akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
rita
latvianliterature.lv
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Valdes locekles p.i.
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjuka
gmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
 |
Tiek izsludināts konkurss Kurzemes prozas lasījumi 2023. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku jau desmito gadu Ventspilī organizēs reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla „Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties „Kurzemes prozas lasījumiem 2023”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2023. gada 3.novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 17.novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 25.novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla „Prozas lasījumi 2023” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā ir literāti - Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadīgā vadītāja Andra Konste. Pielikumā Nolikums. |
 |
KURZEMES DZEJAS DIENAS"Tāpēc es, garainis, kas veicina vārīšanos, esmu piederīgs pie visa, kas ir še katliņā. --- Es esmu tautas burbulis, tautas tvaiks." (I.Ziedonis)
2023. gada 9. septembrī Ventspilī norisināsies Kurzemes Dzejas dienas - ikgadējs, tradicionāls notikums, kas norisinās kādā no Kurzemes pilsētām. Dzejas dienās pulcēsies dzejnieki no Ventspils, Liepājas, Tukuma, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadiem.
2023.gadā Kurzemes Dzejas dienas notiks 25.reizi un, godinot Imanta Ziedoņa 90.gadu jubileju, šo dienu vadmotīvs Ventspilī būs "Garainis".
Pasākuma programma
• 11:00 Garainis. Pārventas bibliotēkā (Tārgales ielā 4):
Izstādes "Plenērs flokšos" atklāšana (Popes muižas plenēra dalībnieku – Daigas Krūzes, Kristīnas Keires, Ievas Rupenheites, Jāņa Kupča – darbi) Diskusija par jaunradi – vada Dace Vašuka Dzejas lasījums – Ieva Rupenheite Dziesmas ar Kurzemes Dzejas dienu tēva Olafa Gūtmaņa un savu dzeju – Maija Kalniņa • 13:30 Dzeja bērniem - Iveta Skapste. Gāliņciema bibliotēkā - sabiedriskajā centrā (Kuldīgas ielā 138)
• 14:30 Dzeja tāmnieku mēlē – Laura Vinogradova. H.Dorbes muzejā (Ērgļu ielā 1)
• 16:00 Dzejas lasījums pilī – Andris Akmentiņš
• 17:00 Noslēgums. Zinātnes centrā VIZIUM (Rūpniecības ielā 2):
Dzejas lasījums – Jānis Vādons
Kurzemes dzejnieku lasījumi uz jumta – vada Jānis Vādons Notikumu organizē Ventspils bibliotēka sadarbībā ar Ventspils muzeju, Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju un biedrību “Siets”.
Notikumu atbalsta:
VKKF, Kurzemes plānošanas reģions, Latviešu vēsturiskās zemes, Ventspils brīvostas pārvalde, Viesturs Tīle, SIA “Bucher Municipal”, SIA “ARB Pope”, SIA “Jāņlejas”, SIA “Molits”, Popes veikals “Citro”, PSIA “Ventspils Reiss”. |
 |
TASMĀNIJAS MĀKSLINIECES UN RAKSTNIECES MĀKSLAS PERFORMANCE VENTSPILS TIRGUS LAUKUMĀ, PIEMINOT 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS Tasmānijas māksliniece un rakstniece Brigita Ozoliņš 14. jūnijā Ventspils Tirgus laukumā vienas dienas mākslas performancē pieminēs 1941. gada 15 500 latviešu izsūtīšanu uz Sibīriju. No rīta pie Tirgus laukuma skatuves sienas tiks pienaglotas īpaši slepeno NKVD dokumentu kopijas, kurās norādīti 1941. gada 13. un 14. jūnijā arestēto personu vārdi, dzimšanas datumi un adreses. Saraksti ir iegūti no Stokholmā 1951.gadā izdotās grāmatas "These Names Accuse", kurā dokumentēts rīkojums Nr. 001223, ko parakstījis PSRS Sabiedriskās drošības komisāra vietnieks Serovs. Performanci Brigita turpinās, uz papīra lapām ar roku rakstot visu Ventspilī arestēto cilvēku vārdus. Pēc katras lapas aizpildīšanas viņa pieskandinās zvanu un pienaglos to pie skatuves sienām līdzās pārējām lapām. Performance sāksies pulksten 9.00 un beigsies pulksten 18.00. Publika tiek aicināta kāpt uz skatuves, lai apskatītu izrādi un pie skatuves sienām pienaglotās lapas. Brigita Latvijā nav pirmo reizi, bet šobrīd strādā Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, kur viņa rediģē romānu “The Departure”, ko sarakstījusi par savas