akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Brenda Lelie
brenda.lelieventspilshouse.lv
Valdes locekle
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Kurzemes Prozas lasījumu fināls. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku rīkoja ikgadējo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”. Konkursam tika iesniegti 23 darbi, bet klātienes lasījumos 30.novembrī piedalījās 20 autori ar saviem darbiem. Žūrija galveno balvu – dalība festivālā “Prozas lasījumi” Rīgā - piešķīra Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”, kā arī Marikai Indānei piešķirts žurnāla Domuzīme gada abonements un honorārs150 euro apmērā. Marika Indāne uzstāsies Rīgā, Prozas lasījumi, 8.decembrī, pl 11.00 Prozas brokastīs. Otro vietu saņēma Ligita Paegle Muceniece par darbu “Psihopāti”. Arī Ligitai Paeglei balvā ir piešķirts žurnāla “Domuzīme” gada abonements un honorārs 150 euro apmērā. Šogad tika piešķirtas arī vairākas specbalvas: Ventspils muzejs specbalvu piešķīra Kristine Juckovica par darbu “Bizbizmārīte”, Ventspils bibliotēka savu specbalvu piešķīra Imants Liepiņš par darbu “Uzstājīga dauzīšanās pie durvīm”. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja specbalvu piešķīra Ilze Krišlauka par darbu "Lielā pazušana" un konkursa debitantam Artim Gustovskim par darbu “Sapītie likteņi”. Balvā ir vienas nedēļas rezidence Rakstnieku mājā. Un auditorijas balsojumā pirmo vietu ieguva Kristīne Jučkoviča par darbu “Bizbizmārīte”, otro vietu ieguva Evija Martukāne-Laganovska par darbu “Utins manā mazdārziņā” un trešo vietu ieguva Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”. Konkursa žūrijā strādāja literāti: Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un literatūrzinātniece Andra Konste. Konkursu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.
Apsveicam visus dalībniekus! |
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste.
|
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Tetiana Belimova (Ukraina) Tetiana Belimova savu dzīvi ir veltījusi literatūrai. Viņa ir ukraiņu rakstniece un literatūras pasniedzēja Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālajā universitātē, kā arī Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā pēta mūsdienu ukraiņu literatūru. Rezidenci atbalsta Nordisk Kulturkontakt Roberts Vilsons (Latvija) Roberts Vilsons ir dzejnieks, 2024. gadā izdots viņa debijas krājums "Muļķu ķērājs", raksta arī kritiku, dramaturģiskus tekstus un māk uzzīmēt zvaigzni ar 13 stariem, skaitot pantiņu: "Pašā augšā, pašā lejā, augšā, lejā, vidū, vidū, lejā, augšā, pašā lejā, pašā augšā, hops!" – to labprāt iemācīs arī ventspilniekiem un pilsētas viesiem. Robertam Vilsonam 2024.gadā piešķirta Ventspils valstspilsētas pašvaldības Izcilības stipendija. Johan Nilsson (Zviedrija) Johans Nilssons (1964) ir zviedru rakstnieks un tulkotājs no angļu uz zviedru valodu. Viņš ir publicējis četras grāmatas - trīs romānus un eseju par kļūšanu par tēvu. Viņa tulkoto grāmatu vidū ir Reičelas Kuskas, Breta Īstona Ellisa un Džonatana Frāenzena grāmatas. Kopumā viņš ir iztulkojis vairāk nekā 80 grāmatu. Ventspilī viņš strādās pie nākamā romāna.
