akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Brenda Lelie
brenda.lelieventspilshouse.lv
Valdes locekle
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste.
|
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Nominācijas komisijas informācija par SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata kandidātu atlases un novērtēšanas procesu Atklātu konkursu uz SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (turpmāk – Sabiedrība) valdes locekļa amatu, atbilstoši Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumam un Ventspils valstspilsētas pašvaldības 2023.gada 1.decembra rīkojumu Nr.1-19/198-1, organizēja Nominācijas komisija (turpmāk – Komisija), kurā tika iekļauti Sabiedrības kapitāla daļu turētāju pārstāvji un neatkarīgie eksperti: Komisijas locekļi ar balsstiesībām: Nominācijas komisijas priekšsēdētājs – Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis, Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, Nominācijas komisijas locekļi – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica, Literatūras un grāmatniecības padomes loceklis, dzejnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils domes administrācija” Personāla nodaļas vadītājas vietnieces p.i. Terēze Zviedrāne. Komisijas locekļi bez balsstiesībām: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora 1.vietniece – Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa, Ventspils valstspilsētas pašvaldības Likumības komisijas locekle Evita Sormule. Atklāts konkurss uz vakanto valdes locekļa amatu tika izsludināts 2024. gada 29. janvārī Sabiedrības, Nodarbinātības valsts aģentūras, CV-Online vakanču portālā un Ventspils portālā. Kandidātu pieteikšanas termiņš bija līdz 2024. gada 18. februārim. Sabiedrības valdes locekļa amatam tika saņemti un izskatīti divu kandidātu iesniegtie pieteikumi. Kandidāti uz Sabiedrības valdes locekļa amatu tika vērtēti trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta valdes locekļu amata kandidātu iesniegto dokumentu analīze, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām, 2. kārtā tika veikta padziļināta kandidāta iesniegtās informācijas izpēte un analīze, bet 3. kārtā tika organizēta intervija ar kandidātu, kuras laikā Komisija izvērtēja kandidāta pieredzi, stratēģisko redzējumu un profesionālās zināšanas, kā arī kandidāta iesniegto stratēģisko redzējumu. Nominācijas process notika gan klātienē, gan attālināti. Kandidāti tika vērtēti, balstoties uz vērtēšanas kritērijiem, kurus Komisija, pamatojoties uz Sabiedrības dalībnieku izvirzītajām prasībām valdes locekļa kandidātam, Komisijas 2024. gada 22. janvāra sēdē. Apkopojot konkursa trīs kārtu vērtējumus, Nominācijas komisija 2024. gada 20. martā pieņēma lēmumu Sabiedrības valdes locekļa amatā izvirzīt kapitāla daļu turētajiem galīgā lēmuma pieņemšanai vienu atbilstošāko kandidātu. |
Marilisa Teinfelde-Grīna (Igaunija) Marilisa Teinfelde-Grīna ir māksliniece un rakstniece, kura savā praksē pievēršas ainavu, valodas un atmiņas transformācijām. Viņas daudznozaru darbs ietver izšuvumus, fotogrāfiju, gobelēnu, zīmējumu un dzeju dialektā. Teinfelde-Grīna ieguvusi grādu tekstilmākslā Pallas Lietišķo zinātņu universitātē. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Turpinot savu māksliniecisko ceļu, viņa turpināja studijas Igaunijas Mākslas akadēmijas laikmetīgās mākslas maģistrantūrā, ko pabeidza 2022. gadā. Pašlaik Teinfelde-Grīna dalās ar savām zināšanām kā pasniedzēja Pallas Lietišķo zinātņu universitātē. Viņas mākslinieciskie sasniegumi ir guvuši atzinību, tostarp Eduarda Vīralta stipendiju (2019) un Adamsona-Erika stipendiju (2021) Igaunijas mākslas jomā. Viņa ir saņēmusi arī vairākas literatūras balvas, piemēram, literatūras festivāla Prima Vista literārās balvas “Pirmais solis” laureātes gods un Hendrika Ādamsona balva par dialektā rakstītu dzeju. Foto - Francesco Rosso Līna Meļņika (Ukraina) Līna Meļņika ir tulkotāja un žurnāliste no Vinņicas, Ukrainā. Vinņicas Valsts pedagoģiskajā universitātē ieguvusi psiholoģijas maģistra grādu. Viņa ir Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības biedre. Ar Latvijas vēstniecības Ukrainā atbalstu kopš 2013. gada viņa Ukrainas presē atspoguļo Latvijas kultūras pasākumus. Līna ir Ukrainas amatierteātra “Resurs” līdzdibinātāja, mākslinieciskā vadītāja, producente un scenāriste. Kopš 2018. gada viņa profesionāli nodarbojas ar latviešu literatūras tulkošanu ukraiņu valodā. Viņas tulkojumu vidū ir tādu ievērojamu latviešu autoru darbi kā Jānis Akuraters, Rūdolfs Blaumanis, Nora Ikstena, Māra Zālīte un citi. Alla Kudzijeva (Ukraina) 2002. gadā uzvarēju reģionālajā literatūras konkursā ar eseju, kurā analizēju Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazo princi”.
Baiba Baikovska (Latvija) Baiba Baikovska - rakstniece, kura rakstīšanu uzskata par iespēju dalīties ar savu pieredzi caur stāstiem un par skaistu veidu, kā izpausties un gūt prieku, mieru un spēku. Baiba ir dalījusies ar saviem stāstiem un pieredzi ar daudziem cilvēkiem dažādos medijos (piemēram, https://www.penopp.org/.../what-do-trains-and-toilets... un https://www.joniandfriends.org/wheelchairs-on-mission/) un stand-up šovos. Šogad iznāca viņas pirmā grāmata “Elfa - suns, nevis cilvēks” (https://www.lsm.lv/.../18.06.2024-milestibas-dziesma.../). Savukārt ikdienā Baibai ir visspalvainīgākā (vismaz viņa tā domā) asistente Latvijā - Elfa (labradora retrīvers). Inga Žolude (Latvija) Inga Žolude (1984) – rakstniece. Prozas publikācijas kopš 2002. gada. Par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi romānus "Silta zeme", "Sarkanie bērni", "Santa Biblia", "Materia botanica", "Vendenes lotospuķe", stāstu krājumus "Mierinājums Ādama kokam", "Stāsti", garstāstus "1904. Melanholiskais valsis" un "Livonijas debesis" (2020, grāmatā ievietots arī igauņu rakstnieka Tīta Aleksejeva stāsts). 