akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konste
ventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
|
 |
VENTSPILS RĀTSNAMA KRĀSNS Atzīmējot Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas 15 gadu jubileju, ir iznākusi profesora Imanta Lancmaņa un mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas veidota grāmata - Ventspils rātsnama krāsns. Kopš 2006. gada, kad Annas ielā 13 tika atklāta Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, senā podiņu krāsns lielajā zālē pārliecinoši ir tapusi par vietu, kur apbrīnā un pārsteigumā apstājas mūs daudznacionālo iemītnieku soļi – izdzīvojusi cauri gadsimtiem, tā saglabājusi tā laika cilvēku stāstus, izpratni par skaistumu, liecības par meistarības veidošanos. Krāsns tapusi arī par Mājas un Ventspils pilsētas literārās prēmijas Sudraba tintnīca veidolu, kuru ik otro gadu no jauna, izvēloties laureātiem piemērotus podiņu attēlus, veido mākslinieks Jānis Kupčs. Zinātniski perfektais un aizraujošais I. Lancmaņa teksts, izcilais K. Vasiļevskas grāmatas veidols padara to par mazu vēstures pērli, kura atnesusi līdz mums skaistu Ventspils un visas Latvijas stāstu. Pateicamies Ventspils pilsētas domei par finansiālu atbalstu grāmatas tapšanā un Ventspils muzejam par atbalstu krāsns vēstures izpētē. Grāmata domāta kā dāvana Mājas viesiem un citiem interesentiem, tā nebūs nopērkama veikalos.
|
 |
Elizabeta Lindnere
RADOŠĀS EIROPAS PROGRAMMAS TRANSLATION IN MOTION PROJEKTĀ 2021. GADĀ ATBALSTĪTA ELIZABETAS LINDNERES LITERĀRĀS TULKOŠANAS REZIDENCE VENTSPILS MĀJĀ Elizabeta Lindnere Ventspilī viesosies 2021.gada augustā un septembrī , lai apgūtu latviešu valodu un tulkotu mūsdienu latviešu dzejniekus maķedoniešu valodā. Viņa ir literārā tulkotāja, daudzvalodu tiešsaistes žurnāla SlovoKult :: Literatur / dibinātāja un redaktore, nelielas izdevniecības ar tādu pašu nosaukumu vadītāja un laikmetīgās mākslas biennāles :: SlovoKult :: literARtour dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Piedalās dažādos starpkultūru sadarbības projektos ar kultūras apvienību Art Equilibrium (Gevgelija / Skopje). Kā Elizabeta Kostadinovska viņa piedalās mākslas vidē kā daudzvalodu dzejniece, rakstniece, starpdisciplināra māksliniece un multimediju dzejas izpildītāja. Kopš 2006. gada dzīvo Berlīnē, dzimusi Skopjē (Ziemeļ Maķedonijā). Viņa publicē savus darbus žurnālos un uzstājas pasākumos. 2020. gadā izdeva divvalodu dzejas grāmatu (vācu un maķedoniešu), viņas teksti ir dzejas antoloģijās (eseja un īsproza) un turpina strādāt pie jauniem tekstiem (dzejoļu un prozas cikla) un mākslas darbiem. Viņas vizuālajos un eksperimentālajos darbos ir liela formāta kolāžas ar tekstu sērijā “Volksbühne” (jau izstādītas), divvalodu sērija “B. Šteina dekonstruētais romāns” un multimediju izrādes (ar dzeju, skaņu, mākslas darbu video un dažreiz deju). Studējusi vācu valodu, literatūru un slāvu filoloģiju Skopjē (Dipl. Phil., 2001) un Regensburgā (M.A., 2005), kā arī vienu semestri Drēzdenē ar DAAD stipendiju (1999-2000). Pabeigusi tālākizglītību kultūras menedžmentā. Tulkojusi apmēram 30 grāmatas no vācu valodas maķedoniešu valodā (cita starpā: Tomass Bernhards, Bendžamins Šteins, Rainers Marija Rilke, Pols Celāns, Heiners