akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Brenda Lelie
brenda.lelieventspilshouse.lv
Valdes locekle
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste.
|
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Nominācijas komisijas informācija par SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata kandidātu atlases un novērtēšanas procesu Atklātu konkursu uz SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (turpmāk – Sabiedrība) valdes locekļa amatu, atbilstoši Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumam un Ventspils valstspilsētas pašvaldības 2023.gada 1.decembra rīkojumu Nr.1-19/198-1, organizēja Nominācijas komisija (turpmāk – Komisija), kurā tika iekļauti Sabiedrības kapitāla daļu turētāju pārstāvji un neatkarīgie eksperti: Komisijas locekļi ar balsstiesībām: Nominācijas komisijas priekšsēdētājs – Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis, Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, Nominācijas komisijas locekļi – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica, Literatūras un grāmatniecības padomes loceklis, dzejnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils domes administrācija” Personāla nodaļas vadītājas vietnieces p.i. Terēze Zviedrāne. Komisijas locekļi bez balsstiesībām: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora 1.vietniece – Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa, Ventspils valstspilsētas pašvaldības Likumības komisijas locekle Evita Sormule. Atklāts konkurss uz vakanto valdes locekļa amatu tika izsludināts 2024. gada 29. janvārī Sabiedrības, Nodarbinātības valsts aģentūras, CV-Online vakanču portālā un Ventspils portālā. Kandidātu pieteikšanas termiņš bija līdz 2024. gada 18. februārim. Sabiedrības valdes locekļa amatam tika saņemti un izskatīti divu kandidātu iesniegtie pieteikumi. Kandidāti uz Sabiedrības valdes locekļa amatu tika vērtēti trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta valdes locekļu amata kandidātu iesniegto dokumentu analīze, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām, 2. kārtā tika veikta padziļināta kandidāta iesniegtās informācijas izpēte un analīze, bet 3. kārtā tika organizēta intervija ar kandidātu, kuras laikā Komisija izvērtēja kandidāta pieredzi, stratēģisko redzējumu un profesionālās zināšanas, kā arī kandidāta iesniegto stratēģisko redzējumu. Nominācijas process notika gan klātienē, gan attālināti. Kandidāti tika vērtēti, balstoties uz vērtēšanas kritērijiem, kurus Komisija, pamatojoties uz Sabiedrības dalībnieku izvirzītajām prasībām valdes locekļa kandidātam, Komisijas 2024. gada 22. janvāra sēdē. Apkopojot konkursa trīs kārtu vērtējumus, Nominācijas komisija 2024. gada 20. martā pieņēma lēmumu Sabiedrības valdes locekļa amatā izvirzīt kapitāla daļu turētajiem galīgā lēmuma pieņemšanai vienu atbilstošāko kandidātu. |
Marilisa Teinfelde-Grīna (Igaunija) Marilisa Teinfelde-Grīna ir māksliniece un rakstniece, kura savā praksē pievēršas ainavu, valodas un atmiņas transformācijām. Viņas daudznozaru darbs ietver izšuvumus, fotogrāfiju, gobelēnu, zīmējumu un dzeju dialektā. Teinfelde-Grīna ieguvusi grādu tekstilmākslā Pallas Lietišķo zinātņu universitātē. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Turpinot savu māksliniecisko ceļu, viņa turpināja studijas Igaunijas Mākslas akadēmijas laikmetīgās mākslas maģistrantūrā, ko pabeidza 2022. gadā. Pašlaik Teinfelde-Grīna dalās ar savām zināšanām kā pasniedzēja Pallas Lietišķo zinātņu universitātē. Viņas mākslinieciskie sasniegumi ir guvuši atzinību, tostarp Eduarda Vīralta stipendiju (2019) un Adamsona-Erika stipendiju (2021) Igaunijas mākslas jomā. Viņa ir saņēmusi arī vairākas literatūras balvas, piemēram, literatūras festivāla Prima Vista literārās balvas “Pirmais solis” laureātes gods un Hendrika Ādamsona balva par dialektā rakstītu dzeju. Foto - Francesco Rosso Līna Meļņika (Ukraina) Līna Meļņika ir tulkotāja un žurnāliste no Vinņicas, Ukrainā. Vinņicas Valsts pedagoģiskajā universitātē ieguvusi psiholoģijas maģistra grādu. Viņa ir Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības biedre. Ar Latvijas vēstniecības Ukrainā atbalstu kopš 2013. gada viņa Ukrainas presē atspoguļo Latvijas kultūras pasākumus. Līna ir Ukrainas amatierteātra “Resurs” līdzdibinātāja, mākslinieciskā vadītāja, producente un scenāriste. Kopš 2018. gada viņa profesionāli nodarbojas ar latviešu literatūras tulkošanu ukraiņu valodā. Viņas tulkojumu vidū ir tādu ievērojamu latviešu autoru darbi kā Jānis Akuraters, Rūdolfs Blaumanis, Nora Ikstena, Māra Zālīte un citi. Alla Kudzijeva (Ukraina) 2002. gadā uzvarēju reģionālajā literatūras konkursā ar eseju, kurā analizēju Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazo princi”.
Baiba Baikovska (Latvija) Baiba Baikovska - rakstniece, kura rakstīšanu uzskata par iespēju dalīties ar savu pieredzi caur stāstiem un par skaistu veidu, kā izpausties un gūt prieku, mieru un spēku. Baiba ir dalījusies ar saviem stāstiem un pieredzi ar daudziem cilvēkiem dažādos medijos (piemēram, https://www.penopp.org/.../what-do-trains-and-toilets... un https://www.joniandfriends.org/wheelchairs-on-mission/) un stand-up šovos. Šogad iznāca viņas pirmā grāmata “Elfa - suns, nevis cilvēks” (https://www.lsm.lv/.../18.06.2024-milestibas-dziesma.../). Savukārt ikdienā Baibai ir visspalvainīgākā (vismaz viņa tā domā) asistente Latvijā - Elfa (labradora retrīvers). Inga Žolude (Latvija) Inga Žolude (1984) – rakstniece. Prozas publikācijas kopš 2002. gada. Par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi romānus "Silta zeme", "Sarkanie bērni", "Santa Biblia", "Materia botanica", "Vendenes lotospuķe", stāstu krājumus "Mierinājums Ādama kokam", "Stāsti", garstāstus "1904. Melanholiskais valsis" un "Livonijas debesis" (2020, grāmatā ievietots arī igauņu rakstnieka Tīta Aleksejeva stāsts). 2020. gada nogalē izdots pirmais rakstnieces darbs bērniem – grāmata "Pirmo reizi uz Zemes". Foto Ģirts Raģelis Neva Mičeva (Bulgārija) Neva Mičeva ir dzimusi 1973. gadā un ir literatūras tulkotāja un ārštata kultūras žurnāliste, kas īpaši pievēršas filmu kritikai. Viņai ir maģistra grāds itāļu filoloģijā Sofijas universitātē un maģistra grāds žurnālistikā Madrides CEU San Pablo universitātē. Viņa tulko no itāļu, spāņu, katalāņu, krievu un angļu valodas bulgāru valodā un ir nodrošinājusi daudzu rakstnieku un dramaturgu, tostarp Italo Calvino, Antonio Tabucchi, Manuel Puig, Havier Marías, Roberto Bolaño un Dino Buzzati versijas bulgāru valodā. Jānis Ābele (Latvija) Kinorežisors Jānis Ābele ir sācis veidot filmas jau filozofijas studiju laikā universitātē. Latvijas Kultūras akadēmiju viņš absolvēja 2014. gadā ar diplomdarbu “Sešas pēdas augstāk”. Filma ieguva Grand Prix 33. Starptautiskajā īsfilmu festivālā Tous Courts Francijā, tāpēc tā bija pamats viņa debijas pilnmetrāžas filmai “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, kas uz ekrāniem iznāca 2018. gadā. Tikai