2020. gada nogalē izdots pirmais rakstnieces darbs bērniem – grāmata "Pirmo reizi uz Zemes". Foto Ģirts Raģelis Neva Mičeva (Bulgārija) Neva Mičeva ir dzimusi 1973. gadā un ir literatūras tulkotāja un ārštata kultūras žurnāliste, kas īpaši pievēršas filmu kritikai. Viņai ir maģistra grāds itāļu filoloģijā Sofijas universitātē un maģistra grāds žurnālistikā Madrides CEU San Pablo universitātē. Viņa tulko no itāļu, spāņu, katalāņu, krievu un angļu valodas bulgāru valodā un ir nodrošinājusi daudzu rakstnieku un dramaturgu, tostarp Italo Calvino, Antonio Tabucchi, Manuel Puig, Havier Marías, Roberto Bolaño un Dino Buzzati versijas bulgāru valodā. Jānis Ābele (Latvija) Kinorežisors Jānis Ābele ir sācis veidot filmas jau filozofijas studiju laikā universitātē. Latvijas Kultūras akadēmiju viņš absolvēja 2014. gadā ar diplomdarbu “Sešas pēdas augstāk”. Filma ieguva Grand Prix 33. Starptautiskajā īsfilmu festivālā Tous Courts Francijā, tāpēc tā bija pamats viņa debijas pilnmetrāžas filmai “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, kas uz ekrāniem iznāca 2018. gadā. Tikai gadu vēlāk viņš pabeidza savu otro pilnmetrāžas spēlfilmu “Jelgava '94”. Tā ir atzītā Jāņa Joneva tāda paša nosaukuma romāna adaptācija. “Jelgava '94” Latvijā guva labus kases ieņēmumus un saņēma 4 nacionālās kino balvas, tostarp par labāko režiju. Siaržuks Sis (Baltkrievija) Siaržuks Sis (1962) ir dzejnieks, publicists, cilvēktiesību aizstāvis. Dzimis 1962. gadā Palsijā (Baltkrievija). Absolvējis Gomeļas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pasniedzis baltkrievu valodu un literatūru, strādājis par žurnālistu dažādos plašsaziņas līdzekļos. Publicējies valsts un ārvalstu plašsaziņas līdzekļos. Kolektīvu antoloģiju, kā arī dzejas grāmatu “Aiz mīlestības drebošā taureņa” (2000), “Šķēle” (2011), “Zirneklis” (2014), “DOM” (2024) autors. Daudzu literāro festivālu un autoru vakaru dalībnieks un viesis Ukrainā. Darbi tulkoti angļu, spāņu, spāņu, poļu, krievu, ukraiņu, somu, lietuviešu, ungāru, rumāņu un serbu valodās. Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Kopš 2010. gada oktobra Baltkrievijas Rakstnieku savienības biedrs; Baltkrievijas PEN biedrs. Pašlaik - trimdā. Laura Liubinavičiute (Lietuva) Laura Liubinavičiute. Poļu un spāņu literatūras tulkotāja. Jaunākie tulkojumi: Samantas Šveblinas "Drudža sapnis" (Distancia de rescate) un Mariānas Enrikezas (Mariana Enriquez) "Lietas, ko pazaudējām ugunsgrēkā" (Las cosas que perdimos en el fuego) un Mario Vargasa Llosas "Pieci stūri" (Cinco esquinas). 2016. gadā uzsāka basku valodas kursus literatūras tulkotājiem Basku zemē Barnetegi Zonotza, Amorebietā, Bilbao (sadarbībā ar Etxepare Donostia (San Sebastjana)) un pašlaik strādā pie dažiem basku literatūras tulkojumiem, kas tiks īstenoti tuvākajā laikā. Foto Vladas Braziūnas Kristīne Jučkoviča (Latvija) Kristīne Jučkoviča ir latviešu rakstniece, kura nupat publicējusi savu debijas romānu “Nesaki jā, nesaki nē” un strādā pie turpmākiem literāriem projektiem. Viņa ir publicējusi dzeju un prozu dažādos literāros žurnālos gan internetā, gan drukātā veidā, tostarp “Strāva”, “Domuzīme”, “Satori”, “Jaunā Gaita” un “Avīzes Title”. Viņa ir pilnveidojusi savas literārās prasmes, piedaloties dažādās literārajās akadēmijās un pulciņos, un ieguvusi Liepājas Universitātes maģistra grādu radošajā rakstniecībā. Aldis Bukšs (Latvija) Aldis Bukšs ir latviešu rakstnieks. 2015. gadā, pēc desmit darba gadiem banku nozarē, Aldis publicēja savu debijas kriminālromānu “Parādu piedzinēji”, kas daļēji balstīts uz viņa pieredzi. Šis romāns 2016. gadā tika nominēts ikgadējai nacionālajai balvai “Kilograms kultūras” (Latvija) kategorijā “Labākā debija”. 2020. gada decembrī iznāca viņa otrais romāns - trilleris - “Brāļi” (“Broļi”). “Brāļi” 2021. gadā ieguva Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2020”, bet 2021. gada nogalē tika izdots arī lietuviešu valodā. Latvijas Radio, vadošā radiostacija Latvijā, 2023. gadā sāka raidīt radio izrādi “Brāļi”. 2024. gadā par šo radio lugu saņēma balvu “Bonuks 2023”. Abus romānus izdeva viena no Latvijas vadošajām izdevniecībām “Dienas grāmata”. Aldis ir arī līdzautors latviešu spēlfilmai “Maiņa” (2020) - krimināldrāmai par vienas nakts notikumiem jauna taksometra vadītāja dzīvē Rīgā. Dzimis un uzaudzis dažus kilometrus no Krievijas robežas, viņa iztēli ietekmē situācijas, ar kurām saskaras robežas tuvumā dzīvojošie cilvēki.Šī mēneša rezidenti
2003. gadā mani izslēdza no reģionālās literatūras olimpiādes par atklātu eseju par Tarasa Ševčenko dzīvi “Ukrainas literatūras ikona aizsegā”.
Vidusskolu pabeidzu 2014. gadā kā skolas parlamenta kultūras ministre (2002) un skolas parlamenta priekšsēdētāja (2003).
2007. gadā noslēdzu līgumu ar “Folio” (vecākā grāmatu izdevniecība Ukrainā), sadarbībā ar kuru iznāk divas manas grāmatas. Stāsti urbānās romantikas stilā “Divu saimnieču tenkas” un “Blondīns no Sarkanās armijas ielas”2012. gadā pabeidzu televīzijas žurnālistikas kursus Sergeja Slobodjana skolā.
2013. gadā pabeidzu Alekseja Mamedova scenāriju rakstīšanas kursu.
2014. gadā strādāju kā scenārija līdzautore AleksandraŠapiro mākslas filmai “8”.
2015. gadā uzrakstīju postulātu dokumentālajai filmai parnodegušo ikonisko kinoteātri “Žovten.” Filma ieguva balvu festivālā Video un pilsēta.Lepojos ar to, ka šis video guva plašu rezonansi un ietekmēja kinoteātra glābšanu.
2015.-2016. gadā uzstājos ar trim izrādēm, kurās uzmazajām skatuvēm Kijevā un Odesā lasīju savus stāstus ar muzikālu pavadījumu.
2016. gadā kļuvu par aģentūras KUKU BURO radošo direktorulīdz 2022. gada 24. februārim.
2022. gadā es saņēmu rakstnieka rezidenci Isla de Crearmākslas centrā Spānijā.
2022. gadā mani īsprozas stāsti “Saskrāpēto debesu pilsēta” un “Viņi saka, ka tavs vilciens kavējas” tika publicēti iespiestāveidā un tiešsaistē vecākajā ukraiņu literatūras periodiskajā izdevumā “Ukraiņu literārais laikraksts” (UA).
Stāsts “Marta un zilais tīģeris” tika iespiests žurnālā Superpresent (ASV). Savukārt divas nodaļas no “Marta un zilais tīģeris” tika publicētas tiešsaistes žurnālā Espacio Fronterizo (ES).
2023. gadā tiešsaistes žurnālā Espacio Fronterizo (ES)tika publicēti vēl četri stāsti no sērijas “Marta un zilais tīģeris”. Tajā pašā gadā “Marta” tika publicēts arī drukātā veidā žurnālā Art Work Gallery (UA), Collect Art (GE) izdotajā grāmatā “101 laikmetīgais mākslinieks un vēl vairāk...” un recenzēts žurnālā Art Cabbage (UK) tiešsaistē.
Dzejoli “Kā tu ļauj sev aizbēgt no tevis?” drukātā veidā un tiešsaistē publicēja Ukrainas Literatūras Vēstnesis (UA).
2024. gadā Espacio Fronterizo (ES) bija lasāma vēl viena grāmatas “Marta un zilais tīģeris” nodaļa.
Un vēl viens dzejolis „Un ko... Un kāpēc...” tika iespiests un publicēts tiešsaistē Ukraiņu literārajā laikrakstā (UA).
