SRTM interneta lapa www.ventspilshouse.lv

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk

MĀJAS FASĀDE, RĀTSLAUKUMS

VENTSPILS RĀTSNAMS XX GS. SĀKUMS

VENTSPILS RĀTSLAUKUMS XX GS. SĀKUMS

IEEJA MĀJĀ NO PAGALMA

Ventspils Mājas vadītāja
Andra Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595

Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
ventspilshouseventspilshouse.lv

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371 26449426

Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371 26176424

Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493

Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371 26589712, +371 63623596

Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
ventspilshouseventspilshouse.lv

Latvijas Literatūras gada balva

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Rakstnieku savienība

un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja

izsludina autordarbu pieteikšanu

Latvijas Literatūras gada balvai.

Literatūras gada balvas piešķirs par labāko 2021. gada ietvaros publicēto literāro darbu

Latvijas rakstniecībā šādās nominācijās:

labākais dzejas darbs;

labākais prozas darbs;

labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem;

labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā;

spilgtākā debija literatūrā.

Gaidām pieteikumus speciālbalvai,

kā arī nominācijā

„Mūža ieguldījums Latvijas rakstniecībā”.

Pieteikumi iesniedzami Latvian Literature birojā – Rīgā, Avotu ielā 54, 1. stāvā

(pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst.10.00 līdz plkst.18.00,

iepriekš sazinoties pa tālr. 26407382).

Aicinām pirmos darbu pieteikumus iesniegt līdz 2021.gada 1.oktobrim!

Vairāk informācijas par balvu - laligaba@gmail.com.

Pieteikumi iesniedzami brīvā rakstiskā formā,

pievienojot 3 darba izdevuma eksemplārus.

Latvijas literatūras gada balvas nolikums pieejams www.laligaba.lv

Emigrācija: dzeja

SlovoKult goes Latvia/n
:: live in Riga ::
at :: 1983 ::
Vagonu iela 21

18. September
//
Bailes no dzejas?
Mēs saprotam!
Piedāvājam jaunu dzejas pieredzi!
(ENG below)
Laikmetīga literatūra, pasniegta laikmetīgā mērcē.
Multimediāli, daudzvalodu dzejas un atdzejas lasījumi, kuros piedalās Semjons Haņins (Rīga), Krista Anna Belševica (Rīga), Edvīns Raups (Salacgrīva), Elizabeta Kostadinovska (Berlīne/Skopje),
laikmetīgā māksla, video instalācijas un beigās - dzejas (dejas?) ballīte.
19.00 - veram vaļā durvis
19.30 - dzejas performance
21.00 - dzejas dejas

//
(ENG)
:: 7 p.m. :: Doors ::
:: 7:30 ::
:: multilingual & multimedia poetry session ::
:: contemporary arts :: text/vision/sound :: video exhibition :: live soundscapes ::
:With the poets
:: Semjons Haņins (Riga)
:: Krista Anna Belševica (Riga)
:: Edvīns Raups (Salacgrīva)
:: Elizabeta Kostadinovska (Berlin/Skopje + experimental poetry & dance performance)
:Translations by :: Krista Ana Belševica (LV) :: Elizabeta Lindner (MK/DE) :: Mateja Jurišević (HR) :: Margita Gailitis (EN) :: Alexandr Zapol (RU) ::
:Artworks in the video exhibition by :: SlovoKult-Artists (TBA)
:Soundscapes live + short concert by :: Lee Chapman
:: 9 p.m. till open end ::
Video Dance Party :: selected from the Yugoslavian + U.K. + U.S.A. Scene of :: post punk :: gothic + alternative rock :: 80's cult :: avant-garde :: + your songs to dance on in the section :: Karmarocke © ::
:MusicVideosSelection for the dance party :: Baroness Elika von Freiheit-Finsterhoffen

SlovoKult :: started 2008 as a literary platform for Macedonian authors in German translation (www.slovokult.de)... but it was not the literary dream comes true. That is why it is actually a tiny independent publishing house based in Berlin (since 2015), an online magazine for multilingual poetry and arts, since 2016 in Macedonian (www.slovokult.eu), since 2017 in German (www.slovokult-literatur.de) as well. It was funded by the translator, editor and author Elizabeta Lindner Kostadinovska.
With the addition :: literARTour :: in 2018 started the biennial of contemporary arts, which had the multimedia and multilingual concept in its two editions :: in Gevgelija (Bosh Festival), Skopje (Accanthus+KIC) and Berlin (Brotfabrik+ACUD Theater) :: The main goal is to continue and expand to other cities and countries.
Our collaboration partner in N. Macedonia is the art association Art Equilibrium.
Through the program Translation in Motion and the Ventspils House we have the first connection to Riga and some Latvian poets, translators, visual and sound artists. To be hosted by the brand new and excellent venue :: 1983 :: is an extra greatness to our concept – and we are super happy and thankful!
Our idea is to make an exchange of our participants possible and to go on SlovoKult :: literARTour in connected countries/cities/languages, celebrate independent contemporary arts internationally, publish anthologies & recordings and leave some traces for the past and the future – so let's keep it possible!
supported by/atbalsta :: Ventspils House & Translation in Motion - co-funded/ finansiāli atbalsta by Creative Europe