gadu vēlāk viņš pabeidza savu otro pilnmetrāžas spēlfilmu “Jelgava '94”. Tā ir atzītā Jāņa Joneva tāda paša nosaukuma romāna adaptācija. “Jelgava '94” Latvijā guva labus kases ieņēmumus un saņēma 4 nacionālās kino balvas, tostarp par labāko režiju. Siaržuks Sis (Baltkrievija) Siaržuks Sis (1962) ir dzejnieks, publicists, cilvēktiesību aizstāvis. Dzimis 1962. gadā Palsijā (Baltkrievija). Absolvējis Gomeļas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Pasniedzis baltkrievu valodu un literatūru, strādājis par žurnālistu dažādos plašsaziņas līdzekļos. Publicējies valsts un ārvalstu plašsaziņas līdzekļos. Kolektīvu antoloģiju, kā arī dzejas grāmatu “Aiz mīlestības drebošā taureņa” (2000), “Šķēle” (2011), “Zirneklis” (2014), “DOM” (2024) autors. Daudzu literāro festivālu un autoru vakaru dalībnieks un viesis Ukrainā. Darbi tulkoti angļu, spāņu, spāņu, poļu, krievu, ukraiņu, somu, lietuviešu, ungāru, rumāņu un serbu valodās. Baltkrievijas Žurnālistu asociācijas biedrs. Kopš 2010. gada oktobra Baltkrievijas Rakstnieku savienības biedrs; Baltkrievijas PEN biedrs. Pašlaik - trimdā. Laura Liubinavičiute (Lietuva) Laura Liubinavičiute. Poļu un spāņu literatūras tulkotāja. Jaunākie tulkojumi: Samantas Šveblinas "Drudža sapnis" (Distancia de rescate) un Mariānas Enrikezas (Mariana Enriquez) "Lietas, ko pazaudējām ugunsgrēkā" (Las cosas que perdimos en el fuego) un Mario Vargasa Llosas "Pieci stūri" (Cinco esquinas). 2016. gadā uzsāka basku valodas kursus literatūras tulkotājiem Basku zemē Barnetegi Zonotza, Amorebietā, Bilbao (sadarbībā ar Etxepare Donostia (San Sebastjana)) un pašlaik strādā pie dažiem basku literatūras tulkojumiem, kas tiks īstenoti tuvākajā laikā. Foto Vladas Braziūnas Kristīne Jučkoviča (Latvija) Kristīne Jučkoviča ir latviešu rakstniece, kura nupat publicējusi savu debijas romānu “Nesaki jā, nesaki nē” un strādā pie turpmākiem literāriem projektiem. Viņa ir publicējusi dzeju un prozu dažādos literāros žurnālos gan internetā, gan drukātā veidā, tostarp “Strāva”, “Domuzīme”, “Satori”, “Jaunā Gaita” un “Avīzes Title”. Viņa ir pilnveidojusi savas literārās prasmes, piedaloties dažādās literārajās akadēmijās un pulciņos, un ieguvusi Liepājas Universitātes maģistra grādu radošajā rakstniecībā. Aldis Bukšs (Latvija) Aldis Bukšs ir latviešu rakstnieks. 2015. gadā, pēc desmit darba gadiem banku nozarē, Aldis publicēja savu debijas kriminālromānu “Parādu piedzinēji”, kas daļēji balstīts uz viņa pieredzi. Šis romāns 2016. gadā tika nominēts ikgadējai nacionālajai balvai “Kilograms kultūras” (Latvija) kategorijā “Labākā debija”. 2020. gada decembrī iznāca viņa otrais romāns - trilleris - “Brāļi” (“Broļi”). “Brāļi” 2021. gadā ieguva Latgales kultūras gada balvu “Boņuks 2020”, bet 2021. gada nogalē tika izdots arī lietuviešu valodā. Latvijas Radio, vadošā radiostacija Latvijā, 2023. gadā sāka raidīt radio izrādi “Brāļi”. 2024. gadā par šo radio lugu saņēma balvu “Bonuks 2023”. Abus romānus izdeva viena no Latvijas vadošajām izdevniecībām “Dienas grāmata”. Aldis ir arī līdzautors latviešu spēlfilmai “Maiņa” (2020) - krimināldrāmai par vienas nakts notikumiem jauna taksometra vadītāja dzīvē Rīgā. Dzimis un uzaudzis dažus kilometrus no Krievijas robežas, viņa iztēli ietekmē situācijas, ar kurām saskaras robežas tuvumā dzīvojošie cilvēki.Šī mēneša rezidenti
2003. gadā mani izslēdza no reģionālās literatūras olimpiādes par atklātu eseju par Tarasa Ševčenko dzīvi “Ukrainas literatūras ikona aizsegā”.
