Eva Eglāja-Kristsone

Eva Eglāja-Kristsone, literatūrzinātniece, vortāla Literatura.lv vadītāja, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore. Pētnieciskās intereses saistās gan ar Aukstā kara perioda pētniecību un politisko procesu ietekmi uz literāro dzīvi un jaunradi, monogrāfija "Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti" 2015. gadā saņēma Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu, gan 19., 20. gadsimta mijas literāro kultūru, sieviešu aktīvismu, rakstību un autobiogrāfisko žanru. Piedalījusies un iniciējusi vairākus radošus projektus, piemēram, izstādi "Pēcskaņas. Populārā kultūra 19. un 20. gadsimta mijā Latvijā", E. Treimanim-Zvārgulim veltīto pasākumu ciklu "Zvārguļa festivāls", kultūrvēsturisku platformu #Grosvaldi, sastādītāja un ievada autore īsprozas krājumam "The Book of Riga" (Comma Press, 2018). Rakstnieku rezidencē taps ievads latviešu sieviešu prozas antoloģijai angļu valodā (Dedalus, 2022).

Ieva Samauska

Ieva Samauska studējusi žurnālistiku Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un desmit gadus srādājusi žurnālā „Ieva”, kad arī sākusi rakstīt savus pirmos darbus. 2004. gadā iznāca viņas pirmā grāmata „Starp diviem sirdspukstiem”, vienīgā pieaugušo auditorijai. Visas pārējās līdz šim laikam iznākušās 27 grāmatas rakstītas bērniem. Tās vairākkārt nominētas J. Baltvilka Starptautiskajai balvai literatūrā, kā arī guvušas atzinību Bērnu žūrijas vērtējumā

Džeids Vils

Džeids Vils (Jayde Will) (1978) ir literatūras tulks. Ieguvis Tartu universitātes maģistra grādu somugru valodniecībā. Viņa tulkojumi no latviešu, lietuviešu un igauņu autoriem ir publicēti daudzos žurnālos, tostarp Poetry Review, Trafika un Mantis, kā arī tādās antoloģijās kā Dedalus Book lietuviešu literatūru un vairākās Eiropas daiļliteratūras antoloģijās. Viņš ir tulkojis arī daudzu filmu subtitrus, tostarp lietuviešu klasiku The Devil’s Bride un godalgoto Vanishing Waves.

Sandra Ratniece

(foto autors: Toms Ratnieks)
Literatūrzinātniece, literatūrkritiķe, dzejniece, dzimusi 1969. gadā, Rīgā, rīdziniece. 2011. gadā ieguvusi filoloģijas doktora zinātnisko grādu, aizstāvot promocijas darbu „Jūgendstila poētikas iezīmes latviešu literatūrā laika posmā no 20. gs. sākuma līdz Pirmajam pasaules karam”. Sandra Ratniece ir Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekle, Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas Latviešu biedrības biedre, kā arī aktīvi iesaistās citos kultūras, īpaši literatūras procesos. Viņa ir jauniešu literārā semināra „Aicinājums” vadītāja, pasniedzēja, izveidojusi un vadījusi LRS mēnešrakstu „konTEKSTS”. 2020. gadā iznācis viņas dzejas debijas krājums „Šķietami klusu”. Šobrīd Sandra Ratniece strādā pie promocijas darba sagatavošanas izdošanai, kā arī top dzejoļi otrajam dzejas krājumam un stāsti.

Linda Lošina (foto Sandra Lielmeža)

Aiva Birbele

Komiķe, kura raksta lugas un scenārijus. Sarakstītas vairāk kā desmit lugas, zināmākās - ,,Sieviete kā konfekte”, ,,Mačo”, ,,Kapusvētku PR”, ,,Tāda es esmu”, kā arī scenāriji seriāliem ,,Māja pie ezera” , ,,Terapeite bez grāda” un ,,Emīlija.Latvijas preses karaliene”. Ir pat viena grāmata ,,Zelta sietiņa zelta graudi”. Brīvajā laikā izmanto savu aktrises diplomu un spēlē filmās, kā arī plosās pa skatuvi ,,Sieviešu Stendapa” šovos.

Evita Hofmane

Strādāju projektu vadības un sabiedrisko attiecību jomā. Esmu žurnāliste.
2017. gadā absolvēju „Literārās Akadēmijas” Prozas meistardarbnīcu. Piedalījos „Prozas lasījumos”. Īsprozas publikācijas Latvijas Rakstnieku savienības mēnešrakstā „konTEKSTS”, literatūras un filozofijas interneta žurnālā „Punctum”, rakstu krājumā kultūrai un brīvai domai „Jaunā Gaita”, žurnālā „Domuzīme” un laikraksta „Latvijas Avīze” pielikumā „Kultūrzīmes”.
2019. gadā saņēmu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta balvu “Baltais zvirbulis” par sadarbībā ar kolēģiem veiksmīgi realizētu projektu „100 grāmatas bērniem”.
Izdevniecībā „Latvijas Mediji” sagatavošanā mans pirmais stāstu krājums „Durvis”.
Ventspilī turpināšu rakstīt garāku prozas darbu.

