Card Back
Eseja Karte Kontakti Aktualitātes Rezidenti
Misija Projekti Telpas Grāmatu krājums
Noteikumi Anketa Programmas Eksperti Dokumenti
Mājas dzīve
Ventspils vēsture Mājas vēsture
Saites
Card Back
Card Back
Card Back
Card Back
Card Back
Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
  • Par mums (current)
  • Projekti
  • Noteikumi
  • Sadzīve
  • Vēsture
  • WWW
Eseja Karte Kontakti Aktualitātes Rezidenti
Misija Projekti Telpas Grāmatu krājums
Noteikumi Anketa Programmas Eksperti Dokumenti
Mājas dzīve
Ventspils vēsture Mājas vēsture
Saites
R burts

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos. Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena

R burts

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk

First slide
MĀJAS FASĀDE, RĀTSLAUKUMS
Second slide
VENTSPILS RĀTSNAMS XX GS. SĀKUMS
Third slide
VENTSPILS RĀTSLAUKUMS XX GS. SĀKUMS
Third slide
IEEJA MĀJĀ NO PAGALMA
Previous Next
Karte, kurā redzama Eiropa Palielināšanas poga Samazināšanas poga Google Maps
img

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Rita Dementjeva
ritalatvianliterature.lv

img

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Brenda Lelie
brenda.lelieventspilshouse.lv

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
ventspilshouseventspilshouse.lv

img

Valdes locekle
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371 26449426

img

Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371 26176424

Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

img

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493

img

Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371 26589712, +371 63623596



Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
ventspilshouseventspilshouse.lv

Māja

Kurzemes Prozas lasījumu fināls.

Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku rīkoja ikgadējo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”. Konkursam tika iesniegti 23 darbi, bet klātienes lasījumos 30.novembrī piedalījās 20 autori ar saviem darbiem.

Žūrija galveno balvu – dalība festivālā “Prozas lasījumi” Rīgā - piešķīra Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”, kā arī Marikai Indānei piešķirts žurnāla Domuzīme gada abonements un honorārs150 euro apmērā. Marika Indāne uzstāsies Rīgā, Prozas lasījumi, 8.decembrī, pl 11.00 Prozas brokastīs.

Otro vietu saņēma Ligita Paegle Muceniece par darbu “Psihopāti”. Arī Ligitai Paeglei balvā ir piešķirts žurnāla “Domuzīme” gada abonements un honorārs 150 euro apmērā.

Šogad tika piešķirtas arī vairākas specbalvas: Ventspils muzejs specbalvu piešķīra Kristine Juckovica par darbu “Bizbizmārīte”, Ventspils bibliotēka savu specbalvu piešķīra Imants Liepiņš par darbu “Uzstājīga dauzīšanās pie durvīm”. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja specbalvu piešķīra Ilze Krišlauka par darbu "Lielā pazušana" un konkursa debitantam Artim Gustovskim par darbu “Sapītie likteņi”. Balvā ir vienas nedēļas rezidence Rakstnieku mājā.

Un auditorijas balsojumā pirmo vietu ieguva Kristīne Jučkoviča par darbu “Bizbizmārīte”, otro vietu ieguva Evija Martukāne-Laganovska par darbu “Utins manā mazdārziņā” un trešo vietu ieguva Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”.

Konkursa žūrijā strādāja literāti: Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un literatūrzinātniece Andra Konste.

Konkursu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

Apsveicam visus dalībniekus!

 

Māja

Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024”

Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros.

Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu.  Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. 

Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī.

Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv.

 Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā.

 Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste. 

Nolikums

 

 

 

Sudraba tintnīca

Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas.

Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros.  

Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus.

Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt –

Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu  "Apļi".

Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”.

Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi.

Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā.

Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir  900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam.  

Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. 

Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā.

Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana),

2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana),

2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana),

2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana),

2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza),

2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu),

2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu).

2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu).

Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam

Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai.

Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš.