Naira Khachatryan
Ieva Saulītis
Maija Dambe
Adam Atkinson
Suzanne McQuade
Kirby Wright
Lilian Bertram
Kaelin Falandais
Ināra Cedrins
Kaija Straumanis
Jayde T Will
James C Hopkins
Rachel Hoffman
Leslie Miller
Meghan Lamb
Kevin Platt
Karen Raney
Inez Barany
Tatiana Bonch-Osmolovskaya
Anna Hickey-Moody
Brigita Ozoliņš
Christoph Lienhard
Andrea Stift
Zdenka Becker
Alexander Peer
Isabella Breier
Ekrem Ailisli
Nigar Musayeva
Andrei Khadanovich
Maryna Shoda
Mixas Bashura
Illya Sin
Artiom Kowalewski
Vladimir Neklajev
Volha Hapeyeva
Dzmitry Ladzes
Pavel Kastukevich
Maryja Martysevich
Valeryja Kustava
Jaroslav Malisheviski
Dzmitry Visniou
Anastasia Labada
Siarhiej Kalenda
Michael Goldencov
Pavel Antipov
Iryna Shumskaya
Kiryl Dubouski
Darja Lis
Gene Sivochin
Anastasia Mancewich
Alena Masla
Iryna Herasimovich
Siarhiej Sis
Hanna Yankuta
Eduard Akulin
Iryna Herasimovich
Ihar Kulikou
Pavel Kostyukevich
Uladzimir Arlou
Catherine Karpovich
Hanna Komar
Siarhei Matyrka
Colette Nys Mazure
Rose-Marie Francois
Luc Vandermaelen
Frank Adam
Emmanuele Sandron
Els Snick
Anne Proovost
Geneviève Bergé
Aksinia Mihailova
Neva Micheva
Zdravka Mihaylova
Nadya Radulova
Albena Stambolova
Neli Piguleva
Zornitsa Hristova
Snejina Zdravkova
Marin Bodakov
Pravda Miteva
Rusanka Lyapova
Mineva Todorka
Veselin Promatarov
Iglika Vassileva
Amelia Licheva
Kaloyan Pramatarov
Albena Todorova
Yordan Slavejkov
Stefan Rusinov
Ivan Dimitrov
Rozalina Dotcheva
Yordan Radichkov
Angelina Kostadinova
Dimana Miteva
Lenka Matoušková
Petr Borkovec
Eva Profousová
Kateřina Rudčenková
Vera Chase
Jonáš Hájek
Vit Kremlička
Milena Oda
Eda Kriseová
Barbora Gregorová
Michal Škrabal
Katerina Horváthová
Tomas Kus
Jáchym Topol
Alena Machoninová
Olga Serebryanaya
Veronika Opatřilová
Kateřina Duchoňová
Dorte Futtrup
Per Michaelsen
Anne Lise Marstrand-Jorgensen
Niels Lyngsoe
Kare Bluitgen
Anita Lillevang
Ane-Grethe Østergaard
Mark Anthony Cayanan
Michel Louyot
Maryla Laurent
Claude Duneton
Philippe Braz
Henri Menantaud
Diane Meur
Noiville Florance
Denis Waterwald
Michele Sigal
Sophie Kepes
Esther Sermage
Stephane Chaumet
Barbara Fontaine
Jean-Louis Leprêtre
Carole Fives
Guy Fontaine
Jacques De Decker
Anne Duprez
Rose Baujard
Bernard Vanel
Timour Muhidine
Cécile Dutheil de la Rochère
Silene Edgar
PETRUTA SPANU
Dina Markon
Rosie Pinhas Delpuec
Patrick Roy
Marie-Pascale Vincent
Anatole Danto
Theo Votsos
Agoritsa Bakodimou
Christos Chrissopoulos
Lila Konomara
Kriton Iliopulos
David Chihladze
Maya Gogoladse
Shota Itashvilli
Levans Beridze
Josip Novaković
Petar Čorić
Zoran Pilić
Una Vizek
Željka Černok
Ivan Zrinušić
Ivana Bahun
Eliša Papič
Maja Soljan
Mateja Jurčevic
Tomica Šćavina
Sass Henno
Andres Ehin
Rein Tootmaa
Igor Kotjuh
Helle-Iris Michelson
Aita Kivi
Ly Ehin
Kart Hellerma
Jan Kaus
Olev Remsu
Reet Kudu
Helle Iris-Michelson
Eva Kolli
Kristina Ehin
Martin Ellermaa
Olle Lauli
Ilo Tuulik
Jiri Tuulik
Eha Vain
Livia Ulman
Andrei Ivanov
Margus Konnula (Contra)
Maarja Partna
Jurgen Rooste
Mika Keränen
Maarja Kangro
Janhavi Acharekar
Amrit Mehta
Vineetha Mokil
Tulsi Badrinath
Mohan Rana
Lakshmi Arya
Brendan | Harding |
Hrafn A. Hardarson
Jon Hjartarson
Helgi Mar Bardason
Paolo Ruffili
Tiziana Colusso
Margherita Carbonaro
Giorgio Fontana
Edgardo Franzosini
Paolo Pantaleo
Giovanna Caridei
Claudio Pozzani
Silvia Pozzi
Giovanna Caridei
Franca Mancinelli
Roberto Veracini
Davide Ricchiuti
Fabio Cremonesi
Alessandra Repossi
Francesca Cosi
Alessandro Agostinelli
Linda Mavian
Sabina Messeg
David Stromberg
Amir Or
Mari Konno
Mariko Nagaia
Kaori Hatakeyama
Goro Takano
Satoko Takayanagi
Ayumi Kurosawa
Paula Morris
Dipika Kohli
Jonathan Garfinkel
John Gilmore
Moez Surani
Larissa Kostoff
Moez Surani
Kevin Mcperson
Benoit Leger
Nina Leo
Fabrizio Napoleone
Tammy Armstrong
George Moore
Brendan Bowles
Kristopher Wenzel
Deborah Willis
Laura Clarke
Paige Cooper
Daniel Hudon
Diana Svennes-Smith
Rhonda Colis
Li Li
Sun Wei
James Cañón
Sergejs Moreino
Alexander Lyusyy
Vladimir Kantor
Anzhelina Polonskaya
Boris Kolymagin
Vladimir Kantor
Boris Dralyuk
Vitalijs Seroklinov
Vadim Mihejenko
Sem Simkin
Oleg Glushkin
Elena Kalashnikova
Tatiana Daniliyants
Anton Nechayev
Viacheslav Karpenko
Oleg Glushkin
Ulya Nova
Nata Suchkova
Andrey Kravtsov
Svetlana Bunina
Anton Svynarenko
Vlada Shvets
Nadezhda Ptushkina
Rustem Zhangozha
Daria Sukhovei
Mihail Koptev
Igor Belov
Natalia Sterkina
Irina Melnikova
Igor Boulkaty
Irina Siseykina
Grigory Arosev
Sergei Gladkich
Dmitry Simanovsky
Vladimir Sevrinovsky
Svetlana Panich
Alla Karpenko
Elena Yushkova
Alexander Filyuta
Vadim Mesyats
Andrejs Tavrov
Victor Puchkov
Anna Babiashkina
Anastasia Gubaydullina
Sergei Mikhailov
Boris Bartfeld
Viacheslav Kupriyanov
Natalia Rumarchuk
Dmitri Dragilew
Mihails Durnenkovs
Emiliya Dementsova
Maria Galina
Arkady Shtypel
Arslan Khasavov
Iakov Podolnyi
Gala Uzryutova
Anastasiya Maleiko
Dmitry Vorobjov
Ilya Leutin
Anatolii Bahtin
Sergei Davidov
Olga Pogodina
Daria Bobyleva
Anzhela Panzaru
Anna Matveeva
Lev Naumov
Zhanna Sizova
Nikita Nemygin
Olga Breininger-Umetayeva
Оксана Якименко
Irina Bogatiryeva
Ildar Abuzyarov
Victor Sanchuk
Vitalii Seroklinov
Elizaveta Alexandrova-Zorina
Jekaterina Merzlakova
Elena Yushkova
Boris Ponomarev
Vadim Mikhailin
Natalia Savushkina
Ekaterina Wagner
Sofia Remez
Ivan Shipnigov
Agija Krasta
Agnese Kasparova
Agnese Krivade
Agnese Rutkeviča
Aiva Birbele
Aivars Eipurs
Aivars Vilipsons
Alda Barone
Aldis Bukšs
Aleksandrs Zapoļs
Aleksejs Gerasimovs
Alise Redviņa
Amanda Aizpuriete
Anda Kļaviņa
Andra Manfelde
Andrejs Eiguss
Andrejs Ļevkins
Andris Tomašūns
Andris Akmentiņš
Andris Alps
Andris Gauja
Andris Habermanis
Andris Jakubāns
Andris Kolbergs
Andris Kuprišs
Andris Ogriņš
Andris Vilks
Anita Mileika
Anna Auziņa
Anna Belkovska
Anna Rancāne
Anna Vaivare
Antra Medne
Arnis Mincenhofs
Artis Ostups
Arturs Lūsis
Arturs Maskats
Artūrs Punte
Arvis Viguls
Arvīds Ulme
Atis Klimovičs
Baņuta Rubesa
Beāta Paškevica
Brinda Ceriņa
Dace Judina
Dace Meiere
Dace Rukšāne
Dagnija Dreika
Daila Ozola
Daina Miķelsone
Daina Sirmā
Daira Āboliņa
Dāvis Eņģelis
Dens Dimiņš
Diana Krastiņa
Dzintars Tilaks
Džeina Šteinberga
Edgars Kramiņš
Edvīns Raups
Ekaterina Vikulina
Elīna Kuple
Elvita Ruka
Elvīra Bloma
Eva Eglāja-Kristsone
Eva Mārtuža
Evija Gulbe
Evita Hofmane
Ēriks Lanss
Ēriks Vilsons
Ginta Gerharde-Upeniece
Gita Grīnberga
Guna Kalniņa
Guna Roze
Gundars Ignats
Gundega Blumberga
Gundega Grīnuma
Gundega Muzikante
Gundega Repše
Gunita Groša
Gunta Šnipke
Guntars Godiņš
Guntis Berelis
Haralds Matulis
Helēna Demakova
Henriks Eliass Zēgners
Ieva Jurjāne
Ieva Kulakova
Ieva Lapinska
Ieva Lešinska
Ieva Plūme
Ieva Rupenheite
Ieva Samauska
Ieva Viese
Ilga Liepiņa
Ilga Reizniece
Ilmārs Šlāpins
Ilze Jansone
Ilze Krišlauka
Ilze Verhaeghe
Imants Auziņš
Imants Liepiņš
Ināra Jakubone
Inese Paklone
Inese Pētersone
Inese Talmane