Nurija Anjo (Spānija) Nurija Anjo (1973) ir katalāņu/spāņu rakstniece un biogrāfe. Viņas pirmais romāns ieguva trešo vietu 24. Ramon Llull romānu konkursā. Viņas romāni, īsie stāsti un esejas ir tulkotas piecpadsmit valodās. Cita starpā divi romāni tulkoti angļu valodā: The Dead Writer “Mirušais rakstnieks”, Lowering Clouds “Nolaižot mākoņus”; un scenāristes Salkas Viertlas biogrāfija: The Salon of Exiled Artists in California “Izsūtīto mākslinieku salons Kalifornijā”. Nurija ir ieguvusi 18. Nurija ir saņēmusi vairākas prestižas starptautiskas stipendijas. Plašāka informācija par autori atrodama viņas mājas lapā www.nuriaanyo.com. Viņas rakstniecībā galvenā uzmanība pievērsta varoņu psiholoģijai, bieži izmantojot antivaroņus. Nurijas darbu centrā ir rakstnieces varoņi, un tie ir svarīgāki par pašu tēmu. Ar introspektīvām pārdomām, kas ir drīzāk sievišķīgas, nevis sentimentālas, viņa atrod unikālu līdzsvaru starp marginālajām paralēlām pasaulēm. Viņas romānos aplūkotas visdažādākās tēmas, iedziļinoties svarīgos sociālos un aktuālos jautājumos, piemēram, netaisnība vai komunikācijas trūkums starp cilvēkiem. Viņas romānu pamata sižets neatklāj visu, kas ir jāzina. Izmantojot šo metodi, Nurija cenšas iesaistīt lasītāju, uzdot jautājumus un atklājot satura dziļāko jēgu. Laura Laurušaite (Lietuva) Laura Laurušaite (1981) ir latviešu literatūras tulkotāja lietuviešu valodā un Lietuviešu literatūras un folkloras institūta vadošā pētniece. Viņa ir arī Lietuvas Salīdzinošās literatūras asociācijas prezidente un Lietuvas Literāro tulkotāju asociācijas valdes locekle. Viņa ir ieguvusi doktora grādu salīdzinošajā literatūrā Viļņas Universitātē un kopš tā laika konsekventi interesējas par latviešu kultūru. Trīs gadus viņai bija īpaša rubrika lietuviešu kultūras nedēļas izdevumā Šiaurės Atėnai, kas bija veltīta nozīmīgāko latviešu rakstnieku, daiļliteratūras darbu un literāro virzienu iepazīšanai. 2016. gadā Laurušaite tika apbalvota ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda rakstu (Atzinības raksts) par latviešu literatūras un kultūras popularizēšanu Lietuvā. Viņa ir divu monogrāfiju autore: Literatūra, mobilitāte, imago: lietuvių ir latvių XXI a. (e)migrācijas patirtys (Literatūra, mobilitāte, imago: (2019) un Tarp nostalgijos ir mimikrijos: Starp nostalģiju un mimikriju: lietuviešu un latviešu pēckara emigrācijas romāni (Between Nostalgia and Mimicry: Lithuanian and Latvian Post-war Émigré Novels) (2015). Viņa uzskata, ka labākais veids, kā iedziļināties svešā mentalitātē, ir caur tekstiem. Laurušaite ir iztulkojusi daudzus mūsdienu latviešu rakstnieku stāstus un romānu fragmentus, kas publicēti periodikā un antoloģijās, kā arī dažas lugas Lietuvas teātriem. Viņa piedalās prozas tulkošanas darbnīcās gan kā studente, gan kā darba vadītāja. 2020. gadā Laurušaite ir saņēmusi Lietuvas Republikas Kultūras ministrijas “Gada tulkotājas krēslu” par Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” tulkojumu lietuviešu valodā. 