Vidusskolu pabeidzu 2014. gadā kā skolas parlamenta kultūras ministre (2002) un skolas parlamenta priekšsēdētāja (2003).
2007. gadā noslēdzu līgumu ar “Folio” (vecākā grāmatu izdevniecība Ukrainā), sadarbībā ar kuru iznāk divas manas grāmatas. Stāsti urbānās romantikas stilā “Divu saimnieču tenkas” un “Blondīns no Sarkanās armijas ielas”2012. gadā pabeidzu televīzijas žurnālistikas kursus Sergeja Slobodjana skolā.
2013. gadā pabeidzu Alekseja Mamedova scenāriju rakstīšanas kursu.
2014. gadā strādāju kā scenārija līdzautore AleksandraŠapiro mākslas filmai “8”.
2015. gadā uzrakstīju postulātu dokumentālajai filmai parnodegušo ikonisko kinoteātri “Žovten.” Filma ieguva balvu festivālā Video un pilsēta.Lepojos ar to, ka šis video guva plašu rezonansi un ietekmēja kinoteātra glābšanu.
2015.-2016. gadā uzstājos ar trim izrādēm, kurās uzmazajām skatuvēm Kijevā un Odesā lasīju savus stāstus ar muzikālu pavadījumu.
2016. gadā kļuvu par aģentūras KUKU BURO radošo direktorulīdz 2022. gada 24. februārim.
2022. gadā es saņēmu rakstnieka rezidenci Isla de Crearmākslas centrā Spānijā.
2022. gadā mani īsprozas stāsti “Saskrāpēto debesu pilsēta” un “Viņi saka, ka tavs vilciens kavējas” tika publicēti iespiestāveidā un tiešsaistē vecākajā ukraiņu literatūras periodiskajā izdevumā “Ukraiņu literārais laikraksts” (UA).
Stāsts “Marta un zilais tīģeris” tika iespiests žurnālā Superpresent (ASV). Savukārt divas nodaļas no “Marta un zilais tīģeris” tika publicētas tiešsaistes žurnālā Espacio Fronterizo (ES).
2023. gadā tiešsaistes žurnālā Espacio Fronterizo (ES)tika publicēti vēl četri stāsti no sērijas “Marta un zilais tīģeris”. Tajā pašā gadā “Marta” tika publicēts arī drukātā veidā žurnālā Art Work Gallery (UA), Collect Art (GE) izdotajā grāmatā “101 laikmetīgais mākslinieks un vēl vairāk...” un recenzēts žurnālā Art Cabbage (UK) tiešsaistē.
Dzejoli “Kā tu ļauj sev aizbēgt no tevis?” drukātā veidā un tiešsaistē publicēja Ukrainas Literatūras Vēstnesis (UA).
2024. gadā Espacio Fronterizo (ES) bija lasāma vēl viena grāmatas “Marta un zilais tīģeris” nodaļa.
Un vēl viens dzejolis „Un ko... Un kāpēc...” tika iespiests un publicēts tiešsaistē Ukraiņu literārajā laikrakstā (UA).