Mīlers, H.C. Artmans, W.G. Sebalds, Judita Šalanska, Kristiāns Kraht ...). Saņēmusi vairākas balvas par tulkošanu un daudzus apbalvojumus un rezidences Vācijā (EÜK Straelen), Austrijā (ÖGL), Šveicē (Looren, Pro Hevetia), Latvijā (Ventspilī). Jaunāko apbalvojumu un atzinību ieguvusi 2021. gadā no Deutscher Übersetzerfonds. Viņa tulko dzeju vācu valodā, strādā arī ar angļu un serbu tulkojumiem. Kopš 2018. gada viņa organizē laikmetīgās mākslas biennāli SlovoKult :: literARTour Gevgelijā, Skopjē (ar AE) un Berlīnē, un veido festivāla antoloģiju. Kopš 2020. gada sadarbībā ar Maķedonijas kultūras apvienību Art Equilibrium viņa rediģē daudzvalodu mākslas grāmatu sēriju - SlovoKult :: Slovoteka. Sērijā ir jau 4 nosaukumi un grāmatas ir pieejamas divās valstīs. More: https://www.slovokult-literatur.de/index.php/lyrik/elizabeta-lindner-kostadinovska/
Vairāk par Translation in Motion
|
Nedims Gursels Nedims Gurels ir turku rakstnieks. 60. gadu beigās viņš publicēja noveles un esejas Turcijas žurnālos. Pēc Galatasaray vidusskolas beigšanas 1970. gadā viņš mācījās Sorbonnā. 1974. gadā viņš pabeidza Sorbonnas Modernās franču literatūras nodaļu. Miłosz Waligórski (dzimis 1981. gadā Bidgoščā) ir beidzis slāvu un ungāru valodas studijas. Viņš dzīvo un strādā Novi Sad. Valigorskis saņēma Ādama Vlodeka balvu (2015) un Bidgoščas literāro balvu “Strzała Łuczniczki” (2018). Viņa tulkojumi no ungāru, slovāku un serbu horvātu, kā arī viņa paša dzeja un proza ir publicēti žurnālos Afront, Akcent, Autoportret, Czas Kultury, Czas Literatury, Dwutygodnik, FA-art, Fabularia, Ha! Art, Helikopter, Herito, Inter, Literatura na Świecie, Mały Format, Nowe Książki, Odra, Przegląd Polityczny, Rita Baum, Tekstualia, Tygodnik Powszechny, Twórczość, Wyspa un Wizje. Viņa darbi tulkoti angļu, ungāru, lietuviešu, latviešu, slovēņu, krievu, ukraiņu un serbu valodā. Viņš ir tulkojis Lajos Grendela (2014) Poświęcenie hetmana, Dževada Karahasana (Doniesienia z krainy ciemności), 2014, Maroš Krajňak Entropia (2015), Miljenko Jergoviča Drugi pocałunek Gity Danon (2016), Lajos Grendel Dzwony Einsteina (2016), Jeļena Lengolda (Jarmarczny kuglarz) (2016), István Kemény (Programy w labiryncie) (2017), Lajos Grendel ()ycie w cztery tygodnie) (2018), Andreja Bāna (Słoń na Zemplinie), Pēteris Balko (Wtedy w Loszoncu) (2019), Sabo się zatrzymał (2019) Oto Horvats, Gęsia skóra Darko Cvijetić (2019), Śmieci z kosmosu by Ana Ristović (2020), Szajka by Lajos Grendel (2020), Zegary w pokoju matki by Tanja Stupar-Trifunović (2021) un-kopā ar Iza Zając - Vío Staviarsky proza Kiwader i inne opowieści (2011) un Danielas Kapitaņovas romāns Samka Tale księga o cmentarzu (2015). Viņš ir jaunu serbu dzejoļu tulkojumu autors, kas publicēti antoloģijā Serce i krew (2015). Viņš kopā tulkoja Géza Csáth opiju (2016). Valigorskis publicēja sešas dzejas grāmatas: 36 sposobów na pustkę (2012), 32 ślady ku (2015), Długopis (2017), Sztuka przekładu (2018), Wiele mieszkań (2021) un Ziele i zoo (2019. gadā kopā ar Annu Valigorsku) - un stāstu krājumi: Kto to widział (2016) un Małe prozy (2016, kopā ar Annu Valigorsku). Katrīna Sobota-Heidelka (foto Manfrēds Šarnbergs) Katrīna Sobota-Heidelka (foto Manfrēds Šarnbergs), nāk no Vācijas pilsētas Šverinas. Viņas jaunākais