 

Šī mēneša rezidenti

Linda Mence

Linda Mence (Latvija)

Linda Mence ir dzejniece, kas raksta bērniem un pieaugušajiem, viena no žurnāla "Punctum" redaktoriem.
Tulko no angļu valodas un cer apgūt arī citas.

Thomas Podhostnik

Tomass Pothostniks (Thomas Podhostnik, Vācija)

Tomass Pothostniks ir Dienvidslāvijas viesstrādnieku dēls. Viņš ir mācījies par ekspeditoru un vēlāk studējis par režisora asistentu studējis Kubas Nacionālajā teātrī par režisora asistentu. Viņš apmeklēja arī Vācu literatūras institūtu Leipcigā. Tomass Pothostniks raksta prozu un eksperimentālo prozu, kas publicēta atsevišķos darbos, antoloģijās un literāros žurnālos, tostarp “Der Maulkorb - Blätter für Kunst und Literatur”.

2008. gadā viņš debitēja ar romānu “Der gezeichnete Hund” (“Marķētais suns”). 2011. gadā viņš turpināja ar kubistisko romānu kubisma žānrā “Die Hand erzählt vom Daumen” (“Roka stāsta par īkšķi”). Abos romānos ir attēlota viesstrādnieku ģimenes locekļu dzīve pirmajā un otrajā paaudzē. 2015. gadā iznāca viņa romāns “Der falsche DeutscheViltus vācietis” (“Vilti vācieši”), kas stāsta par vāciski noskaņotu kubieti.

2020. gadā izdevniecībā Parasitenpresse iznāca ilustrēts prozas teksts “Unter Steinen” (“Zem akmeņiem”), bet 2021. gadā - mikroromāns “Frame” (Kadrs), kas abi atsaucas uz eksistenciālisma literatūru. “Frame” stāsta par jaunu operatoru, kurš UÜberlingenas gaisa sadursmes naktī noķer nofilmē brīdiierakstu - mirkli, kas viņu vajā pēc tam. 

2023. gadā tika publicēts viņa romāns “Der Spatzenkaiser” (“Zvirbuļu imperators”), kura centrā ir leģenda par “Zvirbuļu imperatoru”, kurš vēlas atriebties ķīniešiem par visu zvirbuļu iznīcināšanu Mao valdīšanas laikā. 2024. gadā iznāca epistolārā romāna “Dear Mr. Saunders” pirmā un otrā daļa. Garā vēstulē amerikāņu rakstniekam Džordžam Saundersam stāstnieks Sergejs, slāvu viesstrādnieku bērns, stāsta par savu dzīvesstāstu un reflektē par slāvu identitāti, rakstniecību, vācu valodu un priviliģēto varu.

Maija Laura Kauhanen

Maija Laura Kauhanena (Maija Laura Kauhanen, Somija) 

Maija Laura Kauhanena (1985) ir rakstniece un literatūras tulkotāja no Helsinkiem, Somijā. Viņas pirmais romāns “Eliitti” (izdevniecība Otava) analizē sociālās hierarhijas skolā un draudzības tumšoās zemtekstus. Darbs un 2019. gadā tika nominēts Helsingin Sanomat Literatūras balvai. Viņas otrais romāns “Ihmeköynnös” (Otava, 2024) ir humoristisks feministisks autofikcijas darbs, kura darbība norisinās Nikaragvā un kurā tiek atklātas tādas tēmas kā globālā nevienlīdzība un baltumsbaltādainums, aprakstot Rietumu ceļotāju hedonistisko un reizēm vainas apziņu nomākto dzīvesveidu Globālajos Dienvidos. 

Kauhanena ir iztulkojusi 30 daiļliteratūras un prozas darbus no angļu un zviedru valodas somu valodā. Viņas 2025. gada tulkojumi ir Halu, Džiljanas Andersones kūrētso sieviešu erotisko fantāziju krājums “Halu”, ko izdevusisiis izdevniecība izdevniecība Like, un Somijas bijušās premjerministres Sannas Marinas grāmata “Toivo on tekoja” (Cerība darbībā) izdevniecībai Gummerus. Kauhanena šobrīd raksta savu trešo romānu. (Foto: Niclas Mäkelä / Otava).