Inese Zandere
Ineta Atpile
Inga Gaile
Inga Mežaraupe
Inga Pizāne
Inga Žolude
Ingmāra Balode
Ingrīda Tārauda
Inta Geile
Irina Cigalska
Irina Garnis
Irina Vatažina
Ivars Ījabs
Ivars Ozoliņš
Ivars Šteinbergs
Iveta Pavziniuka
Iveta Šimkus
Iveta Vecenāne
Ivo Briedis
Jana Egle
Jānis Ābele
Jānis Joņevs
Jānis Mitrēvics
Jānis Rokpelnis
Jānis Ūdris
Jānis Vādons
Jelena Budanceva
Jeļena Smelova
Jolanta Pētersone
Juris Kronbergs
Juris Petraškevics
Juris Zvirgzdiņš
Kaspars Zalāns
Katrīna Kuduma
Katrīna Rudzīte
Kintija Puzane
Kirils Kazakovs
Knuts Skujenieks
Krista Anna Belsevica
Krista Burāne
Kristīne Ulberga
Krišs Grunte
Laima Muktupāvela
Laura Andersone
Laura Brokāne
Laura Ziemele
Lauris Gundars
Lauris Veips
Lelde Kovaļova
Lelde Stumbre
Lenvija Sīle
Leons Briedis
Liāna Langa
Liega Piešiņa
Liepa Actiņa
Ligita Linmeiere
Ligita Paegle
Lilija Dinere
Linda Lošina
Linda Rudene
Linda Zulmane
Līvija Akurātere
Luīze Pastore
Madara Gruntname
Madara Rutkeviča
Maija Indraša
Maija Laukmane
Maima Grīnberga
Maira Asare
Maira Dobele
Margarita Perveņecka
Marija Luīze Meļķe
Maruta Pranka
Matīss Gricmanis
Māra Cielēna
Māra Rāviņa
Māra Rozīte
Māra Svīre
Māris Lasmanis
Māris Reinbergs
Māris Rungulis
Milda Klampe
Milena Makarova
Nauris Lukševics
Nils Sakss
Nora Ikstena
Olafs Gūtmanis
Olga Lisovska
Orests Silabriedis
Oskars Orlovs
Pēteris Cedriņš
Pēteris Draguns
Pēteris Pūrītis
Pēters Brūveris
Raita Kozlovska
Ramona Indriksone
Ramona Umblija
Rasa Bugavičute-Pēce
Reinis Vējiņš
Rimands Ceplis
Rita Tura
Roalds Dobrovenskis
Roberts Vilsons
Rolande Bebere
Ruslans Abgunovs
Ruta Štelmahere
Sandija Kalniņa
Sandra Rutmane
Sandra Ratniece
Sandra Sabīne Jaundāldere
Sandra Vensko
Sergejs Timofejevs
Signe Viška
Silvij Brice
Solveiga Elsberga
Svens Kuzmins
Toms Treibergs
Uldis Bērziņš
Uldis Rudaks
Una Sedleniece
Valdis Bisenieks
Valdis Ķikāns
Valters Dakša
Valts Ernštreits
Vasilijs Karasjovs
Velta Kaltiņa
Viesturs Vecgrāvis
Vija Birkova
Viktors Avotiņš
Vilis Kasims
Vilis Lācītis
Vladis Spāre
Zanda Tereško
Zigrīda Āre
Zigurds Skābardis
James Woodall
Marc Dubin
Michael Curtis
Ben Payne
Andy Killeen
Dickie Beau
Paul McDonal
Kirill Kobrin
Nick Brooks
Jonathan Davidson
Andy Killeen
Kerry Hudson
Graem Burnet
Ryan van Winkle
Rhys Trimble
Jude Cowan Montague
Richard O'Brien
Aliide Naylor
Anna Maria Espsater
Emmi Itaranta
Michael Amherst
Lorna Scott Fox
Sarah James
Chris Rose
Jeff Phelps
Isabel Galleymore
Pietro Bortone
Bryn Roberts
Andrius Jakučiūnas
Arūnas Spraunius
Arvydas Juozaitis
Audronė Urbonaitė
Aušra Jurgutienė
Aušra Kaziliūnaitė
Bronė Balčienė
Dangė Čebatariūnaitė
Darius Šimonis
Diana Bučiute
Erika Drungytė
Gabija Grušaitė
Gabrielė Labanauskaitė
Herkus Kunčius
Ieva Toleikytė
Ieva Venskevičiūtė
Irena Aleksaitė
Jone Ramunytė
Jurga Tumasonytė
Jurgis Algimantas Banevičius
Jurgita Mykutitė
Kęstutis Kasparas
Laimantas Jonušys
Laura Liubinavičiute
Laurynas Katkus
Lina Itagaki
Linas Rybelis
Mariuss Burokas
Medeinė Tribinevičius
Paulina Pukytė
Rasa Drazdauskiene
Rūta Jonynaite Kumžiene
Sigitas Poškus
Stase Gervienė
Tomas Butkus
Tomas Čepaitis
Tomas Sinkariukas
Tomas Taškauskas
Undine Radzevičiutė
Violeta Šoblinskaitė
Violeta Tauragienė
Vladas Braziūnas
Vytautas Dekšnys
Zigmantas Ardickas
Zita Marys
Nora Wagener
Irina Nechit Popa
Anzhela Nechayeva
Valeriu Buyev
Remco Ekkers
Jurrian Benshop
Jan Willem van den Bosch
Jeroen Theunissen
Ydelet Westra
Maarten van der Werf
Leen Van Den Broucke
Elodie Glerum
Agnar Lirhus
Øystein Hauge
Carl Johansen
Caterina Cattaneo
Gunstein Bakke
Erlend Skaret
Gunnar Vaerness
Per Kristian C Nielsen
Krzysztof Szyrszen
Krystyna Rodowska
Wojciech Pestka
Kristina Rodowska
Zofia Beszczyńska
Kazimierz Brakoniecki
Krystyna Rodowska
Marta Jordan
Olga Anna Wiewiora
Karolina Kuszyk
Joanna Lech
Ryszard Wojnakowski
Tomasz Ososinsky
Andriej Moskwin
Alicja Rosé
Marta Dybula
Miłosz Waligórski
Catherine Karpovic
Jędrzej Morawiecki
José Riço Direitinho
Cristina Carvalho
Cristina Drios
João Reis
Nuno Garcia
Luminita Raut
Ljiljana Maleti Vojvodic
Aleksandar Mandic
Vera Horvat
Lenart Zajc
Damijan Šinigoj
Maja Gal Štromar
Gašper Malej
Jasmin Brajovic Frelih
Maja Vidmar
Urban Vovk
Suzana Koncut
Stana Anzelj
Annika Idstrom
Marja Haapio
Jari Loisa
Jouni Nikula
Marja Harkonen
Margaretha Hupa
Jouko Vanhanen
Mira Hovila
Seppo Hovila
Heidi Granquist
Tiina Torrpa
Gungerd Wikholm-Östling
Christian Brandt
Heli Laksonen
Jaana Nikula
Tom Paxal
Helena Sinervo
Esa Salminen
Anja Lampela
Marja Bjork
Henrika Andersson
Christian Brandt
Annika Suna
Marja Leinonen
Mårten Westö
Maija Kauhanen
Ville Hytönen
Aki Salmela
Suvi Karjalainen
Jose Luis Reina Palazon
Use Lahoz
Mercedes Cebrian
Francisca Romeral
Alba Dedeu
Anibal Campos
Anibal Campos
Núria Añó
Mercedes Cebrián Coello
Madeline Conner
Cristian Camara Outes
Gilberto Isella
Urs Faes
Dominik Bernet
Rolf Lappert
Alex Gfeler
Thomas Kadelbach
Alain Freudiger
Cristoph Lienhard
Michele Minelli
Svenja Herrmann
Virgilio Masciadri
Doris Wirth
Johanna Lier
Gael Bandelier
Erika Frey Timillero
Radif Kashapof
Ataol Behramoulgu
Ali Enver Ercan
Ummugul Bostanci
Hakki Kurtulus
Melik Saracoglu
Ayser Ali
Suat Baran
Cemal Ener
Tozan Alkan
Nihan Kaya
Haydar Ergülen
Muhsine Arda
Nedim Gursel
Jurij Sadlovsky
Oleksandr Irvanets
Maryna Sokolyan
Larysa Andriyevska
Halyna Tkachuk
Oleh Kotsarev
Julija Stakhivska
Andriy Lyubka
Bohdana Matiyash
Kateryna Babkina
Nataliya Pasichnyk
Roman Skyba
Yana Dubinianska
Anastasiia Melnichenko
Oleksandr Ilchenko
Rustem Zhangozha
Iren Likovich
Ivan Riabtchii
Olena Maksymenko
Kseniya Kharchenko
Iryna Vikyrchak
Oleksandr Mihed
Oleh Kotsarev
Olga Boinitska
Nataliia Belchenko
Julia Pochynok
Galina Babak
Halyna Shyyan
Volodimir Hurzhi
Ivan Riabchyi
Artem Soproniuk
Veronika Mironova
Veronika Malugina
Yuliya Dzhugastryanska
Volodymyr Tymchuk
Petro Tarashchuk
Daryna Gladun
Lesyk Panasiuk
Maksim Matkovsky
Irina Markova
Veronika Sutunkina
Lina Melnyk
Оксана Степаненко
Stanislaw Tsalyk
Katerina Devdera
Inna Volosevych
Ivan Ivashchenko
Tanja Postavna
Kateryna Moskalenko
Karoly Mehes
Janos Terey
Márta Patak
Klaus-Jürgen Liedtke
Eveline Passet
Raimund Petschner
Ulja Krautwald
Heidrun Voigt
Arturs Bekers
Dorothea Trottenberg
Thomas Grob
Kevin Vennemman
Berthold Forssman
Heide Hasskerl
Christian Hussel
Wieland Borchardt
Roswitha Haring
Marianne Wendt
Christian Schiller
Christina Griebel
Dirk Dobbrow
Susann Reck
Anja Frisch
Thomas Podhostnik
Jörg Jacob
Michael Meinicke
Manuela Eickenroth
Ilja Braun
Rita Koening
Xochil Schutz
Synke Koehler
Christian Hussel
Lil Reif
Sonja Ruf
Sylvia Degen
Walter Laufenberg
Crauss
Monika Walther
Orla Wolf
Ruth Loosli
Frauke Pahlke
Inka Bach
Synke Koehler
Manja Prakels
Markus Liske
Annete Herzog
Karl Heinz Heydecke
Bodo Morshäuser
Heike Fink
Anja Kootz
Johann Mass
Paul Kleinert
Svea Weis
Johann Christoph Mass
Fabian Delleman
Franziska Zwerg
Karin Betz
Doris Wirth