romāns “Interzonenjahre” aplūko pēckara vēsturi, kā tā parādās divu sieviešu dzīvē Austrum- un Rietumvācijā. Būdamas draudzenes agrā bērnībā Kēnigsbergā (šodien Kaļiņingrada), viņas šķiras un atsvešinās viens no otra. Gadu desmitiem viņas gandrīz neredz viena otru. Tikai romāna beigās viņas atgūst seno draudzību. Lai gan varoņi ir izdomāti, grāmata ir balstīta uz detalizētu vēstures izpēti - tāpat kā visi citi Katrīnas Sobotas -Heidelkas darbi. Pirms romāna rakstīšanas, Katrīna publicējusi trīs grāmatas ar cilvēku, dārzu un ainavu portretiem. Viena saukta par Alle Märchen spielten hier ietver stāstu par idillisko Frankenhorstas pussalu, kur autore pavadīja savu bērnību, līdz ģimenei nācās aizbraukt politisku iemeslu dēļ. Grāmata kļuva par vietējo bestselleru. 2016. gadā Katrīna ieguva Mecklenburg-Vorpommern literatūras balvu un 2018.gadā saņēma stipendiju Kaļiņingradā. Katrīna strādā Vācijas sabiedriskās apraides dienesta arhīvā.
Ekaterina Vikulina Ekaterina Vikulina ir mākslas vēsturniece un kultūras eksperte. Viņa ir ieguvusi doktora grādu kultūras studijās (Krievijas Valsts universitātē) un arī grādu Krievijas Mākslas akadēmija (I.E. Repina institūts) un no Eiropas Universitātes Sanktpēterburgā. Viņa ir Mākslas kritiķu un Mākslas Vēsturnieku asociācijas, Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju asociācijas, Starptautiskās humanitāro zinātņu asociācijas (MAG) biedre. Viņas pētniecības intereses ir kultūras un vizuālo pētījumu, mediju studiju, vēstures un fotogrāfijas teorijas, pilsētzinātnes jomā. Viņas raksti ir publicēti tādos akadēmiskos žurnālos un grāmatu sērijās kā Cahiers du monde russe, Baltic Worlds, Palgrave Studies in the History of the Media u.c. Turklāt viņa raksta mākslas kritikas krievu un latviešu žurnālos.
Ineta Atpile-Jugane Anna Belkovska Anna Belkovska ir dzejniece, dramaturģe un prozaiķe, kas 2018. gadā pabeidza LKA Drāmas un teksta studijas. Autore publicēta interneta žurnālos "Punctum", "Satori" un citur. Elizabeta Lindnere Laurynas Katkus Laurynas Katkus (dz. 1972) ir lietuviešu rakstnieks un tulkotājs. Publicējis dzejas, eseju un daiļliteratūras krājumus. Katkus darbi ir tulkoti vairāk nekā desmit valodās; viņa jaunākā grāmata ir „Moskauer Pelmeni” (2017). Tulkojumu latviešu valodā skatīt Domuzime 2016, nr.1 Katkus bija Štutgartes Akademie Schloss Solitude, Berlīnes Mākslas akadēmijas Junge Akademie un starptautiskās rakstīšanas programmas Aiovā dalībnieks. Viņš kopā ar sievu un trim bērniem dzīvo Viļņā.
Šī mēneša rezidenti
Miłosz Waligórski (foto Steven Wyss)
Raksta dzeju gan bērniem, gan arī pieaugušajiem, viņas radošie darbi izdoti piecās grāmatās – “Neatburtā uguns” (2001), “Reveranss. Sarkans uz sarkana” (2008), “Otkon giunu sapynus” (2015), “Mūdynuot muokuļus” (2016) un “Lobuo i nalobuo” (2019). Arī Inetas ģimenes locekļi iesaistās radošajos procesos – dzejoļu grāmatas bērniem “Otkon giunu sapynus” un “Lobuo i nalobuo” ilustrējusi Inetas meita Agneta, savukārt grāmatā “Mūdynuot muokuļus” Inetas dzejas rindas papildina māsas Aritas Atpiles-Donas radītās fotogrāfijas. 2014. gadā Ineta saņēma latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2013” nominācijā “Labākā dzeja”. Ir daudzu latviešu mūziķu dziesmu tekstu autore.