Apraksts

VENTSPILS RĀTSNAMA KRĀSNS

Atzīmējot Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas 15 gadu jubileju, ir iznākusi profesora Imanta Lancmaņa un mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas veidota grāmata - Ventspils rātsnama krāsns.

Kopš 2006. gada, kad Annas ielā 13 tika atklāta Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, senā podiņu krāsns lielajā zālē pārliecinoši ir tapusi par vietu, kur apbrīnā un pārsteigumā apstājas mūs daudznacionālo iemītnieku soļi – izdzīvojusi cauri gadsimtiem, tā saglabājusi tā laika cilvēku stāstus, izpratni par skaistumu, liecības par meistarības veidošanos.

Krāsns tapusi arī par Mājas un Ventspils pilsētas literārās prēmijas Sudraba tintnīca veidolu, kuru ik otro gadu no jauna, izvēloties laureātiem piemērotus podiņu attēlus, veido mākslinieks Jānis Kupčs.

Zinātniski perfektais un aizraujošais I. Lancmaņa teksts, izcilais K. Vasiļevskas grāmatas veidols padara to par mazu vēstures pērli, kura atnesusi līdz mums skaistu Ventspils un visas Latvijas stāstu.

Pateicamies Ventspils pilsētas domei par finansiālu atbalstu grāmatas tapšanā un Ventspils muzejam par atbalstu krāsns vēstures izpētē.

Grāmata domāta kā dāvana Mājas viesiem un citiem interesentiem, tā nebūs nopērkama veikalos.