Petra Huber
Lilian Peter
Tobias Roth
Johanna Hansen
Léa Lescure
Jutta Blume
Anna Jäger
Ilya Chlaki
Gabriela Leopold
Christiane Bauermeister
Elina Kritzokat
Anna Hetzer
Gerlinda Rauwolf
Anne von Canal
Slavo Šerc
Moritz Rauchhaus
Leonhar Seidl
Markus Sahr
Lena Bruns
Stepha Quitterer
Markus Lindner
Eva Christina Zeller
Ulrike Anna Bleier
Ambika Tomphson
Katrin Sobotha-Heidelk
Andra Schwarz
Birgit Niehaus
Ralph Grüneberger
Barbara Linner
Arno Dahmer
Riikka Uhlig
Elizabeta Lindner
Katica Garoshka Acevska
Gunilla Forsen
Juris Rozītis
Anre Bengtsson
Tobias Berggren
Lukas Salby
Peter Tornqvist
Maria Tapaninen
Magnus Alkarp
Håkan Lindgren
Leif Janson
Erik Bergqvist
Jonas Steinbacka
Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam. |
|
Mājas 10 gadu jubileja 2016.gadā |
|
Mājas 5 gadu jubileja 2011.gadā |
|
Rudens 2020 |
|
Vatsons un ēnas. |
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam.
Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.
Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.
2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.
Platforma " Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam...
Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.
Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.
2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.
Platforma "Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.
Lasīt vairāk
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam.
Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.
Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.
2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.
Platforma " Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programma kopš 2009. gada līdz 2024.gadam nodrošina 440 EUR lielas stipendijas vismaz 4 rezidentiem gadā no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm un papildus sedz ceļa izdevumus. NCP programmai var pieteikties ikviens Ziemļvalsu un Baltijas valstu autors un tulkotājs, aizpildot pieteikuma anketu www.ventspilshouse.lv Līdz šim Ziemeļvalstu – Baltijas valstu stipendiju ir saņēmuši: Tobias Breggren (Zviedrija), Mirja un Seppo Hovila (Somija), Caterina Cattaneo (Norvēģija), Hrafn Andrés Harðarson (Islande), Juris Kronbergs (Zviedrija/Latvija), Andres Ehin (Igaunija), Ly Ehin (Igaunija), Andrei Ivanov (Igaunija), Kare Bluitgen (Dānija), Gunstein Bakke (Norvēģija), Andrius Jakuciunas (Lietuva), Heidi Granquist (Somija), Stase Gerviene (Lietuva), Helena Sinervo (Somija), Esa Salminen (Somija), Tom Paxal (Somija), Vladas Braziunas (Lietuva); Laimantas Jonušys (Lietuva), Anja Lampela, Marja Bjork (Somija), Henrika Andersson (Somija), Mårten Westö (Somija), Jone Ramunyte (Lietuva), Irena Aleksaite (Lietuva), Contra (Igaunija), Aki Salmela (Somija),Maija Laura Kauhanen (Somija), Erik Bergqvist (Zviedrija), Irena Aleksaite (Lietuva), Ville Hytönen (Somija/Igaunija), Heli Laaksonen (Somija), Maarja Kangro (Igaunija), Maarja Partna (Igaunija), Gunnar Saeterhaug Waerness (Norvēģija), Aušra Kaziliunaite (Lietuva), Annika Suna (Somija), Daila Ozola (Latvija/Igaunija), Aki Salmela (Somija), Lina Itagaki (Lietuva), Henrika Madelene Andersson (Finland), Reijo Roos (Estonia), Poul Lynggaard Damgaard (Danmark), Mirja Leea Lyylikki Hovila (Finland), Rakel Helmsdal (Faroe island), Peeter Sauter (Estonia), Jüri Talvet (Estonia), Reeli Reinaus (Estonia), Heli Allik (Estonia), Aiste Zemaityte (Lithuania), Olev Remsu (Estonia), Gunstein Bakke (Norway, Joanna Ellmann (Estonia), Minna Saarelma-Paukkala (Finland), Kuido Merits (Estonia), Contra (Estonia) u.c. Juris Kronbergs Ventspils Māja kopā ar Eiropas literāras tulkošanas centru apvienību RECIT īsteno trīs gadu (2021 – 2023) Radošās Eiropas projektu Translation in Motion (TiM), lai veicinātu literatūras tulkojumu apmaiņu starp ES valstīm un Rietum Balkānu valstīm. Projektā piedalās - Francija (Arla), Serbija (Belgrada), Melnkalne (Cetinje), Zviedrija (Gotlande), Maķedonija (Skopje), Bulgārija (Sofija), Albānija (Tirāna) un Lielbritānija (Norviča). Ventspils Māja projektā cer piesaistīt profesionālus tulkotājus, kas varētu kļūt nākotnē par latviešu literatūras tulkotājiem uz kādu no Rietum Balkānu valodām, kā arī izveidot ciešāku sadarbību ar Rietum Balkānu valstu literārajām organizācijām. Izsludinātā konkursa rezultātā maķedoniešu tulkotāja Elizabeta Lindner un serbu tulkotāja Vera Horvat ir apstiprinātas kā literārās tulkošanas rezidences uzvarētāja un viesojās Ventspilī 2021. un 2022.gadā, lai mācītos latviešu valodu un tulkotu mūsdienu latviešu dzeniekus maķedoniešu un serbu valodā. Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem. Par balvas norisi kopīgi rūpējas un to kopīgi organizē: Ventspils Māja un Latvijas Rakstnieku savienība. Balvu atbalsta - Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija. Ventspils Māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība katru otro gadu pasniedz starptautisku balvu “Sudraba tintnīca” rakstniecībā par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos rakstnieku mājā tapušos darbus un godinātu autorus un tulkotājus. Balvas apmērs ir 900 EUR, bet balvas veidola autors ir mākslinieks Jānis Kupčs. Balvu līdz šim ir saņēmuši šādi autori, dzejnieki un tulkotāji: 2022.gadā: Vladas Braziūnas (Dzeja), Lauris Gundars (Proza), Mirja Hovila (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns (tulkošana uz latviešu valodu)
2020.gadā Katrīna Rudzīte (Dzeja), Kirills Kobrins (proza), Dens Dimiņš (tulkošana uz latviešu valodu), Jayde Will (tulkošana no latviešu valodas)
2018.gadā Gunta Šnipke (dzeja), Sun Vei (Ķīna, proza), Margherita Carbonaro (Itālija, tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe (tulkošana uz latviešu valodu) 2016.gadā Maima Grīnberga (tulkošana) Jānis Rokpelnis (dzeja) Nora Ikstena (proza)
2014.gadā Gundega Repše (proza), Inese Zandere (Dzeja), Naira Hačatrjana (Armēnija, tulkošana)
2012. gadā Eduards Aivars (dzeja), Inga Žolude (proza), Dace Meiere (tulkošana)
2010. gadā Kristīna Ehina (Igaunija, dzeja), Andra Manfelde (proza), Aleksandrs Zapoļs, (tulkošana), Maira Asare (lasītāju balva)
2008. gadā laureāti bija Agnese Krivade (dzeja), Kevins Vennemans (Vācija, proza), Sergejs Moreino (tulkošanā) Ventspils pilsētas dome ik gadus piešķir divas izcilības stipendijas Latvijas autoriem - jaunam, daudzsološam un nopelniem bagātam. Stipendija paredz naudas balvu 500 EUR un vienu mēnesi Ventspils Mājā. Stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai lešinskai-Geiberei un Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam. Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Tomam Treibergam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai - Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Elvīrai Blomai, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, un Jūlijai Dibovskai.