I. Atpile-Jugane ir latgaliešu spēlfilmas “Vīna vosora deļ vysu” (2012) scenārija līdzautore, īsfilmas “Muola varā” (2013) un dokumentālās filmas “Īsamirdzi zvaigznem leidza” (2015) par Latgales dziedātāju Aiju Rimšu scenārija autore. Abas ar māsu Aritu šobrīd iesaistījušās projektā “Katram sava laimes poga” – Ineta intervē Latgales cilvēkus, atklājot viņiem nozīmīgākās vietas, lietas, notikumus, bet Arita to atspoguļo fotogrāfijās (publikācijas izlasāmas “Vietējās Latgales Avīzē”).
Šogad rudenī pie lasītājiem nonāks divas grāmatas ar autores dzejoļiem – “Spuornu golu šolks” un grāmata pašiem mazākajiem bērniem “Burtu vuoceleite” (Inetas divrindes un jaunās mākslinieces Ievas Širiņas zīmējumi).
/I.Kaļva- Miņina/
Viņa ir literārā tulkotāja, daudzvalodu tiešsaistes žurnāla SlovoKult :: Literatur / dibinātāja un redaktore, nelielas izdevniecības ar tādu pašu nosaukumu vadītāja un laikmetīgās mākslas biennāles :: SlovoKult :: literARtour dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Piedalās dažādos starpkultūru sadarbības projektos ar kultūras apvienību Art Equilibrium (Gevgelija / Skopje).
Kā Elizabeta Kostadinovska viņa piedalās mākslas vidē kā daudzvalodu dzejniece, rakstniece, starpdisciplināra māksliniece un multimediju dzejas izpildītāja. Kopš 2006. gada dzīvo Berlīnē, dzimusi Skopjē (Ziemeļ Maķedonijā). Viņa publicē savus darbus žurnālos un uzstājas pasākumos. 2020. gadā izdeva divvalodu dzejas grāmatu (vācu un maķedoniešu), viņas teksti ir dzejas antoloģijās (eseja un īsproza) un turpina strādāt pie jauniem tekstiem (dzejoļu un prozas cikla) un mākslas darbiem. Viņas vizuālajos un eksperimentālajos darbos ir liela formāta kolāžas ar tekstu sērijā “Volksbühne” (jau izstādītas), divvalodu sērija “B. Šteina dekonstruētais romāns” un multimediju izrādes (ar dzeju, skaņu, mākslas darbu video un dažreiz deju).
Studējusi vācu valodu, literatūru un slāvu filoloģiju Skopjē (Dipl. Phil., 2001) un Regensburgā (M.A., 2005), kā arī vienu semestri Drēzdenē ar DAAD stipendiju (1999-2000). Pabeigusi tālākizglītību kultūras menedžmentā. Tulkojusi apmēram 30 grāmatas no vācu valodas maķedoniešu valodā (cita starpā: Tomass Bernhards, Bendžamins Šteins, Rainers Marija Rilke, Pols Celāns, Heiners Mīlers, H.C. Artmans, W.G. Sebalds, Judita Šalanska, Kristiāns Kraht ...). Saņēmusi vairākas balvas par tulkošanu un daudzus apbalvojumus un rezidences Vācijā (EÜK Straelen), Austrijā (ÖGL), Šveicē (Looren, Pro Hevetia), Latvijā (Ventspilī). Jaunāko apbalvojumu un atzinību ieguvusi 2021. gadā no Deutscher Übersetzerfonds. Viņa tulko dzeju vācu valodā, strādā arī ar angļu un serbu tulkojumiem.
Kopš 2018. gada viņa organizē laikmetīgās mākslas biennāli SlovoKult :: literARTour Gevgelijā, Skopjē (ar AE) un Berlīnē, un veido festivāla antoloģiju. Kopš 2020. gada sadarbībā ar Maķedonijas kultūras apvienību Art Equilibrium viņa rediģē daudzvalodu mākslas grāmatu sēriju - SlovoKult :: Slovoteka. Sērijā ir jau 4 nosaukumi un grāmatas ir pieejamas divās valstīs.
More: https://www.slovokult-literatur.de/.../elizabeta-lindner.../
|
Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam. |