 

Maria Esko

Marija Esko (Maria Esko, Igaunija)

Marija Esko ir igauņu literārā darbiniece, kuras dzīve griežas ap grāmatām: viņa tās tulko, popularizē, koordinē, prezentē, kolekcionē, reizēm rediģē un nereti arī lasa. Dažkārt viņa par tām raksta, bet līdz šim viņai ir izdevies izvairīties no tā, ka viņa pati nav uzrakstījusi nevienu grāmatu. (Tomēr kādu dienu viņa varētu paslīdēt.)

Savā tulkotājas darbā viņa interesējas par spēcīgām sieviešu balsīm mūsdienu franču prozā. Kādu iemeslu dēļ gandrīz visas viņas tulkotās grāmatas ir rozā krāsā. Meklējiet: Vernon Subutex triloģija, King Kongi teooria, Virdžīnijas Despentes  “Kulla mölakas” (Cher connard), Alises Zeniteres “Kes neid jõuaks lahuta” (Jusque dans nos bras). 

Ventspilī viņa pievērsīsies Alises Zeniteres romānam “L'art de perdre” par Alžīrijas karu.

Elīna Vendija Rībena

Elīna Vendija Rībena (Latvija)

Elīna Vendija Rībena ir latviešu dzejniece un radio literārā raidījuma Bron-hīts līdzautore, kurā viņa diskutē par mūsdienu latviešu literatūru. Viņa ir publicējusi divus dzejoļu krājumus: Suursna (40 grādi, 2021), kas nominēta Zelta Ābeles balvai, un Kreveles (Valters Dakša, 2023). 

Viņas darbi publicēti drukātajos un tiešsaistes izdevumos, viņa regulāri piedalās lasījumos un starpdisciplinārās performancēs. Viņa ir arī daļa no kolektīva Post-mystics, kas pēta mistisko pieredzi, vienlaikus apšaubot realitāti un interpretācijas robežas.

 

Ieva Īzaka-Harjo

Ieva Īzaka-Harjo (Latvija)

Dalība Literārās Akadēmijas prozas meistardarbnīcās.

Absolvēta RTU Liepājas akadēmijas maģistra studiju programma ''Rakstniecības studijas''.

Piedalījos kopkrājumā: ''Attālinātie. Jauno autoru pandēmijas laika stāsti'' un ''Satikšanās. Nākotnē pazīstamu autoru stāsti''.

Publikācijas: ''Kroders.lv'', žurnāla ''Strāva'' galda kalendārā "Nesanāca, bet sanāca" un mēnešrakstā ''Avīzes nosaukums''.

Laimantas Jonušys

Laimants Jonišķis (Laimantas Jonušys, Lietuva)

Dzimis 1957. gadā. Tulkotājs un literatūras kritiķis.

No angļu valodas lietuviešu valodā tulkojis ap 40 grāmatu (romānus, vēsturiskus, filozofiskus darbus), kuru autori ir Džordžs Stīners, Trumans Kapote, Salmans Rušdi, Džons Banvils, Džons Apdeiks, Vladimirs Nabokovs, Virdžīnija Vulfa, Aldoss Hakslijs u. c.; no latviešu valodas - dažus īsus stāstus un divus romānus (Andris Kalnozols un Svens Kuzmins).

Autors: Laisvės šiokiadienis (2007), raksti un esejas par politiku un kultūru; Rūmas virš bedugnės (2008), raksti un esejas par literatūru; Pokalbiai su Sigitu Parulskiu (2009).

Saņēmis divas Lietuvas balvas par literāro tulkojumu (2002 un 2009), Ministru kabineta kultūras un mākslas balvu (2012), balvu par literatūras kritiku (2015).

 

 

Marika Pudule-Indāne

Marika Pudule-Indāne (Latvija)

Studējusi Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju maģistrantūras programmā. Debitējusi rakstniecībā ar lugu "Briksdāles ledājs", ko iestudēja Teātris TT (rež. Lauris Gundars) un 2022./2023.gada sezonā tā bija teātra repertuārā.

