akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konste
ventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
VENTSPILS RĀTSNAMA KRĀSNS Atzīmējot Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas 15 gadu jubileju, ir iznākusi profesora Imanta Lancmaņa un mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas veidota grāmata - Ventspils rātsnama krāsns. Kopš 2006. gada, kad Annas ielā 13 tika atklāta Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, senā podiņu krāsns lielajā zālē pārliecinoši ir tapusi par vietu, kur apbrīnā un pārsteigumā apstājas mūs daudznacionālo iemītnieku soļi – izdzīvojusi cauri gadsimtiem, tā saglabājusi tā laika cilvēku stāstus, izpratni par skaistumu, liecības par meistarības veidošanos. Krāsns tapusi arī par Mājas un Ventspils pilsētas literārās prēmijas Sudraba tintnīca veidolu, kuru ik otro gadu no jauna, izvēloties laureātiem piemērotus podiņu attēlus, veido mākslinieks Jānis Kupčs. Zinātniski perfektais un aizraujošais I. Lancmaņa teksts, izcilais K. Vasiļevskas grāmatas veidols padara to par mazu vēstures pērli, kura atnesusi līdz mums skaistu Ventspils un visas Latvijas stāstu. Pateicamies Ventspils pilsētas domei par finansiālu atbalstu grāmatas tapšanā un Ventspils muzejam par atbalstu krāsns vēstures izpētē. Grāmata domāta kā dāvana Mājas viesiem un citiem interesentiem, tā nebūs nopērkama veikalos.
|
 |
Elizabeta Lindnere
RADOŠĀS EIROPAS PROGRAMMAS TRANSLATION IN MOTION PROJEKTĀ 2021. GADĀ ATBALSTĪTA ELIZABETAS LINDNERES LITERĀRĀS TULKOŠANAS REZIDENCE VENTSPILS MĀJĀ Elizabeta Lindnere Ventspilī viesosies 2021.gada augustā un septembrī , lai apgūtu latviešu valodu un tulkotu mūsdienu latviešu dzejniekus maķedoniešu valodā. Viņa ir literārā tulkotāja, daudzvalodu tiešsaistes žurnāla SlovoKult :: Literatur / dibinātāja un redaktore, nelielas izdevniecības ar tādu pašu nosaukumu vadītāja un laikmetīgās mākslas biennāles :: SlovoKult :: literARtour dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja. Piedalās dažādos starpkultūru sadarbības projektos ar kultūras apvienību Art Equilibrium (Gevgelija / Skopje). Kā Elizabeta Kostadinovska viņa piedalās mākslas vidē kā daudzvalodu dzejniece, rakstniece, starpdisciplināra māksliniece un multimediju dzejas izpildītāja. Kopš 2006. gada dzīvo Berlīnē, dzimusi Skopjē (Ziemeļ Maķedonijā). Viņa publicē savus darbus žurnālos un uzstājas pasākumos. 2020. gadā izdeva divvalodu dzejas grāmatu (vācu un maķedoniešu), viņas teksti ir dzejas antoloģijās (eseja un īsproza) un turpina strādāt pie jauniem tekstiem (dzejoļu un prozas cikla) un mākslas darbiem. Viņas vizuālajos un eksperimentālajos darbos ir liela formāta kolāžas ar tekstu sērijā “Volksbühne” (jau izstādītas), divvalodu sērija “B. Šteina dekonstruētais romāns” un multimediju izrādes (ar dzeju, skaņu, mākslas darbu video un dažreiz deju). Studējusi vācu valodu, literatūru un slāvu filoloģiju Skopjē (Dipl. Phil., 2001) un Regensburgā (M.A., 2005), kā arī vienu semestri Drēzdenē ar DAAD stipendiju (1999-2000). Pabeigusi tālākizglītību kultūras menedžmentā. Tulkojusi apmēram 30 grāmatas no vācu valodas maķedoniešu valodā (cita starpā: Tomass Bernhards, Bendžamins Šteins, Rainers Marija Rilke, Pols Celāns, Heiners Mīlers, H.C. Artmans, W.G. Sebalds, Judita Šalanska, Kristiāns Kraht ...). Saņēmusi vairākas balvas par tulkošanu un daudzus apbalvojumus un rezidences Vācijā (EÜK Straelen), Austrijā (ÖGL), Šveicē (Looren, Pro Hevetia), Latvijā (Ventspilī). Jaunāko apbalvojumu un atzinību ieguvusi 2021. gadā no Deutscher Übersetzerfonds. Viņa tulko dzeju vācu valodā, strādā arī ar angļu un serbu tulkojumiem. Kopš 2018. gada viņa organizē laikmetīgās mākslas biennāli SlovoKult :: literARTour Gevgelijā, Skopjē (ar AE) un Berlīnē, un veido festivāla antoloģiju. Kopš 2020. gada sadarbībā ar Maķedonijas kultūras apvienību Art Equilibrium viņa rediģē daudzvalodu mākslas grāmatu sēriju - SlovoKult :: Slovoteka. Sērijā ir jau 4 nosaukumi un grāmatas ir pieejamas divās valstīs. More: https://www.slovokult-literatur.de/index.php/lyrik/elizabeta-lindner-kostadinovska/
