akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konste
ventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
Konkurss Kurzemes prozas lasījumi 2022 Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku jau devīto reizi rīko konkursu “Kurzemes prozas lasījumi”, kas klātienē notiks 26.novembrī, pl. 12.00 Rakstnieku mājā, Annas ielā 13. Konkursam šogad ir iesūtīti 14 darbi, kurus vērtē konkursa žūrija. Žūrija vispirms iepazīstas ar iesūtīto tekstu, bet lēmumu par konkursa uzvarētājiem pieņem tikai pēc lasījumu noklausīšanās. Uz konkursa lasījumiem aicināti visi 14 autori. Šogad žūrijā strādā – dzejniece Ieva Rupenheite, rakstniece Nora Ikstena, dzejnieks Jānis Vādons, Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un tulkotāja Dace Meiere. Konkursa uzvarētāji balvā saņem iespēju piedalīties Prozas lasījumu festivālā Rīgā decembrī. Sākušies kā Ventspils novada pasākums, tagad konkurss apvieno rakstītājus arī no Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un citām Kurzemes pilsētām, kuri žūrijai iesniedz jaunu, nepublicētu prozas darbu un novembra beigās sapulcējas Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Foto © Bruno Aščuks |
|
|
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils valstspilsētas pašvaldības balva Sudraba tintnīca Astoto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 12.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta "Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā - lietuviešu dzejniekam un tulkotājam Vladam Brazjūnam par dzejas krājumiem "Laiko pralandos", "Vilniaus heteroglosija". Prozā - rakstniekam Laurim Gundaram par grāmatu “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.” Tulkošanā no latviešu valodas – somu tulkotājai Mirjai Hovilai par A.Čaka dzejas un stāstu izlasi somu valodā “Sydan jalkakaytavalla” un Vizmas Belševicas triloģijas “Bille” tulkojumu. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājam Kasparam Zalānam par amerikāņu autora H.F.Lavkrafta darba "Stāsti" tulkojumu no angļu valodas. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas rakstniekiem - Jānim Lejiņam un Akselam Hiršam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija, (dzeja), Andra Manfelde, Latvija, (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija, (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija, (dzeja), Inga Žolude, Latvija, (proza), Dace Meiere, Latvija, (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija, (proza), Inese Zandere, Latvija, (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija, (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija, (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija, (dzeja), Nora Ikstena, Latvija, (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija, (dzeja), Sun Vei, Ķīna, (proza), Margarita Karbonaro, Itālija, (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija, (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija, (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija, (proza), Džeids Vils (ASV), (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija, (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Ieva Lešinska Geibere. Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai BelševicaiValteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijs Karasjovs. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas direktore – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejnieks, Ventspils Augstskolas asociētais profesors - Jānis Veckrācis (Lit.pseid. Jānis Vādons), dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. Foto - Oskars Jūra |
 |
Daudzvalodu dzejas lasījumi
Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju mājā ar ES Radošās Eiropas projekta “Translation in Motion” atbalstu septembrī viesojas serbu tulkotāja Vera Horvat, kas ieradusies, lai apgūtu latviešu valodu un atdzejotu latviešu dzejnieku darbus.
Vera Horvata kopā ar citiem autoriem no Rakstnieku mājas uzstāsies ar dzejas lasījumu 8.septembrī, pl 17.00 Pārventas bibliotēkā Daudzvalodu dzejas lasījumos.
Pasākumā dzirdēsim Veru Horvatu ar lasījumu serbu valodā, Petro Taraščuku ukraiņu valodā, Valeriju Kustavu baltkrievu valodā, Moniku Littau vācu valodā un Katrīnu Rudzīti latviešu valodā.
Vera Horvata ir mākslas zinātniece un tulkotāja no Serbijas. Sākot ar 1992. gadu viņa publicējusi pirmos tulkojumus no krievu valodas, bet 2000. gadā saņēmusi nozīmīgāko balvu Serbijā par dzejas tulkojumu. Kopš tā laika tulkojusi vairāk nekā 20 dzejas grāmatu; lielākā daļa no tām ir saistītas ar dzejas festivāliem un izdotas kā bilingvālas grāmatas.
Vera Horvata dzīvo Serbijā, un viņas dzimtā valoda ir serbu valoda, bet otrā dzimtā valoda ir krievu. Viņa ir tulkojusi arī no angļu un bulgāru valodas. Viņa galvenokārt tulko mūsdienu dzeju.
|
JŪRI TALVETS (Igaunija) JŪRI TALVETS ir dzimis 1945. gadā Pērnavā (Igaunija). Absolvējis Tartu Universitāti (1972) un doktora grādu ieguvis Ļeņingradas (Sanktpēterburga) Universitātē (1981). No 1992. līdz 2020. gadam vadījis Pasaules / salīdzināmās literatūras programmu Tartu Universitātē, kur arī nodibināja spāņu valodas studijas. Šodien viņš ir emeritētais profesors. 2016. gadā viņš tika ievēlēts par Academia Europaea locekli. Igauņu valodā viņš ir izdevis vairāk nekā divdesmit dzejas un eseju grāmatas. Viņa grāmatas ir iznākušas ne tikai igauņu valodā, bet arī angļu, spāņu, franču, itāļu, krievu, grieķu un vairākās citās valodās. Saņēmis daudzas nacionālas un starptautiskas atzinības un balvas (Juhana Līva dzejas balva, 1997; Ivara Ivaska piemiņas balva par eseju, 2002; Jāna Krosa literārā balva par pasaules dzejas tulkojumiem, 2022 u.c.). Vairāk sk. http://talvet.edicypages.com/en ; Rezidenci atbalsta Nordisk kulturkontakt Starptautiski atzīta un laikmetīgā teātra formās kā verbatim, devised, site-specific u.c. pieredzējusi teātra un operas režisore, rakstniece, dramaturģe, raksta divās valodās. Zinātņu doktore, Dr.phil. vēsturē ar maģistra grādu radošajā rakstniecībā. Feminisma teātra, mūsdienu operas, un diasporas teātra novatore. No 1998. līdz 2012. gadam dzīvojusi un pastāvīgi strādājusi Latvijā. No 2010. g. teātra mākslas pasniedzēja Toronto universitātē. Scenāriste daudzsēriju filmai ‘’Emīlija. Latvijas preses karaliene’’, kas 2022. gadā ieguva ‘’Lielo Kristapu’’ un ar īsstāstu ‘’Flotsam’’ (Peldošā krava) uzvarēja ‘’Aesthetica Magazine Creative Writing Award’’ (Apvienotā Karaliste). Gita Grīnberga (Latvija)
Šī mēneša rezidenti
https://sisu.ut.ee/ewod/t/talvet
Baņuta Rubess (Latvija/Kanāda)