2020.gadā mācījās Literārajā Akadēmijā pie Ievas Melgalves un Ronalda Brieža, bet 2021.g. turpināja mācīties pie Ilzes Jansones.

Lielākais sasniegums ir piedalīšanās Kurzemes prozas lasījumos 2023.gadā, kur ieguvu vienu no balvām un iespēju piedalīties Prozas lasījumu noslēguma pasākumā Rīgā.

Šobrīd strādā pie stāstu krājuma.

 

 

Bijušie rezidenti
Armēnija
  • Naira Khachatryan

ASV
  • Ieva  Saulītis

    Maija Dambe

    Adam Atkinson

    Suzanne McQuade

    Kirby Wright

    Lilian Bertram

    Kaelin Falandais

    Ināra  Cedrins

    Kaija Straumanis

    Jayde T Will

    James C Hopkins

    Rachel Hoffman

    Leslie Miller

    Meghan Lamb

    Kevin Platt

    Karen Raney

Austrālija
  • Inez Barany

    Tatiana Bonch-Osmolovskaya

    Anna Hickey-Moody

    Brigita Ozoliņš

Austrija
  • Christoph Lienhard

    Andrea Stift

    Zdenka Becker

    Alexander Peer

    Isabella Breier

Azerbaidžāna
  • Ekrem Ailisli

    Nigar Musayeva

Baltkrievija
  • Andrei  Khadanovich

    Maryna Shoda

    Mixas Bashura

    Illya Sin

    Artiom Kowalewski

    Vladimir Neklajev

    Volha Hapeyeva

    Dzmitry Ladzes

    Pavel Kastukevich

    Maryja Martysevich

    Valeryja Kustava

    Jaroslav Malisheviski

    Dzmitry Visniou

    Anastasia Labada

    Siarhiej Kalenda

    Michael Goldencov

    Pavel Antipov

    Iryna Shumskaya

    Kiryl Dubouski

    Darja Lis

    Gene Sivochin

    Anastasia Mancewich

    Alena Masla

    Iryna Herasimovich

    Siarhiej Sis

    Hanna Yankuta

    Eduard Akulin

    Iryna Herasimovich

    Ihar Kulikou

    Pavel Kostyukevich

    Uladzimir Arlou

    Catherine Karpovich

    Hanna Komar

    Siarhei Matyrka

Beļģija
  • Colette Nys Mazure

  • Rose-Marie Francois

  • Luc Vandermaelen

  • Frank Adam

  • Emmanuele Sandron

  • Els Snick

  • Anne Proovost

  • Geneviève Bergé

Brazīlija
  • Carla Bessa
Bulgārija
  • Aksinia  Mihailova

    Neva Micheva

    Zdravka Mihaylova

    Nadya Radulova

    Albena Stambolova

    Neli Piguleva

    Zornitsa Hristova

    Snejina Zdravkova

    Marin Bodakov

    Pravda Miteva

    Rusanka Lyapova

    Mineva Todorka

    Veselin Promatarov

    Iglika Vassileva

    Amelia Licheva

    Kaloyan Pramatarov

    Albena  Todorova

    Yordan  Slavejkov

    Stefan Rusinov

    Ivan Dimitrov

    Rozalina  Dotcheva

    Yordan Radichkov

    Angelina Kostadinova

    Dimana Miteva

Čehija
  • Lenka Matoušková

    Petr Borkovec

    Eva Profousová

    Kateřina Rudčenková

    Vera Chase

    Jonáš Hájek

    Vit Kremlička

    Milena Oda

    Eda Kriseová

    Barbora Gregorová