Gadagrāmatu Ventspils māja izdod kopš 2008.gada, katru otro gadu, apkopojot Māja radītu tekstu fragmentus, kā arī tulkojot latviešu tekstus uz angļu valodu un ārvalstu autoru tekstus uz latviešu valodu. Grāmata kalpo kā lieliska jaunākās nepublicētās gan latviešu, gan ārvalstu literatūras izlase, kā arī tā ir latviešu literatūras paraugtulkojumu avots, ko var izmantot literatūras eksporta nolūkos. Visu Gadagrāmatu mākslinieki ir Aivars Vilipsons un Katrīna Vasiļevska. Grāmatas ir pieejamas Mājas bibliotēkā. 2008 Gadagrāmata, saturs pdf 2010 Gadagrāmata, saturs pdf 2012 Gadagrāmata, saturs pdf 2014 Gadagrāmata, saturs pdf 2016 Gadagrāmata, saturs pdf 2018 Gadagrāmata, saturs pdf 2020 Gadagrāmata, saturs pdf 2022 Gadagrāmata, saturs pdf
2022 Gadagrāmata saturs pdf Lai veicināto literāros procesus reģionā, Ventspils Māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku un festivālu “Prozas lasījumi” rīko literāru konkursu “Kurzemes prozas lasījumi”. Konkursā prozas darbus var iesniegt visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu. Laureātus izvēlas pieci žūrijas locekļi un balva ir dalība festivālā Rīgā “Prozas lasījumi”. Kurzemes prozas lasījumu laureāti ir: 2023 Gunta Šnipke, Marika Pudule - Indāne 2022 Gunta Šnipke, Ēriks Vilsons 2021 Jana Egle, Anna Paula Gruzdiņa, Ligita Paegle 2020 Laura Mierkalne, Krišs Grunte, Guna Roze 2019 Gunta Šnipke, Rūta Holandere 2018 Guna Roze, Alise Redviņa, Laura Mierkalne 2017 Guna Roze, Gundega Rezevska 2016 Linda Skranda, Laura Vinogradova 2015 Jana Egle, Undīne Arāja, Ilga Liepiņa 2014 Nauris Lukševics un Mārtiņš Lindenbergs Ventspils Māja katru gadu Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībniekiem kopā ar Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas „Rakstniecības studijas” studentiem piedāvā pieredzes apmaiņas seminārus radošajā rakstniecībā, aicinot Mājas rezidentus vadīt lekcijas, rakstniecības un tulkošanas prakstiskās darbnīcas, kā arī sniegt savu pieredzi jaunajiem autoriem. Dzejniece Laura Andersone saka: „Tas vienmēr ir labs un interesants piedzīvojums! Iepazīties tuvāk un uzzināt autora radošo pieredzi, rakstīšanas paņēmienus vai iedvesmas avotus, dažkārt arī nelielu daļu no autora dzīvesstāsta ir gana saistoši, jo ne vienu riezi vien ar kādu no autoriem jūties „uz viena viļņa” – kā līdzīgs ar līdzīgu satikušies.” Sadarbībā ar Bērnu un jaunatnes literatūras padomi Ventspils Māja organizē Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, kas ir augstākā atzinība bērnu literatūras jomā Latvijā – rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem un māksliniekiem. Ventspils Māja Jāņa Baltvilka balvas laureātiem piedāvā vienu mēnesi rezidencē. Nordic Culture Point Ukrainas autoru atbalsta programma 2023. gada līdz 2024.gadam nodrošina 440 EUR lielas stipendijas vismaz 7 rezidentiem gadā no Ukrainas un papildus sedz ceļa izdevumus. NCP programmai var pieteikties ikviens Ukrainas autors un tulkotājs, aizpildot pieteikuma anketu www.ventspilshouse.lv Ziemeļvalstu - Baltijas valstu rezidences
Translation in Motion tulkošanas rezidences
Latvijas Literatūras gada balva
Balva “Sudraba tintnīca”
Ventspils pilsētas domes stipendijas
Gadagrāmata
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi”
Radošās rakstniecības studijas
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā
Ukraiņu atbalsta programma
Informācija par kapitālsabiedrību
Mērķi:
Sabiedrības stratēģiskais mērķi, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10.augusta MK rīkojumam Nr. 542 ir: nodrošināt Latvijas literatūras iekļaušanos starptautiskā apritē un tās attīstību, sniegt atbalstu literārā darba veikšanai daudzfunkcionālā starptautisku rakstnieku un tulkotāju centrā, palielināt Latvijas literatūras prestižu un atpazīstamību Latvijā, kā arī veicināt literatūras eksportu ārvalstīs.
SRTM statūti
SRTM stratēģija
SRTM valdes sastāvs un pilnvarojuma termiņi
SRTM organizatoriskā struktūra
Informācijas par pasākumiem korupcijas riska novēršanai 2023.gadā
Informācija par saņemto valsts vai pašvaldības finansējumu un tā izlietojumu
Veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā
Atalgojuma politikas pamatprincipi
SRTM logo JPG LV melnbalts PDF LV melnbalts PNG LV melnbalts AI LV melnbalts EPS LV melnbalts
JPG LV krāsaisns PDF LV krāsains PNG LV krāsains AI LV krāsains EPS LV krāsains
JPG EN black PDF EN black PNG EN black AI EN black EPS EN black
JPG EN colour PDF EN colour PNG EN colour AI EN colour EPS EN colour
Pārskati:
Stratēģijas finanšu un nefinanšu mērķu izpilde
2020.gada pārskats un revidentu ziņojums
2019.gada pārskats un revidentu ziņojums
2018.gada pārskats un revidentu ziņojums
Informācija par dalībnieku sapulcēm
2024.gads
25.04.2024. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
Sabiedrības 2023. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2023. gada pārskata apstiprināšana un 2023. gada peļņas izlietojums.
Sabiedrības 2024. pārskata gada zvērināta revidenta ievēlēšana.
Sabiedrības valdes locekļa ievēlēšana un valdes locekļa amata atlīdzības noteikšana.
15.01.2024. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. Sabiedrības 2024. gada budžeta apstiprināšana.
3. Sabiedrības valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.
2023.gads
07.12.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
18.09.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Par Sabiedrības valdes locekles iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekles amata.
2. Par Sabiedrības valdes locekļa kandidātu.
3. Par Sabiedrības valdes locekļa prēmēšanu.
08.06.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2. Sabiedrības valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.
05.04.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2022. gada pārskata apstiprināšana un 2022.gada zaudējumu segšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2023. pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un iecelšana.
05.01.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2022.gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. Sabiedrības 2023.gada budžeta izpildes apstiprināšana.
3. Sabiedrības statūtu grozījumu apstiprināšana.
2022.gads
20.12.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2022.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2. Sabiedrības statūtu grozījumi.
22.07.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Par Pilnvarojuma līguma noslēgšanu ar SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes priekšsēdētāju A.Konsti.
28.03.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2021. gada pārskata apstiprināšana un 2021.gada zaudējumu segšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.
3. Par grozījumu veikšanu 2022.gada 14.janvāra SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” dalībnieku sapulces 4.punkta nolēmumā (protokola Nr. 1-10/50).
14.01.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. gada budžeta apstiprināšana.
3. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” štatu saraksta izmaiņu apstiprināšana.
4. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.
5. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšana.
2021.gads
14.12.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
09.04.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2020. gada pārskata apstiprināšana un 2020.gada peļņas izlietošana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021.gada pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.
15.01.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada budžeta apstiprināšana.
2020.gads
04.12.2020. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2. Noteikt SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” vispārējo stratēģisko mērķi.
15.07.2020.
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
29.04.2020.
1. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2019.gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2019. gada pārskata apstiprināšana un 2019.gada zaudējumu segšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.
09.01.2020.