2024. gadā Laurai Laurušaitei piešķirta balva “Sudraba tintnīca” par izcilu un ilggadēju latviešu literatūras tulkošanu. Daira Āboliņa (Latvija) Daira Āboliņa ir profesionāla žurnāliste un kinokritiķe ar Latvijas Universitātē un Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā iegūtu izglītību un vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules kinomākslas norisēs, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, Eiropas Kino akadēmijas biedre. Publicējas medijos, veido Latvijas televīzijas raidījumus un reportāžas no starptautiskiem kinofestivāliem, strādājusi Latvijas un starptautisku kinofestivālu žūrijās, lasa lekcijas kinostudentiem, ir kinoteātra Splendid Palace kuratore un filmu programmu veidotāja. Scenārija autore, redaktore un producente vairākām dokumentālajām filmām (jaunākā no tām — Mans draugs Jānis Streičs (2016)), kopā ar režisori Agitu Cāni-Ķīli veido ciklu Filmas arheoloģija par Latvijas kino vēsturi. Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas ir Dairas Āboliņas pirmā grāmata. Alana Brekelmans (Austrālija) Alana Brekelmana ir pētniece, rakstniece un moderatore no Austrālijas, kas pēta ķermeņa, emociju un vides savstarpējās saiknes. Alana ir ieguvusi doktora grādu sociokultūras antropoloģijā, par ko 2021. gadā saņēma Austrālijas Antropologu biedrības balvu par promocijas darbu. Turklāt viņas starpkultūru sadarbības darbs kopā ar Meivisu Kerinaiu saņēma Austrālijas Ekoloģijas biedrības un Buša mantojuma “right-way” zinātnes balvu. Pašlaik viņa raksta divu grāmatu manuskriptus: par etnogrāfiju un personīgu eseju krājumu. Jāps Steils (Francija/Nīderlande) Jāps Steils ir daudzvalodīgs rakstnieks un literārās fantastikas autors, kas pazīstams ar identitātes, eksistenciālās cīņas un kultūras dislokācijas tēmu izpēti. Viņš ir trīs romānu autors: “Pacing the Bird” un “The Lie in the Mouth” (abi angļu valodā) un “Le Monopole de la Tristesse” (franču valodā), kas izceļas ar savu introspekcijas dziļumu un filozofisko nokrāsu. Viņa darbi ir divkārt atzīti par Ferdinanda Bordeveika balvas finālistiem. Pašlaik Jāps strādā pie jauna romāna angļu valodā “The World Is My Monster”. Viņš savu dzīvi dala starp Parīzi un Utrehtas pilsētām, un viņa rakstniecībā atspoguļojas bagātīgs Eiropas ietekmju sajaukums un apņemšanās pētīt cilvēka stāvokli. Serhijs Matirka (Baltkrievija) Serhijs Matirka (1985) tulko vācu un angļu literatūru baltkrievu valodā. Balvas un nominācijas: F. Skota Ficdžeralda “Lielais Getsbijs” (F. Scott Fitzgerald “The Great Gatsby”) Sherman-Prize 2020 par labāko tulkoto darbu bērniem un Bahdanoviča balvas nominācija par grāmatu “Неверагодныя гісторыі на дабранач” (Erwin Moser “Fantastische Gute-Nacht-Geschichten”) Sherman-Prize 2023 par labāko tulkoto darbu bērniem “Крабат” (Otfried Preiußler “Krabat”) Kristína Sančesa-Andrade (Spānija) Kristīna Sančesa-Andrade ir spāņu rakstniece, universitātes pasniedzēja un tulkotāja. Daži no viņas darbiem ir La nostalgia de la Mujer Anfibio (Anagrama, 2022), stāstu grāmata El niño que comía lana (Anagrama, 2019) un Las Inviernas (Anagrama, 2014), kas tulkota vairākās valodās. Viņa saņēmusi Sor Juana Inés de la Cruz balvu (Gvadalaharas grāmatu gadatirgus, Meksika), Julio Camba žurnālistikas balvu (2019) un Setenil balvu par labāko Spānijā izdoto īso stāstu grāmatu. Foto - María Gaminde Jayde Will / Džeids Vils (ASV/Latvija) Džeids Vils ir rakstniekse slam dzejnieks un tulkotājs. Starp jaunākajiem tulkojumiem ir Alberta Bela romāns “Bezmiegs” (Parthian Books, 2020), Arvja Vigula dzejoļu krājums “Viņi” (Valley Press, 2020) un latgaliešu dzejas antoloģija “The Last Model” (Francis Boutle Press, 2020). 