    Michal Škrabal

    Katerina Horváthová

    Tomas Kus

    Jáchym Topol

    Alena Machoninová

    Olga Serebryanaya

    Veronika Opatřilová

    Kateřina Duchoňová

Dānija
  • Dorte Futtrup

    Per Michaelsen

    Anne Lise Marstrand-Jorgensen

    Niels Lyngsoe

    Kare Bluitgen

    Anita Lillevang

    Ane-Grethe Østergaard

Filipīnas
  • Mark Anthony Cayanan

Francija
  • Michel Louyot  

    Maryla  Laurent

    Claude  Duneton

    Philippe Braz

    Henri Menantaud

    Diane Meur

    Noiville Florance

    Denis Waterwald

    Michele Sigal

    Sophie Kepes

    Esther Sermage

    Stephane Chaumet

    Barbara Fontaine

    Jean-Louis Leprêtre

    Carole Fives

    Guy Fontaine

    Jacques De Decker

    Anne Duprez

    Rose Baujard

    Bernard                Vanel

    Timour Muhidine

    Cécile Dutheil de la Rochère

    Silene Edgar

    PETRUTA  SPANU

    Dina Markon

    Rosie Pinhas Delpuec

    Patrick Roy

    Marie-Pascale Vincent

    Anatole Danto

Grieķija
  • Theo Votsos

    Agoritsa Bakodimou

    Christos Chrissopoulos

    Lila Konomara

    Kriton Iliopulos

Gruzija
  • David Chihladze

    Maya Gogoladse

    Shota Itashvilli

    Levans Beridze

Horvātija
  • Josip Novaković

    Petar Čorić

    Zoran Pilić

    Una Vizek

    Željka Černok

    Ivan Zrinušić

    Ivana Bahun

    Eliša Papič

    Maja Soljan

    Mateja Jurčevic

    Tomica Šćavina

Igaunija
  • Sass Henno

    Andres Ehin

    Rein Tootmaa

    Igor Kotjuh

    Helle-Iris Michelson

    Aita Kivi

    Ly Ehin

    Kart Hellerma

    Jan Kaus

    Olev Remsu

    Reet Kudu

    Helle Iris-Michelson

    Eva Kolli

    Kristina Ehin

    Martin Ellermaa

    Olle Lauli

    Ilo Tuulik

    Jiri Tuulik

    Eha Vain

    Livia Ulman

    Andrei Ivanov

    Margus Konnula (Contra)

    Maarja Partna

    Jurgen Rooste

    Mika Keränen

    Maarja  Kangro

Indija
  • Janhavi Acharekar

    Amrit Mehta

    Vineetha Mokil

    Tulsi Badrinath

    Mohan Rana

    Lakshmi Arya

Īrija
  • Brendan Harding
Islande
  • Hrafn A. Hardarson

    Jon Hjartarson

    Helgi Mar Bardason

Itālija
  • Paolo Ruffili

    Tiziana Colusso

    Margherita Carbonaro

    Giorgio Fontana

    Edgardo Franzosini

    Paolo Pantaleo

    Giovanna Caridei

    Claudio Pozzani

    Silvia Pozzi

    Giovanna Caridei

    Franca Mancinelli

    Roberto Veracini

    Davide  Ricchiuti

    Fabio Cremonesi

    Alessandra Repossi

    Francesca Cosi

    Alessandro Agostinelli

    Linda Mavian

Izraēla
  • Sabina Messeg

    David Stromberg

    Amir Or

     

     