1. SIA „StarptautiskāRakstnieku un tulkotāju māja” 2019. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020. gada budžeta apstiprināšana.
3. SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” štatu saraksta apstiprināšana.
entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.
Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.
Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.
Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.
Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.
Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.
Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.
Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.
Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
.. Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.
Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.
Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.
Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.
Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
Lasīt vairāk
entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.
Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.
Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.
Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.
Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.
Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.
Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.
Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.
Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
.. Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.
Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.
Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.
Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.
Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
Lasīt vairāk
Pamatojoties uz Eiropas un pasaules pieredzi radošo procesu veicināšanā un starptautiskās literārās aprites nodrošināšanā Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Ventspils pilsētu un Valsts Kultūrakapitāla fonda finansiālu atbalstu veikusi vērienīga projekta – Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī – īstenošanu. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Iespēja pieteikties radošajam darbam Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā ir Latvijas autoriem, Latvijas literatūras tulkotājiem, ārvalstu daiļliteratūras tulkotājiem, ārvalstu autoriem, Latvijas un ārvalstu pētniekiem, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar literatūru. Pieteikuma anketas pieejamas Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas interneta mājas lapā. Pieteikumus pieņem elektroniskā formā un pa pastu. Pieteikumā ietilpst: pieteikuma anketa ar informāciju par pretendenta autobiogrāfiju, iecerētā radošā darba aprakstu un plānoto rezidences laiku (rezidences laikam pieteikties vēlams ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms plānotā rezidences sākuma). Iespējamo rezidentu pieteikumus pieņem un izvērtē Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas izveidotā ekspertu komisija. Komisija izskata pieteikumus un pieņem lēmumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos. Ar izvēlēto rezidentu Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāja māja slēdz līgumu par stipendijas piešķiršanu un materiālajām vērtībām, kas uz rezidences laiku tiek nodotas viņa rīcībā. Rezidenču programmas finansējumu veido Valsts Kultūrakapitāla fonda atbalsts (stipendija 320 EUR par 4 nedēļām) radošā darba veikšanai Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāja mājā, par kuras piešķiršanu lemj Ekspertu komisija. Atskaite par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā pavadīto laiku un veikto radošo darbu rezidentam jānodod 10 (desmit) darba dienu laikā pēc rezidences beigām. Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāja mājas administrācijai ir tiesības pieprasīt finansējuma atmaksu gadījumā, ja rezidents nav ievērojis Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas iekšējās kārtības noteikumus un nav veicis atbilstošu radošo darbu. Ir izstrādāti atsevišķi noteikumi par gadījumiem, ja rakstnieks kavē vai vispār neierodas rezidencē, kā arī īpaši iekšējās kārtības noteikumi pandēmijas apstākļos. Tiek īstenota KM programma par Latvijas literatūras tulkošanas veicināšanu. Programma veicina profesionālu tulkotāju apzināšanu un iesaistīšanu latviešu valodas apguvē, lai tulkotu latviešu literatūru. Tulkotāju programmas mērķis ir dot iespēju ārvalstu tulkotājiem, atrodoties rezidencē, papildināt latviešu valodas zināšanās, lai veicinātu augstvērtīgu latviešu literatūras oriģināldarbu tulkošanu citās valodās. Tiesības iesniegt pieteikumus Tulkotāju rezidenču programmu konkursā ir ārvalstu tulkotājiem, kas tulko vai plāno tulkot latviešu literatūru. Tulkotāju rezidenču programmas konkursa pieteikuma forma tiek pieņemta elektroniskā veidā (ventspilshouse@ventspilshouse.lv) un pa pastu (Annas iela 13, Ventspils LV-3601) visa kalendārā gada garumā. Pieteikuma anketas forma pieejama arī www.ventspilshouse.lv mājas lapā. Papildus pieteikuma formai nepieciešams iesniegt arī motivācijas vēstuli, aprakstot, kādēļ vēlas piedalīties Tulkotāju rezidenču programmā, norādīt līdz šim tulkoto latviešu literatūras darbu sarakstu, kā arī minēt nākotnes ieceres latviešu literatūras tulkošanā. Līdz šim tulkotāju programmā ar KM atbalstu piedalījušies: Jose Reina Luis Palazon (Spānija), Margherita Carbonaro (Itālija), Jayde Will (Amerika), Maya Gogoladze (Gruzija), Olga Anna Wieviora (Polija), Alexander Filuyta (Vācija) and Emmanuele Sandron (Beļģija), Anja Lampela (Somija), Ryan wan Winkle (Lielbritānija), Sven Otto (Vācija), Lil Reif (Vācija), Rhys Trimble (Lielbritānija), Richard O’Brien (Lielbritānija), Jonas Stenbacka (Zviedrija), Kevin M Platt (Amerika), Laimantas Jonušys (Lietuva), Elizabeta Lindner (Ziemeļmaķedonija), Lina Melnik (Ukraina), Brenda Lelie (Nīderlande), Vera Horvat (Serbija) Plāno piedalīties – Aymi Kurosawa (Japāna), Milosz Waligorski (Polija) Rezidenču programma
Tulkotāju programma
Inga Pizāne Inga Pizāne (1986) ir dzejas krājumu “Tu neesi sniegs”(2016) un “Siena, ko nosiltināt” (2019) un "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" (2022) autore. Pabeigusi dzejas meistardarbnīcas Literārajā Akadēmijā pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža, kuri secīgi bijuši abu pirmo grāmatu redaktori. Par grāmatu “Siena, ko nosiltināt” autorei piešķirta Ojāra Vācieša prēmija (2020). Uzstājusies Amerikas Dzejas festivālā Ņujorkā, kā arī vairākos Eiropas Dzejas festivāla pasākumos Lielbritānijā, Slovākijā, Lietuvā un citur. 2018. gadā amerikāņu izdevniecība A Midsummer Night’s Press izdeva autores grāmatu Having Never Met Džeida Vila atdzejojumā. Turpina publicētis latviešu un ārzemju izdevumos. Aizraujas ar fotogrāfiju un kino. Nevar savu dzīvi iedomāties bez puķēm.
|
|
Nora Ikstena Nora Ikstena (1969) – rakstniece. Raksta stāstus, romānus, biogrāfijas un esejas. Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu u.c. valodās. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Saņēmusi Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā. |
|
Guntars Godiņš Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. |
|
Jūlija Dibovska Jūlija Dibovska (1987) – redaktore, literatūrkritiķe, kultūras žurnāliste, literatūrzinātniece un tulkotāja. Profesionālā darbība saistīta ar izdevējdarbību, kultūras presi un projektu vadību, regulāri publicē literatūrkritiku un grāmatu apskatus. Beigusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu, Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūru. Saņēmusi Kārļa Dziļlejas fonda balvas par semestra, bakalaura un maģistra darbiem literatūrzinātnē. Bijusi literāro tekstu vietnes "Ubi Sunt" redaktore un LU Akadēmiskā projekta "Ubi Sunt" vadītāja, viena no šī resursa izveidotājām. Strādā par izdevniecības "Latvijas Mediji" redaktori un projektu vadītāju.
|
|
Dens Dimiņš Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona u. c. autoru darbus. Līdzdarbojies ievērojamā grieķu rakstnieka Nika Kazantzaka darba “Kristus pēdējais kārdinājums” latviskošanā. Iztulkojis piecus Mišela Velbeka romānus, par romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2008. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Otrreiz šo balvu ieguvis 2015. gadā par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu.
|
STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne.
STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā.. (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne. Lasīt vairāk
ams Ventspilī, kura pašreizējā adrese ir Annas ielā 13, celts XVIII gadsimtā kā pilsoņa dzīvojamais nams. Senākais zināmais Annas ielas pieminējums atrodams 1797. gada Ventspils kartē. Ielas nosaukums saglabājies nemainīgs vairākus gadsimtus, 1948. gadā tā pārdēvēta par Ugunsdzēsēju ielu. 1989. gadā atjaunots ielas vēsturiskais nosaukums. Spriežot pēc novērojumiem arheoloģiskajā kultūras slānī, kas ir vienīgais izziņas avots par apbūves senumu šajā pilsētas daļā, jādomā, ka pirms esošās apbūves kāda cita senāka šai gruntsgabalā diez vai bijusi. Ir apzināti rakstiskie avoti, kas liecina, ka tagadējā Tirgus laukuma apbūves sākumi attiecināmi jau uz XVII gadsimtu, arī iepriekšējais pilsētas rātsnams atradies Tirgus laukuma dienvidu malā. Ēkas attēls nav saglabājies, bet no rakstītām ziņām var izlobīt, ka tā bijusi vienstāva celtne ar simetrisku fasādi un nelielu tornīti vidusdaļā. Ilgstoši tika plānots tornītī uzstādīt pulksteni, bet, vai to arī izdarīja, nav zināms. Tagadējo Tirgus laukumu droši vien tolaik sauca par rātslaukumu. Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas ev. lut. Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību. Tolaik tagadējo Rātslaukumu sauca par Štrauha laukumu. Acīmredzot, jau vismaz kopš XVIII gadsimta sākuma šī apkaime bija izvēlēta par reprezentablas apbūves vietu. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās jau minētajā vietā pie Tirgus laukuma, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka tā bija vai nu jāpamet, vai kapitāli jāremontē. Tad pilsētas rāte no Pētera fon Heikinga par 3 250 sudraba rubļiem nopirka māju pretī nesen uzceltajai baznīcai. Par Heikingu ģimeni ziņu maz, nav arī zināms, vai ēku cēlusi šī ģimene. Ir saglabājušās ziņas par kādu Ventspils hauptmani (1801-1827) Johanu Frīdrihu Kazimiru fon Heikingu, kurš miris 1827. gadā 75 gadu vecumā un tātad nav varējis celt namu tagadējā Annas ielā 13, un par Jakobīni, baronesi fon Heikingu, kas apprecējusi Ventspils zeltkali Krīgeru un mirusi 1855. gadā. Savukārt A. Rihtera "Kurzemes Adresu grāmatā par 1912. gadu" minēts barons A. Heikings. Tātad šī ģimene ilgstoši dzīvojusi Ventspilī, tomēr pilsoņu reģistrā, kas gan nav pilnīgs, XVIII gadsimtā nav nevienas atbilstošas kandidatūras mūs interesējošā nama būvētājam. XIX gadsimta beigās bija doma celt jaunu rātsnama ēku. Pazīstamais Liepājas pilsētas arhitekts (1871-1902) Pauls Makss Berči izstrādāja projektu, taču tas netika īstenots. Namā Annas ielā 13 Ventspils rāte, pēc tam Ventspils dome atradās līdz pat neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai, jo nav ziņu, ka ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā tā būtu atradusies citur. Pēc tam Ventspils pilsētas valde atradās Tirgus laukuma austrumu malā tagadējā tiesas namā Katrīnas ielā 14. 1927. gadā par 50 000 latu pilsēta nopirka citas Ventspils patrīciešu dzimtas Gūtšmitu celto dzīvojamo namu Kuldīgas ielā 2, kur pilsētas valde atradās līdz 1940. gadam. Nams Annas ielā 13 saistīts ar vairāku Ventspils kultūras iestāžu pirmsākumiem. Te jau kopš dibināšanas 1919. gadā atradās pilsētas bibliotēka, kura 1937. gadā beidzot apmetās savā pastāvīgajā mītnē Akmeņu ielā 2, ēkā, kuru šai vajadzībai pilsētas valde atpirka no Latvijas kredītbankas. Šajā ēkā tika izveidots arī vēlākais pilsētas muzejs 1928. gadā dibinātais Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs, kuru 1939. gadā pārcēla uz plašākām telpām Kuldīgas ielā 2 pilsētas valdes namā. Savukārt līdzšinējās bibliotēkas telpas vecajā rātsnamā atdeva ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēju depo blakus rātsnamam atradās jau sen. Sākotnēji tā bija koka celtne, celta ap XIX gadsimta vidu, tajā izvietojās pilsētai piederošās ugunsdzēšanas ierīces. 1872. gadā depo celtni ar visām ierīcēm nodeva 1871. gadā dibinātajai Ventspils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. 1937. gadā ēka bija jau savu laiku nokalpojusi un tās vietā uzcēla jaunu. Materiāls tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju.
ams Ventspilī, kura pašreizējā adrese ir Annas ielā 13, celts XVIII gadsimtā kā pilsoņa dzīvojamais nams. Senākais zināmais Annas ielas pieminējums atrodams 1797. gada Ventspils kartē. Ielas nosaukums saglabājies nemainīgs vairākus gadsimtus, 1948. gadā tā pārdēvēta par Ugunsdzēsēju ielu. 1989. gadā atjaunots ielas vēsturiskais nosaukums. Spriežot pēc novērojumiem arheoloģiskajā kultūras slānī, kas .. ir vienīgais izziņas avots par apbūves senumu šajā pilsētas daļā, jādomā, ka pirms esošās apbūves kāda cita senāka šai gruntsgabalā diez vai bijusi. Ir apzināti rakstiskie avoti, kas liecina, ka tagadējā Tirgus laukuma apbūves sākumi attiecināmi jau uz XVII gadsimtu, arī iepriekšējais pilsētas rātsnams atradies Tirgus laukuma dienvidu malā. Ēkas attēls nav saglabājies, bet no rakstītām ziņām var izlobīt, ka tā bijusi vienstāva celtne ar simetrisku fasādi un nelielu tornīti vidusdaļā. Ilgstoši tika plānots tornītī uzstādīt pulksteni, bet, vai to arī izdarīja, nav zināms. Tagadējo Tirgus laukumu droši vien tolaik sauca par rātslaukumu. Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas ev. lut. Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību. Tolaik tagadējo Rātslaukumu sauca par Štrauha laukumu. Acīmredzot, jau vismaz kopš XVIII gadsimta sākuma šī apkaime bija izvēlēta par reprezentablas apbūves vietu. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās jau minētajā vietā pie Tirgus laukuma, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka tā bija vai nu jāpamet, vai kapitāli jāremontē. Tad pilsētas rāte no Pētera fon Heikinga par 3 250 sudraba rubļiem nopirka māju pretī nesen uzceltajai baznīcai. Par Heikingu ģimeni ziņu maz, nav arī zināms, vai ēku cēlusi šī ģimene. Ir saglabājušās ziņas par kādu Ventspils hauptmani (1801-1827) Johanu Frīdrihu Kazimiru fon Heikingu, kurš miris 1827. gadā 75 gadu vecumā un tātad nav varējis celt namu tagadējā Annas ielā 13, un par Jakobīni, baronesi fon Heikingu, kas apprecējusi Ventspils zeltkali Krīgeru un mirusi 1855. gadā. Savukārt A. Rihtera "Kurzemes Adresu grāmatā par 1912. gadu" minēts barons A. Heikings. Tātad šī ģimene ilgstoši dzīvojusi Ventspilī, tomēr pilsoņu reģistrā, kas gan nav pilnīgs, XVIII gadsimtā nav nevienas atbilstošas kandidatūras mūs interesējošā nama būvētājam. XIX gadsimta beigās bija doma celt jaunu rātsnama ēku. Pazīstamais Liepājas pilsētas arhitekts (1871-1902) Pauls Makss Berči izstrādāja projektu, taču tas netika īstenots. Namā Annas ielā 13 Ventspils rāte, pēc tam Ventspils dome atradās līdz pat neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai, jo nav ziņu, ka ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā tā būtu atradusies citur. Pēc tam Ventspils pilsētas valde atradās Tirgus laukuma austrumu malā tagadējā tiesas namā Katrīnas ielā 14. 1927. gadā par 50 000 latu pilsēta nopirka citas Ventspils patrīciešu dzimtas Gūtšmitu celto dzīvojamo namu Kuldīgas ielā 2, kur pilsētas valde atradās līdz 1940. gadam. Nams Annas ielā 13 saistīts ar vairāku Ventspils kultūras iestāžu pirmsākumiem. Te jau kopš dibināšanas 1919. gadā atradās pilsētas bibliotēka, kura 1937. gadā beidzot apmetās savā pastāvīgajā mītnē Akmeņu ielā 2, ēkā, kuru šai vajadzībai pilsētas valde atpirka no Latvijas kredītbankas. Šajā ēkā tika izveidots arī vēlākais pilsētas muzejs 1928. gadā dibinātais Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs, kuru 1939. gadā pārcēla uz plašākām telpām Kuldīgas ielā 2 pilsētas valdes namā. Savukārt līdzšinējās bibliotēkas telpas vecajā rātsnamā atdeva ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēju depo blakus rātsnamam atradās jau sen. Sākotnēji tā bija koka celtne, celta ap XIX gadsimta vidu, tajā izvietojās pilsētai piederošās ugunsdzēšanas ierīces. 1872. gadā depo celtni ar visām ierīcēm nodeva 1871. gadā dibinātajai Ventspils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. 1937. gadā ēka bija jau savu laiku nokalpojusi un tās vietā uzcēla jaunu. Materiāls tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju. Lasīt vairāk
SADARBĪBAS PARTNERI
Kultūras Ministrija
Latvian Literature
Ventspils Valstspilsētas pašvaldība
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Ventspils bibliotēka
Latvijas Rakstnieku savienība
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Transartists
Resartis
RECIT Eiropas tulkotāju māju asociācija
Eiropas Komisijas programma "Radošā Eiropa"
Ziemeļvalstu ministru padome