Kirill Kobrin

Kirill Kobrin (1964) – Russian writer and historian. Born in Gorky (now Nizhny Novgorod), graduated from the local University. PhD in Medieval History. Fourteen years was working as a lecturer at Nizhny Novgorod Pedagogical University. Since 2000 Kobrin has lived in Europe. He spent 13 years in Prague as a broadcaster and managing editor of Radio Free Europe/Radio Liberty (Russian Service). At the same time Kobrin continued to work as a professional historian, academic editor and writer: 2000—2006 – he was a member of editorial staff of “Novoye Literaturnoye Obozreniye” (“New Literary Review”, journal of philology and literary history), since 2006 Kobrin works as an contributing editor of “Neprikosnovenny Zapas” (Emergency Rations, journal of social and cultural anthropology and political theory). Co-founder and co-editor of post(non)fiction art-literary online project (http://postnonfiction.org). Author of 26 books of fiction and non-fiction prose, academic research – and of numerous publications in Russian and European media. His books and essays have been translated into English, Latvian, Ukrainian, Lithuanian, German, French, Italian, Dutch, Turkish, Chinese. For 18 years Kirill Kobrin had lived in Prague, London, Chengdu and now he lives in Riga.

Maruta Pranka

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas «Dzīvesstāsts» biedre. No 1994. gada strādā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā ar mutvārdu vēstures pētījumiem. Publikācijas zinātniskos žurnālos, rakstu krājumos latviešu, igauņu, angļu, krievu valodās.
Publikācijas:
M.Pranka, Ieguvumi un zaudējumi; veiksmes un neveiksmes izpausmes dzīvesstāstos. Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā, (kolektīvā monogrāfija)V. Skultāne (red.), LU, Rīga, 2017, 155.-177.lpp.
M.Pranka, ”Kultūras vērtību pārmantojums sieviešu dzīvesstāstos”, krājumā ”Vērtības: Latvija un Eiropa, Filosofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2016,
M. Pranka, „We did not Tell Anything to the Strangers” Communication between Private and Soviet Public Space, in Oral History:Dialogue with Society /Mutvārdu vēsture: Dialogs ar sabiedrību, I.Garda-Rozenberga (ed.), Riga, 2013, 188-194
M.Pranka, Biogrāfiskais pārrāvums kā pieredze dzīves gājumā. Kolektīvā monogrāfija: Mutvārdu vēsture: dzīvesstāsts un pašapziņa, I.Garda-Rozenberga (red.). Rīga, 2012, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts, 58-77.lpp.
M. Pranka, „ЗНАЧЕНИЕ БИОГРАФИЧЕСКИХ ИССЛЕДОВАНИЙ В ПЕРИОД СОЦИАЛЬНО-ЭКОНОМИЧЕСКОГО КРИЗИСА” in „Partnerstwo i wspolpraca a kryzys gospodarczo-spoleczny w Europie Šrokowej i wschodniej”, tom II, pod redakcja Slavomira Prtyckiego, Katolocki Uniwersitet Lubelski Jana Pawla II, Wydawnictwo KUL, Lublin, , 2010, 785 – 791
M. Pranka,”Methodological Approach Aspects in Researching Social Processes and Situation of Children in Risk” krājumā „Collection of Scientific Papers 2009”, RSU, 2010, 216 – 219.
M.Pranka, „Migratsioon versus kodu: vaateid ühele uurimisprojektile”, in „Maetagused” 43, red. Koiva M & Kuperjanov A., Tartu, 2009, 85 - 104lpp.
Publikācijas internetā
M. Pranka, Researching Place and People. SHS Web of Conferences 7th International Interdisciplinary Scientific Conference SOCIETY, HEALTH, WELFARE Rīga, 2018; https://www.shs-conferences.org/.../shsconf_shw2020_03007...
M. Pranka, Biographical Disruption and Factors Facilitating Overcoming It. Proceedings of Conference “Society.Health.Welfare 2016” SHS WoC
https://www.shs-conferences.org/.../contents/contents.html

Lelde Kovaļova

Romānu "Bezvēsts pazudušās" ( 2019), " Svešinieki" ( 2020) un " Šoseja" ( 2021) autore. Romānus detektīva un trillera žanrā izdod "Latvijas Mediji". "Literārās akadēmijas" prozas meistardarbības absolvente. Mācījusies pie Ingas Žoludes. Pēc debijas romāna motīviem uzņemts seriāls ar izcilu Latvijas aktieru dalību. Maģistra grāds audiovizuālajā mēdiju mākslā.
Plāno sākt darbu pie ceturtā romāna.

Rolanda Bula

Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere). Dzimusi 16.08.1964. Izglītība: Latvijas Policijas akadēmija. Maģistra grāds tiesību zinātnēs. Strādājusi Valsts policijā dažādos amatos, arī par izmeklētāju. No 2014. gada izdienas pensijā, individuāli praktizējoša juriste.
Literārā darbība:
Rakstīt sākusi 48 gadu vecumā.
Izdoti seši romāni: detektīvromāns "Klusēšanas varā" (“Jumava”, 2014), satīrisks romāns "Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās" (“Zvaigzne ABC”, 2015), vēsturisks romāns "Atpakaļceļš (“Latvijas Mediji”, 2018) – “Lata” romānu konkursa 3. vieta, detektīvromāns "Stopētāju lieta" (“Zvaigzne ABC”, 2018), mūsdienu romāns "Upes laiks" (“Latvijas Mediji”, 2019, “Vakara romānu” konkursa 3. vieta), detektīvromāns "Sīnāja kalna lieta" (“Latvijas Mediji”, 2020).
Tukuma literātu apvienības biedre, pabeigusi Literārās akadēmijas kursus (2018).