Japāna
  • Mari Konno       

    Mariko  Nagaia

    Kaori Hatakeyama

    Goro Takano

    Satoko Takayanagi

    Ayumi   Kurosawa

Jaunzēlande
  • Paula Morris

Kambodža
  • Dipika Kohli

Kanāda
  • Jonathan Garfinkel

    John Gilmore

    Moez Surani

    Larissa   Kostoff

    Moez Surani

    Kevin Mcperson

    Benoit Leger

    Nina Leo

    Fabrizio Napoleone

    Tammy Armstrong

    George Moore

    Brendan Bowles

    Kristopher Wenzel

    Deborah Willis

    Laura Clarke

    Paige Cooper

    Daniel Hudon

    Diana Svennes-Smith

    Rhonda Colis

Ķīna
  • Li Li

    Sun Wei

Kolumbija
  • James Cañón

Krievija
  • Sergejs Moreino

    Alexander Lyusyy

    Vladimir Kantor

    Anzhelina Polonskaya

    Boris Kolymagin

    Vladimir Kantor

    Boris Dralyuk

    Vitalijs Seroklinov

    Vadim Mihejenko

    Sem Simkin

    Oleg Glushkin

    Elena Kalashnikova

    Tatiana Daniliyants

    Anton Nechayev

    Viacheslav Karpenko

    Oleg Glushkin

    Ulya Nova

    Nata Suchkova

    Andrey Kravtsov

    Svetlana Bunina

    Anton Svynarenko

    Vlada Shvets

    Nadezhda Ptushkina

    Rustem Zhangozha

    Daria Sukhovei

    Mihail Koptev

    Igor Belov

    Natalia Sterkina

    Irina Melnikova

    Igor Boulkaty

    Irina Siseykina

    Grigory Arosev

    Sergei Gladkich

    Dmitry Simanovsky

    Vladimir Sevrinovsky

    Svetlana Panich

    Alla Karpenko

    Elena Yushkova

    Alexander Filyuta

    Vadim Mesyats

    Andrejs Tavrov

    Victor Puchkov

    Anna Babiashkina

    Anastasia Gubaydullina

    Sergei Mikhailov

    Boris Bartfeld

    Viacheslav Kupriyanov

    Natalia Rumarchuk

    Dmitri Dragilew

    Mihails  Durnenkovs

    Emiliya  Dementsova

    Maria    Galina

    Arkady Shtypel

    Arslan Khasavov

    Iakov Podolnyi

    Gala Uzryutova

    Anastasiya Maleiko

    Dmitry Vorobjov

    Ilya Leutin

    Anatolii Bahtin

    Sergei  Davidov

    Olga Pogodina

    Daria Bobyleva

    Anzhela Panzaru

    Anna Matveeva

    Lev Naumov

    Zhanna Sizova

    Nikita Nemygin

    Olga Breininger-Umetayeva

    Оксана Якименко

    Irina Bogatiryeva

    Ildar Abuzyarov

    Victor Sanchuk

    Vitalii Seroklinov

    Elizaveta Alexandrova-Zorina

    Jekaterina Merzlakova

    Elena Yushkova

    Boris Ponomarev

    Vadim  Mikhailin

    Natalia Savushkina

    Ekaterina  Wagner

    Sofia Remez

    Ivan Shipnigov

Latvija
  • Agija Krasta

    Agnese Kasparova

    Agnese Krivade

    Agnese Rutkeviča

    Aiva Birbele

    Aivars Eipurs

    Aivars Vilipsons

    Alda Barone

    Aldis Bukšs

    Aleksandrs  Zapoļs

    Aleksejs Gerasimovs

    Alise Redviņa

    Amanda Aizpuriete

    Anda Kļaviņa

    Andra Manfelde

    Andrejs Eiguss

    Andrejs Ļevkins

    Andris  Tomašūns

    Andris Akmentiņš

    Andris Alps

    Andris Gauja

    Andris Habermanis

    Andris Jakubāns

    Andris Kolbergs

    Andris Kuprišs

    Andris Ogriņš

    Andris Vilks

    Anita Mileika

    Anna Auziņa

    Anna Belkovska

    Anna Rancāne

    Anna Vaivare

    Antra Medne

    Arnis Mincenhofs

    Artis Ostups

    Arturs Lūsis

    Arturs Maskats

