akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konste
ventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils valstspilsētas domes izcilības stipendijas Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome sadarbībā ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju kā katru gadu, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniegs divas Izcilības stipendijas: Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Ekspertu komisija lēma izcilības stipendijas šogad pasniegt: Tulkotājai Ievai Lešinskai un jaunam daudzsološam dzejniekam Vasilijam Karasjovam. Ieva Lešinska Ieva Lešinska (1958) ir tulkotāja un atdzejotāja, studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Pēc 16 gadiem ASV, kur viņa studēja Ohaio štata universitātē un Kolorado Universitātē, 1987.gadā pārcēlās uz Zviedriju, kur strādāja par žurnālisti un tulkotāju. Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu Baltu filoloģijā. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju "Six Latvian poets" un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu "Come to me" Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu "18". Vasilijs Karasjovs (foto - Gints Ivuškāns) Vasilijs Karasjovs ir Latvijas kreivu jaunākās paaudzes dzejnieks, atdzejotājs un mākslinieks, publicējies dzžādos medijos. To skaitā “Текстъ”, “'Иностранная литература'', “konTEKSTS”, “Punktum” u.c., ir atdzejots latviešu un poļu valodā. Dzejo kopš 2013.gada. 2017.gadā nominēts Krievijas Dragomoščenko prēmijai, ko Krievijā piešķir talantīgiem, savdabīgiem un oriģināliem krievu dzejniekiem vecumā līdz 27.gadiem. 2019.gadā iznāca krājums “iekavas un komentāri” ar Reiņa Sirmābola pseidonīmu. Šobrīd gatavo otro dzejas krājumu krievu valodā.
Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu, kas paredz 500 EUR un četru nedēļu dzīvošanu Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam. Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Elvīrai Bolmai. |
 |
Noslēdzies konkurss Kurzemes prozas lasījumi 2021. Žūrija galveno balvu – dalība festivālā “Prozas lasījumi” Rīgā - piešķīra Janai Eglei par darbu “Bovijs un divpadsmit putnēni”. Balvā Janai Eglei piešķirts arī žurnāla "Domuzīme"abonements. Vido šeit. Otro vietu saņēma Anna Paula Gruzdiņa par darbu “Poliklīnikas process”. Arī otrai vietai balvā ir žurnāla “Domuzīme” gada abonements. Video šeit. Trešā vieta piešķirta Ligitai Paeglei par darbu “Prozas terorists”. Video šeit. Apbalvoto darbu video lasījumus var skatīt Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils bibliotēkas mājas lapās un sociālos tīklos. Šogad ir arī specbalva. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils muzejs specbalvu balvu piešķīra Aijai Puzarelei par darbu "Vadātājs un internets". Balvā ir divu nedēļu rezidence Rakstnieku mājā. Konkursa žūrijas sastāvā ir literāti: Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un Ventspils 4.vsk. latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Bērzkalne. Konkursu atbalsta Ventspils valstspilsētas dome. |
 |
Latvijas Literatūras gada balva LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Rakstnieku savienība un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja izsludina autordarbu pieteikšanu Latvijas Literatūras gada balvai. Literatūras gada balvas piešķirs par labāko 2021. gada ietvaros publicēto literāro darbu Latvijas rakstniecībā šādās nominācijās: labākais dzejas darbs; labākais prozas darbs; labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem; labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā; spilgtākā debija literatūrā. Gaidām pieteikumus speciālbalvai, kā arī nominācijā „Mūža ieguldījums Latvijas rakstniecībā”. Pieteikumi iesniedzami Latvian Literature birojā – Rīgā, Avotu ielā 54, 1. stāvā (pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst.10.00 līdz plkst.18.00, iepriekš sazinoties pa tālr. 26407382). Aicinām pirmos darbu pieteikumus iesniegt līdz 2021.gada 1.oktobrim! Vairāk informācijas par balvu - laligaba@gmail.com. Pieteikumi iesniedzami brīvā rakstiskā formā, pievienojot 3 darba izdevuma eksemplārus. Latvijas literatūras gada balvas nolikums pieejams www.laligaba.lv |
Olga Kuprijana (Ukraina) Rakstniece. Bērnu lasīšanas speciāliste, projekta "BaraBooka. Ukrainas bērnu grāmatas telpa" www.barabooka.com.ua redaktore. Ukrainas Mazās Zinātņu akadēmijas bērnu lasīšanas laboratorijas metodiķe. Bērnu un pusaudžu grāmatu autore, dažkārt raksta prozu pieaugušajiem. 2019. gadā kopā ar žurnālisti Janīnu Sokolovu sarakstījis grāmatu "Es, Ņina", kas kļuva par vienu no labākajām Ļvovas Bookforum 2020 grāmatām. Foto autors: Olga Burjačenko Līna Meļņika (1983) ir tulkotāja un žurnāliste no Vinnicas pilsētas Ukrainā. Viņa ieguva maģistra grādu 2006. gadā Vinnicas Pedagoģiskajā Valsts universitātē. Kopš 2014. gada viņa ir Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības biedre. Viņa raksta tādiem izdevumiem kā «Ukraina Moloda» (Jaunā Ukraina), «Misto» (Pilsēta), «Kul’tura i zhyttia» (Kultūra un dzīve), «Ukraiņu literatūras avīze» un «Literārā Ukraina». Tulkotāja runā ukraiņu, angļu, itāļu, krievu, bulgāru un latviešu valodā. 2018. gadā viņa pabeidza četru mēnešu latviešu valodas kursu (A līmenis, 120 stundas), kas notika Latviešu valodas aģentūrā Rīgā un vēlāk sekmīgi nokārtoja latviešu valodas valsts eksāmenu. Viņu interesē Latvijas vēsture un kultūra, kā arī Latvijas un Ukrainas kultūras sakari. Ar Latvijas vēstniecības Ukrainā atbalstu Līna jau pāris gadus atspoguļo Latvijas kultūras notikumus Ukrainas presē. Viņas Jāņa Akuratera «Degošās salas» latviešu-ukraiņu tulkojuma pilnā versija publicēta literatūras un mākslas žurnālā «Vinnickiy Kray» (2016-2017), romāna «Padomju piens» (“Mates piens”) pirmās četras daļas. ) autora Nora Ikstena publicēti «Literārā Ukraina» (Nr.44 (5725) 11.09.2017.). Linda Zulmane (Latvija)
Zane Eniņa (Latvija) Studēju Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju programmā (2020-2022); pašlaik rakstu maģistra darbu par tematu “Medicīnas romāna evolūcija” (tajā ir arī radošā daļa – mans topošais medicīnas romāns);
Šī mēneša rezidenti
Līna Meļņika (Ukraina)
Esmu piedalījusies Piejūras pilsētu literārās akadēmijas lasījumos ar dažiem saviem stāstiem bērniem (literārajām pasakām)(2021.05.);
Esmu iztulkojusi franču rakstnieces Viktorijas Masas romānu “Trako sieviešu balle”, izd. “Latvijas Mediji” (2022)