2024.gadā par latgaliešu literatūras tulkošanu viņš saņēma Ostanas balvu Viņa dzeja, īsie stāsti un esejas par baltu literatūru publicētas žurnālos The Passenger, Words Without Borders, Panel Magazine u. c. Foto - Inga Pizāne Evelīna Andžāne (Latvija) Evelīna Andžāne (1995) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. Viņa ir latviešu literārā žurnāla Punctum komandas locekle un literatūras festivāla Punctum līdzorganizatore. Viņas dzejoļi, raksti un recenzijas publicēti tādos latviešu literatūras un kultūras žurnālos kā Satori, Strāva, Žoklis, Punctum u. c. Evelīnas dzejoļi ir tulkoti igauņu valodā literārajam žurnālam Värske Rõhk, kā arī angļu valodā izstādei “House of Hard Knocks” (“Klauvju nams”) mākslas galerijā “NOASS” Latvijā, kas tapusi sadarbībā ar starptautisku vizuālo mākslinieku kolektīvu no Cīrihes. Kopš 2017. gada viņa ir piedalījusies kolektīvi un individuāli dažādos dzejas lasījumos, performancēs, rakstnieku nometnēs, Dzejas dienās, kā arī Latvijas PEN organizētajos politiskās dzejas lasījumos un pasaules dzejnieču balsīm veltītajos lasījumos “Atdzeja. Sievietes” u.c. Kopā ar latviešu dzejnieci Annu Auziņu tulkojusi ukraiņu dzejnieces, feministes un aktīvistes Gaļinas Rymbu grāmatu “Ты - будущее” (“Tu - nākotne”), kas iznāca 2024. gadā. Evelīnas dzejā liela interese ir par ķermeni, seksualitāti, slimībām un traumām. Pašlaik viņa strādā pie savas debijas dzejas grāmatas. Sigvards Kļava (Latvija) Kultūras ministrijas balva - rezidence - piešķirta Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Sigvardam Kļavam, kas 2023.gadā ieguva britu žurnāla Gramophone atzinību par labāko kormūzikas albumu. Sigvards Kļava (1962) Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogiem, producentiem. Viņam piemīt milzīgas darba spējas, viņš ir teicams darbu rīkotājs, neizsīkstošs ideju avots, jaunu ceļu meklētājs. Bijis muzikāli un idejiski aktīvs arī amatierkoru darbības jomā, savulaik vadījis vairākus izcilus amatierkorus, vēlākos gados kļuvis par Dziesmu svētku virsdiriģentu un svētku mākslinieciskās koncepcijas autoru. Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava ir kopš 1992. gada, un viņa mērķtiecīgā darba rezultātā koris ir izveidojies par starptautiski atpazīstamu vienību, kuru vēlas dzirdēt pasaules slavenākajos festivālos un koncertzālēs, un kuru uz sadarbību aicina pasaules izcilākie mūziķi. Foto - Jānis DeinatsŠī mēneša rezidenti
Tetiana ir publicējusi četrus romānus: “Kyiv.ua” (2013), “Brīvā pasaule” (2014), “Vainīgie cilvēki” (2021), “Kāda cita vaina” (2023) un stāstu krājumu “Rožu ievārījums” (2015).
Viņas darbi ir iekļauti daudzos prozas krājumos, žurnālos un atlasīti lasījumiem Nacionālajā radio. Daži stāsti ir tulkoti arī baltkrievu un angļu valodā.
Tetianas Beļimovas darbi 2013., 2014. un 2021. gadā ieguva balvas starptautiskajā literārajā konkursā “Vārda kronēšana”.
Tetiana ir dzimusi un dzīvo Kijivā. Viņa ir precējusies un ir trīs bērni. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Tetiana kopā ar bērniem pārcēlās uz Austriju, kur dzīvoja līdz 23. augustam, un šajā laikā viņa bija stipendiāte Vīnes Universitātē. Viņa saņēma Austrijas Kultūras, mākslas un sporta ministrijas stipendiju, lai uzrakstītu dokumentālu darbu “Patvērums”, kura dažas nodaļas tika publicētas vietnē Facebook.
2023. gadā Tetiana nolēma atgriezties mājās Kijivā. Viņas vīrs kopš 2023. gada ir Ukrainas bruņoto spēku dalībnieks Pirmajā tanku brigādē.
Tetianas Beļimovas lielākais sapnis ir miers Ukrainā.