mātes bēgšanu no Latvijas Otrā pasaules kara laikā 1944.gadā. Viņa stāstīja, ka, lai gan viņa piemin visus 1941. gada jūnija deportētos, performance veltīta viņas mūžībā aizgājušās mātes Mirdzas Ozoliņš un viņas draudzenes Aldonas Ikmanis piemiņai, kura bija izsūtīto vidū. “Manai mātei bija četrpadsmit gadu, kad viņa pieredzēja, kā 1941. gada 14. jūnijā padomju vara arestēja Aldonu un viņas ģimeni,” stāstīja Brigita. "Viņa nekad vairs nesatika savu draudzeni, bet pirms diviem gadiem mēs uzzinājām, ka Aldona tika atbrīvota no gulaga Novosibirskā 1956. gadā. Mēs abas raudājām un priecājāmies, ka Aldona tika atbrīvota, bet arī dziļi noskumām, jo viņa bija pavadījusi piecpadsmit gadus izsūtīto nometnē Sibīrijā.” Brigita Tasmānijā ir labi pazīstama ar savām laikmetīgās mākslas performancēm un liela mēroga instalācijām, kas pēta attiecības starp valodu, kultūru, vēsturi, rakstību un kodiem. Viņas biogrāfiskās grāmatas melnraksts 2021. gadā tika iekļauts Richell Jauno autoru balvas sarakstā un 2022. gadā Brigita piedalījās Austrālijas Autoru biedrības mentoru programmā. Viņa ir saņēmusi arī Latvijas Valsts Kultūrkapitāla Fonda stipendiju radošās rezidences atbalstam. Brigita dzīvos Rakstnieku mājā Ventspilī līdz 28. jūnijam. |
Olha Svyripa (Ukraine) Ukraiņu tulkotāja no angļu un vācu valodas Olha Svyripa ir vairāku pasaulē pazīstamu klasiķu, piemēram, Frīdriha Holderlina un Georga Heima, tulkojumu autore, kā arī mūsdienu autoru, piemēram, Esteres Kinskas, Danas Grigorčeas un Deivida Ābrama, darbu autore. Viņas tulkojumi tika apbalvoti ar ukraiņu balvām “Metafora” (2013) un “Top 10 gada tulkotās grāmatas” (2017). Viņa strādā pie Deivida Ābrama ekoloģiskās grāmatas “The Spell of the Sensuous” tulkojuma un raksta pati savus darbus par pilna mēroga karu Ukrainā. Līna Meļņika (1983) ir tulkotāja un žurnāliste no Vinnicas pilsētas Ukrainā. Viņa ieguva maģistra grādu 2006. gadā Vinnicas Pedagoģiskajā Valsts universitātē. Kopš 2014. gada viņa ir Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības biedre. Viņa raksta tādiem izdevumiem kā «Ukraina Moloda» (Jaunā Ukraina), «Misto» (Pilsēta), «Kultura i zhyttia» (Kultūra un dzīve), «Ukraiņu literatūras avīze» un «Literārā Ukraina». Tulkotājs runā ukraiņu, angļu, itāļu, krievu, bulgāru un latviešu valodā. 2018. gadā viņa pabeidza četru mēnešu latviešu valodas kursu (A līmenis, 120 stundas), kas notika Latviešu valodas aģentūrā Rīgā un vēlāk sekmīgi nokārtoja latviešu valodas valsts eksāmenu. Viņu interesē Latvijas vēsture un kultūra, kā arī Latvijas un Ukrainas kultūras sakari. Ar Latvijas vēstniecības Ukrainā atbalstu Lina jau pāris gadus atspoguļo Latvijas kultūras notikumus Ukrainas presē. Viņas Jāņa Akuratera «Degošās salas» latviešu-ukraiņu tulkojuma pilnā versija publicēta literatūras un mākslas žurnālā «Vinnickiy Kray» (2016-2017), Noras Ikstenas romāna «Padomju piens» (“Mātes piens”) pirmās četras daļas publicēti «Literārā Ukraina» (Nr.44 (5725) 11.09.2017.). Gašpers Malejs (Slovēnija) Gašpers Malejs, slovēņu tulkotājs, dzejnieks un redaktors. Dzimis 1975. gadā Koperā (Slovēnija), kur šobrīd dzīvo un strādā. No 1992. gada viņš publicē dzeju, noveles, recenzijas, rakstus un esejas par literatūru un teātri dienas laikrakstos, kultūras žurnālos un citos medijos Slovēnijā un ārvalstīs. Viņš izdeva divas dzejoļu grāmatas slovēņu valodā: Otok, slutnje, poljub (Sala, Priekšnojautas, skūpsts, ŠKUC izdevniecība – Lambda izdevums, 2004), kas tika nominēta balvai "labākā pirmā grāmata" 21. Slovēnijas grāmatu izstādē (2005). ) un Rezi v zlatem (Slashes in Gold, Center for Slovenian Literature Publishing House – Aleph Edition, 2009): pēdējais tika iestudēts arī kā audiovizuāls performances darbs 2010. gadā. Viņa dzeja tika tulkota divdesmit svešvalodās un iekļauta dažās antoloģijās. Slovēnijā un ārzemēs. Viņa galvenā darbība ir mūsdienu itāļu daiļliteratūras un zinātniskās literatūras (dzejas, naratīva, drāmas, eseju uc) tulkošana. Marks Entonijs Kaijans (Filipīnas)
Šī mēneša rezidenti
Līna Meļņika (Ukraina)