Vairāk par Translation in Motion
|
Liepa Actiņa (foto - Dāvis Actiņš) 2020. gadā izdevniecībā "Pētergailis" izdots Liepas Rūces debijas dzejas krājums "Atspulga balss". Tajā iekļautie dzejoļi iepriekš publicēti dažādos izdevumos - "Karogs", "Latvju Teksti", "Punctum", "KonTEKSTS" un citos. Liepa piedalījusies programmas "Literārā Akadēmija" rīkotajos Iesācēju autoru semināros 2006. un 2008. gadā, kā arī prozas meistardarbnīcā rakstnieka Gunta Bereļa vadībā 2013. gadā. Šobrīd "Literārajā Akadēmijā" darbojas kā programmas vadītāja Ronalda Brieža darba asistents. Dzejniece un arhitekte. Literārā darbība. Dzejoļu krājumi "... bērns ienāca..." (1995, izd. "Pūcastis" Liepājā), “…un jūra” (2008, izd. biedrība “Sabiedrības attīstības centrs” Liepājā), “Ceļi” (2018, izd.“Mansards” Rīgā). Luga "Brīnums" (1996), iestudēta Liepājas teātrī (1996) un Saldus Tautas teātrī (1998). Literārās publikācijas koprājumos: Latvijas jauno literātu kopkrājums "Acis" (1987), "Liepājnieku smilšu rausis"(1999), krājumi "Dzejas dienas" (80-tie gadi), "Kurzemes Vārda" kalendāri (kopš 1996). Literārās publikācijas periodiskajos izdevumos: kopš 1970.gada (Dzejas dienu lapā žurnālā "Veselība") - visos Liepājas un novada masu medijos, laikrakstos "LMM", "Labrīt", "Neatkarīgā", “Kultūras Forums”, žurnālos "Liesma", "Avots", "Karogs", "Teātra Vēstnesis", “Vārds” u.c. - galvenokārt dzeja, arī proza, viena luga, romāna “Bezvējš” (sākts 1993, nepabeigts) fragmenti publicēti portālā www.liepajniekiem.lv (kultūrvide>licentia poetica), jaunākās dzejas publikācijas žurnālā “Domuzīme” (2016), portālos “punctum”(2017) un “satori”(2017), laikrakstos “konTEKSTS”(2017) un “Latvijas Avīze” (2015, 2018). Publikācijas par Liepājas mākslas, teātra un mūzikas norisēm (arī ar pseidonīmiem O.Urbāne un A.Reinholde) : visos Liepājas un novada laikrakstos, "Kurzemes Vārda" kalendāros, izdevumos "LMM" un "Karogs" - informatīvi, kritiski un problēmraksti. Natalia Belchenko Poet and translator. She was born on January 7, 1973 in Kyiv. She holds a degree in Philology from Taras Shevchenko National University of Kyiv. She penned eight collections of poetry. Natalia Belchenko is a recipient of Hubert-Burda-Preis für junge Lyrik (Germany, 2000) and the National Writer's Union of Ukraine Mykola Ushakov Prize in Literature (Ukraine, 2006). Finalist of the Gennady Grigoriev Prize (Russia, 2013), the L.Vysheslavskiy’s ‘Poet’s planet’ prizewinner (Ukraine, 2014). Her works include eight collections of poetry and numerous magazine selections and anthology publications, both in Ukraine and abroad (in English, German, French, Polish, Korean, Dutch, Bulgarian, Latvian etc). She participated in numerous poetry forums, such as «Czas poetów» (Lublin, 2014), «Prima vista» (Tartu, 2016), and managed «Poetic map of Kyiv» project in Krakow. She was also one of winners (third place, Ukrainian) of the International competition for the best Russian, Belarussian and Ukrainian translations of Wislava Szymborska poetry (Wroclaw, 2015). She participated in Translation seminar «Translators Without Borders» (Poland, 2017, 2018, 2019). Gaude Polonia (2017), scholarship programme of the Ministry of Culture and National Heritage of Poland. Ventspils Writers' and Translators' House (Latvia, 2016, 2018). Prize of the Foundation named after Lesya and Peter Kovalev at the Union of Ukrainian Women of America (2019). Member of PEN Ukraine. (Photo - Sergei Olenich)
Vasilijs Karasjovs Dzimis (2001) i dzīvo Rīgā. Studējis krievu filoloģiju.
