akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konste
ventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils valstspilsētas domes izcilības stipendijas Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome sadarbībā ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju kā katru gadu, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniegs divas Izcilības stipendijas: Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Ekspertu komisija lēma izcilības stipendijas šogad pasniegt: Tulkotājai Ievai Lešinskai un jaunam daudzsološam dzejniekam Vasilijam Karasjovam. Ieva Lešinska Ieva Lešinska (1958) ir tulkotāja un atdzejotāja, studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Pēc 16 gadiem ASV, kur viņa studēja Ohaio štata universitātē un Kolorado Universitātē, 1987.gadā pārcēlās uz Zviedriju, kur strādāja par žurnālisti un tulkotāju. Stokholmas Universitātē ieguvusi maģistra grādu Baltu filoloģijā. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju "Six Latvian poets" un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu "Come to me" Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu "18". Vasilijs Karasjovs (foto - Gints Ivuškāns) Vasilijs Karasjovs ir Latvijas kreivu jaunākās paaudzes dzejnieks, atdzejotājs un mākslinieks, publicējies dzžādos medijos. To skaitā “Текстъ”, “'Иностранная литература'', “konTEKSTS”, “Punktum” u.c., ir atdzejots latviešu un poļu valodā. Dzejo kopš 2013.gada. 2017.gadā nominēts Krievijas Dragomoščenko prēmijai, ko Krievijā piešķir talantīgiem, savdabīgiem un oriģināliem krievu dzejniekiem vecumā līdz 27.gadiem. 2019.gadā iznāca krājums “iekavas un komentāri” ar Reiņa Sirmābola pseidonīmu. Šobrīd gatavo otro dzejas krājumu krievu valodā.
Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu, kas paredz 500 EUR un četru nedēļu dzīvošanu Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam. Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Elvīrai Bolmai. |
 |
Noslēdzies konkurss Kurzemes prozas lasījumi 2021. Žūrija galveno balvu – dalība festivālā “Prozas lasījumi” Rīgā - piešķīra Janai Eglei par darbu “Bovijs un divpadsmit putnēni”. Balvā Janai Eglei piešķirts arī žurnāla "Domuzīme"abonements. Vido šeit. Otro vietu saņēma Anna Paula Gruzdiņa par darbu “Poliklīnikas process”. Arī otrai vietai balvā ir žurnāla “Domuzīme” gada abonements. Video šeit. Trešā vieta piešķirta Ligitai Paeglei par darbu “Prozas terorists”. Video šeit. Apbalvoto darbu video lasījumus var skatīt Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils bibliotēkas mājas lapās un sociālos tīklos. Šogad ir arī specbalva. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils muzejs specbalvu balvu piešķīra Aijai Puzarelei par darbu "Vadātājs un internets". Balvā ir divu nedēļu rezidence Rakstnieku mājā. Konkursa žūrijas sastāvā ir literāti: Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un Ventspils 4.vsk. latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Bērzkalne. Konkursu atbalsta Ventspils valstspilsētas dome. |
 |
Latvijas Literatūras gada balva LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Rakstnieku savienība un Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja izsludina autordarbu pieteikšanu Latvijas Literatūras gada balvai. Literatūras gada balvas piešķirs par labāko 2021. gada ietvaros publicēto literāro darbu Latvijas rakstniecībā šādās nominācijās: labākais dzejas darbs; labākais prozas darbs; labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem; labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā; spilgtākā debija literatūrā. Gaidām pieteikumus speciālbalvai, kā arī nominācijā „Mūža ieguldījums Latvijas rakstniecībā”. Pieteikumi iesniedzami Latvian Literature birojā – Rīgā, Avotu ielā 54, 1. stāvā (pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst.10.00 līdz plkst.18.00, iepriekš sazinoties pa tālr. 26407382). Aicinām pirmos darbu pieteikumus iesniegt līdz 2021.gada 1.oktobrim! Vairāk informācijas par balvu - laligaba@gmail.com. Pieteikumi iesniedzami brīvā rakstiskā formā, pievienojot 3 darba izdevuma eksemplārus. Latvijas literatūras gada balvas nolikums pieejams www.laligaba.lv |