Šī mēneša rezidenti

	Inese Zandere (Latvija) (foto - Oskars Jūra) Inese Zandere (1958) ir latviešu dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Karjeras laikā strādājusi laikrakstos "Diena", "Pionieris", kā arī žurnālā "Rīgas Laiks", kurā ieņēma arī galvenās redaktores amatu. Dzejniece pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, kas guvuši daudzveidīgu izpausmi un recepciju arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām "Iekšiņa un āriņa" un "Melnās čūskas maiznīca", nominēta arī par krājumu "Putna miegā", kurš ieguvis arī žurnāla "Latvju Teksti" balvu. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2008). 2018. gada 17. oktobrī saņēmusi LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā.
	Atis Klimovičs (Latvija) Atis Klimovičs ir reportieris un publicists. Dienas speciālkorespondents - kopš deviņdesmito gadu sākuma Gruzijā pabijis aptuveni 20 reižu. Atis Klimovičs, kas plašākam lokam pazīstams kā pasaules "karsto punktu" reportieris, žurnāla "Rīgas Laiks" interviju autors, vairāku gadu garumā ir intervējis ļaudis, kas dzimuši aptuveni pirmās Latvijas Republikas rašanās laikā. Viņš tikās ar cilvēkiem, aicināja viņus izstāstīt savu personisko Latvijas vēsturi, savu vēsturi. Lielākā daļa cilvēku nav plaši zināmi, viņi ir veci, vientuļi un grāmatas iznākšanas brīdī ne viens vien jau aizgājis viņsaulē. Tomēr grāmata ir gaiša un dzīvi apliecinoša. Atis Klimovičs par grāmatu "Personiskā Latvija" saņēma Eduarda Veidenbauma prēmiju.
	Neva Mičeva (Bulgārija) Nevai Mičevai (1973) ir divi maģistra grādi (itāļu filoloģija un žurnālistika) un divas nacionālās balvas par tulkošanu (bulgāru un itāļu). Viņa tulko bulgāru valodā Dino Buzzati, Italo Kalvino, Antonio Tabuči, Cesar Aira un Roberto Bolaņjo grāmatas, kā arī regulāri raksta par filmām Filmsociety.bg (filmu apskati) un Toest.bg (sleja "agony aunt").
	Rīss Trimbls (Lielbritānija) (foto - Juris Ģigulis) Rīss Trimbls (dzimis 1977. gadā) ir bilingvāls dzejnieks, skolotājs, vizuālais dzejnieks, vizuālais mākslinieks, mūziķis un improvizācijas mākslinieks. Dzīvo Velsā. Trimble dzimis Livingstonā, Zambijā, 1977. gadā. Savu pirmo akadēmisko grādu ieguvis bioķīmijā Saseksas universitātē 1999. gadā. Trimblu uzskata par svarīgu velsiešu avangarda sastāvdaļu. 2010. gadā viņš pabeidza bakalaura grādu literatūrā un radošajā rakstīšanā Bangoro universitātē, un tajā pašā gadā publicēja savu pirmo dzejas grāmatu Keinc. Kopš 2010. gada viņš ir sarakstījis vairāk nekā 15 dzejas grāmatas. Viņš ir grupas Punk/Improv/Noise vokālists Lolfa Binc. Trimbls ticis nominēts TS Eliot balvai 2016.gadā. Viņš rediģē eksperimentālo dzeju e-zine ctrl+alt-del. Kopš 2008. gada viņa darbi ir tulkoti slovāku valodā, latviešu valodā, angļu valodā un spāņu valodā, galliciešu, horvātu un turku valodā. Viņš ir publicējis arī akadēmiskus rakstus par dzeju.
	Laura Liubinavičiute (Lietuva) (foto - Vladas Braziūnas) Laura Liubinavičiute. Poļu un spāņu valodas literatūras tulkotāja. Jaunākie tulkojumi: Samantas Šveblinas “Sapnis par drudzi” (Distancia de rescate) un Marianas Enrikvesas “Lietas, ko mēs zaudējām ugunī” (Las cosas que perdimos en el fuego) un Mario Vargas Llosa “Pieci stūri” (Cinco esquinas). 2016. gadā uzsāka basku valodas kursu literatūras tulkotājiem Basku zemē Barnetegi Zonotza, Amorebieta, Bilbao (sadarbībā ar Etxepare Donostia (San Sebastien)) un pašlaik strādā pie dažiem basku literatūras tulkojumiem.
	Jolanta Pētersone (Latvija) Tulkotāja no norvēģu un zviedru valodas. No norvēģu valodas tulkojusi: Kristin Roskifte, Kristina Rūšifte : Alle sammen teller, Visi skaitās, 2020, liels un mazs Maria Parr, Marija Parra : Keeperen og havet, Vārtsargs un jūra, 2019, liels un mazs Dag Øistein Endsjø, Dāgs Eisteins Ennšē : Udødelighetens historie , Nemirstības vēsture, 2018, u.c. Maria Parr, Marija Parra : Vaffelhjarte, Vafeļu sirdis, 2016, liels un mazs Ingvar Ambjørnsen, Ingvars Ambjērnsens : Arven etter onkel Rin-Tin-Tei, Krakilske kamerater, Pater Pietros hemmelighet, Samsons un Roberto, 2013, liels un mazs Erlend Loe, Ērlenns Lū : Muleum, Mulejs, 2012, Nordisk Asbjørnsen og Moe, Asbjērnsens un Mū : Norske folkeeventyr, Uz austrumiem no saules un rietumiem no mēness: Norvēģu tautas pasakas, 2010, Valters un Rapa Erlend Loe, Ērlenns Lū : Fisken, Kurt blir grusom, Kurt quo vadis?, Kurt koker hodet, Kurts četrās grāmatās, 2009, liels un mazs
	Ieva Venskevičiūtė (Lietuva) Ieva Venskevičiūtė. Tulkotāja no franču un angļu valodas. Starp viņas jaunākajiem tulkojumiem ir: Mišels Martins-Prevels, "Atgimstanti poros meilė. Tobijo ir Saros kelionė". Viļņa, Magnificat, 2018; https://www.magnificat.lt/.../atgimstanti-poros-meile.../ Kerija Lonsdeila, "Kas palika nutylēta". Viļņa, Alma littera, 2018. https://www.knygos.lt/lt/knygos/kas-liko-nutyleta/ Lūsija Folija. "Praradimų ir atradimų grāmata". Viļņa, Alma littera, 2017. https://www.knygos.lt/lt/knygos/praradimu-ir-atradimu-knyga/
	Laurynas Katkus (Lietuva) Laurynas Katkus (dz. 1972) ir lietuviešu rakstnieks un tulkotājs. Publicējis dzejas, eseju un daiļliteratūras krājumus. Katkus darbi ir tulkoti vairāk nekā desmit valodās; viņa jaunākā grāmata ir „Moskauer Pelmeni” (2017). Tulkojumu latviešu valodā skatīt Domuzime 2016, nr.1 Katkus bija Štutgartes Akademie Schloss Solitude, Berlīnes Mākslas akadēmijas Junge Akademie un starptautiskās rakstīšanas programmas Aiovā dalībnieks. Viņš kopā ar sievu un trim bērniem dzīvo Viļņā.