Gita Grīnberga Tulkotāja, mācījusies vācu valodu Latvijas Universitātē Rīgā un Rostokā, pēc tam franču valodu Bordo. Literatūras tulkotāja kopš 1995. gada. Vislabāk pazīstama ar Bodlēra un Rembo tulkojumiem. Tulkojums Une saison en enfer un Illuminations saņēma 2006. gada balvu par labāko tulkojumu latviešu valodā. Viņa ir tulkojusi arī Jursenāres, Pereka darbus, kā arī citus nozīmīgus franču autorus. Gita strādā visos žanros: dzejā, prozā, drāmā un bērnu literatūrā. Viņa ir tulkojusi arī nozīmīgus latviešu rakstniekus franču valodā: Jānis Ezeriņš, Inga Ābele, Imants Ziedonis un Vizma Belševica. No 2004. līdz 2006. gadam viņa bija Parīzes INALCO latviešu literatūras docente. Inese Pētersone Tulkotāja no franču valodas. Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere) Dzimusi 16.08.1964. Izglītība: Latvijas Policijas akadēmija. Maģistra grāds tiesību zinātnēs. Strādājusi Valsts policijā dažādos amatos, arī par izmeklētāju. No 2014. gada izdienas pensijā, individuāli praktizējoša juriste. Ramona Indriksone (foto Vladas Braziūnas) Mani literārie mēģinājumi un pirmā stāsta publikācija bija 1986. gadā žurnālā "Skola un ģimene". Ilze lāce (Verhaeghe) Tulkojusi vairāk nekā 50 angļu un amerikaņu autoru darbus ( tostarp H.D. Lourensa, E. Vārtones, Dž. Irvinga, A. Raisas, A.Kristi romānus). 1997. gadā uzņemta Rakstnieku savienībā. Esejas un īsos stāstus publicē kopš 2014. gada ( žurnālos Tīrraksts, Latvju Teksti, Jaunā Gaita, Domuzīme un konTeksts). 2020.gadā izdots debijas stāstu krājums Baloži uz Žozetes jumta. Ventspilī iecerēts turpināt darbu pie otra stāstu krājuma
Šī mēneša rezidenti
Gunta Šnipke
Divu dzejoļkrājumu (''Iekavas un komentāri'', 2019, VALTERS DAKŠA; ''Три книги'', 2020, РУССКИЙ ГУЛЛИВЕР) autors.
Darbi publicēti krievu, ķīniešu, latviešu, poļu valodās.
Ticis nominēts Arkādija Dragomoščenko prēmijai.
Tulkojis dzeju, piedalījies izstādēs.
Francijas Nopelnu ordeņa virsniece, 1997., Orānijas-Nasavas ordeņa virsniece, 2006., Leopolda II ordeņa kavaliere, 2007., Beļģijas Franču Kopienas Tulkošanas balvas laureāte, 2009., Šveices radošā nama Looren Tulkošanas balvas laureāte, 2015., Francijas Republikas Ordenis mākslā un literatūrā, 2016.
Latvijas Rakstnieku Savienības biedre kopš 1992. gada. Arī AKKA/LAA biedre. Latvijas apgādos iznākušas ap 50 tulkoto grāmatu – franču, beļģu un šveiciešu autoru darbi, kā arī vairākas lugas Nacionālajam teātrim. Darbojusies arī žurnālistikā un regulāri publicējusi ne tikai tulkojumus, bet arī rakstus periodiskajos izdevumos.
Literārā darbība: Rakstīt sākusi 48 gadu vecumā. Izdoti septiņi romāni: detektīvromāns "Klusēšanas varā" (“Jumava”, 2014), satīrisks romāns "Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās" (“Zvaigzne ABC”, 2015), vēsturisks romāns "Atpakaļceļš (“Latvijas Mediji”, 2018) – “Lata” romānu konkursa 3. vieta, detektīvromāns "Stopētāju lieta" (“Zvaigzne ABC”, 2018), mūsdienu romāns "Upes laiks" (“Latvijas Mediji”, 2019, “Vakara romānu” konkursa 3. vieta), detektīvromāni "Sīnāja kalna lieta" (“Latvijas Mediji”, 2020) un “Noilguma lieta” (“Latvijas Mediji”, 2021).
Tukuma literātu apvienības biedre, pabeigusi Literārās akadēmijas kursus (2018).
.JPG)
Prozas rakstīšanu atsāku 2016. gadā, kad "Satori" grāmatžurnālā "Plūdi" tika publicēts pirmais stāsts 'Pāris metru zem ūdens" ar pseidonīmu Luize Briede.
2017. gadā absolvēju Literāro akadēmiju.
Esmu publicējusies izdevumos "Domuzīme", "KonTEKSTS", "Jaunā Gaita", "Satori" un "Punctummagazine".
2019. gadā apgādā Zvaigzne ABC iznāca debijas stāstu krājums "Pāris metru zem ūdens".
Tagad ceļu uz tipogrāfiju gaida otrā grāmata, psiholoģisks trilleris 'Es biju cita".
Ventspilī plānoju tikt galā ar pirms gada iesāktā psiholoģiskā kriminālromāna rediģēšanu un pievērsties otram iesāktajam lielāka apjoma darbam par vienas dzimtas vēstures norisēm sākot no 1919. gada.