Kristians Kamara Outes (Spānija) Kristians Kamara Outes ir spāņu valodas tulkotājs, redaktors un pētnieks. Madrides Komplutenses universitātē viņš ieguva grādu literatūrzinātnē un Meksikas Iberoamerikāņu universitātē maģistra grādu. No 2013. līdz 2016. gadam viņš strādāja par spāņu literatūras profesoru Dienvidu federālajā universitātē (Rostova pie Donas, Krievija). No 2017. līdz 2020. gadam viņš dzīvoja Čehijā un rakstīja savu promocijas darbu Prāgas Kārļa universitātes Tulkošanas teorijas nodaļā. Viņš ir publicējis daudzus rakstus par tādiem jautājumiem kā Valtera Benjamina estētika, spāņu-amerikāņu avangarda romāns, krievu formālisms, čehu strukturālisms vai tulkošanas teorija. Kopš 2016. gada viņš ir krājuma SDVIG – Krievijas avangardu teorētiskie teksti direktors. Viņš ir tulkojis tādus autorus kā Viktors Šklovskis, Boriss Arvatovs, Jurijs Tinjanovs, El Lisickis, Iļja Kaļiņins, Helēna Petrovska, Aleksandrs Vvedenskis, Ladislavs Klima, Vilēms Matēzijs vai Jans Mukarovskis u.c. Dzimis 1957. gadā. Tulkotājs un literatūrkritiķis. Tulkojis ap 40 grāmatu no angļu valodas lietuviešu valodā (romāni, vēsturiski, filozofiski darbi), Džordža Steinera, Trūmena Kapote, Salmana Rušdi, Džona Banvila, Džona Apdaika, Vladimira Nabokova, Virdžīnijas Vulfas, Aldūsa Hakslija u.c. Pēdējos gados sācis tulkot daiļliteratūru no latviešu valodas. Autors: Laisvės šiokiadienis (Brīvības diena) (2007), raksti un esejas par politiku un kultūru; Rūmas virš bedugnės (2008), raksti un esejas par literatūru; Pokalbiai su Sigitu Parulskiu (Sarunas ar Sigitu Paruļski [ievērojamo lietuviešu rakstnieku]) (2009). Saņēmis divas Lietuvas balvas par literāro tulkošanu (2002. un 2009.), Valdības kultūras un mākslas balvu (2012.), balvu par literatūrkritiku (2015.). Jans Kauss (Igaunija) Jans Kauss (1971) ir rakstnieks, tulkotājs un esejists. Publicējis dzejas krājumus, stāstus, miniatūras, esejas un sešus romānus. Kauss bija Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs no 2004. līdz 2007. gadam un strādājis par Igaunijas lielākā kultūras izdevuma Sirp eseju un literatūras sadaļu redaktoru. Līdzās rakstīšanai Kauss aktīvi iesaistās Igaunijas literatūras pasākumu plānošanā un popularizēšanā, būdams Tallinā notiekošā ikgadējā starptautiskā literatūras festivāla Head Read līdzdibinātājs un organizators. Tāpat Kauss ir pievērsies dažādiem radošās izpausmes veidiem, izņemot rakstīšanu. Viņš spēlē ģitāru, taustiņinstrumentu un basģitāru indie grupā Jan Helsing, kas līdz šim ir izdevusi divus pilna garuma albumus. Viņš ir cieši sadarbojies ar igauņu komponistu Mārtu-Matisu Lilu, rakstot libretus trim Lilla skaņdarbiem, tostarp divām operām. Autors ir piedalījusies mākslas izstādēs un ilustrējusi vairākas grāmatas. Pēc Kausa iniciatīvas 2018. gada martā autoru un aktieru trupa pirmizrādi piedzīvoja izrāde Stiiliharjutused, kurā apvienotas dažādas mākslinieciskas metodes un kurā uz skatuves kāpj arī pats Kauss. Kauss ir darbojies vairāku Igaunijas teātru radošajās padomēs un ir Igaunijas kinokritiķu savienības biedrs. Viņš ir rakstījis rakstus un esejas par literatūru, kā arī par filozofijas, politikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, teātra, kino un mūzikas tēmām. Kausa proza ir tulkota somu, angļu, zviedru, krievu, vācu, ungāru un rumāņu valodās. Viņš rediģēja prozas antoloģiju The Dedalus Book of Estonian Literature (Dedalus, 2011), kā arī somu valodā iznākošo igauņu laikmetīgās dzejas antoloģiju Ajattelen koko ajan raha (WSOY, 2006). Kauss igauņu valodā ir tulkojis astoņus romānus somu valodā (tostarp Sofi Oksanenas, Tommi Kinnunenas un Jari Tervo darbus), kā arī citas dzejas un lugas. 2015. gadā Kauss saņēma Igaunijas Kultūras fonda gada balvu prozā par romānu Ma olen elus (Es esmu dzīvs, 2014) un par miniatūru kolekciju Tallinna kaart (Tallinas karte, 2014). 2019. gadā viņš saņēma prestižo Frīdeberta Tuglasa īso stāstu balvu.
Linda Rudene (Latvija)
Šī mēneša rezidenti
Laimantas Jonušys (Lietuva)