    Artūrs Punte

    Arvis Viguls

    Arvīds Ulme

    Atis Klimovičs

    Baņuta Rubesa

    Beāta Paškevica

    Brinda Ceriņa

    Dace Judina

    Dace Meiere

    Dace Rukšāne

    Dagnija  Dreika

    Daila Ozola

    Daina Miķelsone

    Daina Sirmā

    Daira Āboliņa

    Dāvis Eņģelis

    Dens Dimiņš

    Diana Krastiņa

    Dzintars Tilaks

    Džeina Šteinberga

    Edgars Kramiņš

    Edvīns Raups

    Ekaterina Vikulina

    Elīna Kuple

    Elvita Ruka

    Elvīra Bloma

    Eva Eglāja-Kristsone

    Eva Mārtuža

    Evija Gulbe

    Evita Hofmane

    Ēriks Lanss

    Ēriks Vilsons

    Ginta Gerharde-Upeniece

    Gita Grīnberga

    Guna Kalniņa

    Guna Roze

    Gundars Ignats

    Gundega Blumberga

    Gundega Grīnuma

    Gundega Muzikante

    Gundega Repše

    Gunita Groša

    Gunta Šnipke

    Guntars Godiņš

    Guntis Berelis

    Haralds Matulis

    Helēna Demakova

    Henriks Eliass Zēgners

    Ieva Jurjāne

    Ieva Kulakova

    Ieva Lapinska

    Ieva Lešinska

    Ieva Plūme

    Ieva Rupenheite

    Ieva Samauska

    Ieva Viese

    Ilga Liepiņa

    Ilga Reizniece

    Ilmārs Šlāpins

    Ilze Jansone

    Ilze Krišlauka

    Ilze Verhaeghe

    Imants Auziņš

    Imants Liepiņš

    Ināra Jakubone

    Inese Paklone

    Inese Pētersone

    Inese Talmane

    Inese Zandere

    Ineta Atpile

    Inga Gaile

    Inga Mežaraupe

    Inga Pizāne

    Inga Žolude

    Ingmāra Balode

    Ingrīda Tārauda

    Inta Geile

    Irina Cigalska

    Irina Garnis

    Irina Vatažina

    Ivars Ījabs

    Ivars Ozoliņš

    Ivars Šteinbergs

    Iveta Pavziniuka

    Iveta Šimkus

    Iveta Vecenāne

    Ivo Briedis

    Jana Egle

    Jānis Ābele

    Jānis Joņevs

    Jānis Mitrēvics

    Jānis Rokpelnis

    Jānis Ūdris

    Jānis Vādons

    Jelena Budanceva

    Jeļena  Smelova

    Jolanta Pētersone

    Juris Kronbergs

    Juris Petraškevics

    Juris Zvirgzdiņš

    Kaspars Zalāns

    Katrīna Kuduma

    Katrīna Rudzīte

    Kintija Puzane

    Kirils Kazakovs

    Knuts Skujenieks

    Krista Anna Belsevica

    Krista Burāne

    Kristīne Ulberga

    Krišs Grunte

    Laima Muktupāvela

    Laura Andersone

    Laura Brokāne

    Laura Ziemele

    Lauris Gundars

    Lauris Veips

    Lelde Kovaļova

    Lelde Stumbre

    Lenvija Sīle

    Leons Briedis

    Liāna Langa

    Liega Piešiņa

    Liepa  Actiņa

    Ligita Linmeiere

    Ligita Paegle

    Lilija Dinere

    Linda Lošina

    Linda Rudene

    Linda Zulmane

    Līvija Akurātere

    Luīze  Pastore

    Madara Gruntname

    Madara Rutkeviča

    Maija Indraša

    Maija Laukmane

    Maima Grīnberga

    Maira Asare

    Maira Dobele

    Margarita Perveņecka

    Marija Luīze Meļķe

    Maruta Pranka

    Matīss Gricmanis

    Māra Cielēna

    Māra Rāviņa

    Māra Rozīte

    Māra Svīre

    Māris Lasmanis

    Māris Reinbergs

    Māris Rungulis

    Milda Klampe

    Milena Makarova

    Nauris Lukševics

    Nils Sakss

    Nora Ikstena

    Olafs Gūtmanis

    Olga Lisovska

    Orests Silabriedis

    Oskars Orlovs

    Pēteris Cedriņš

    Pēteris Draguns

    Pēteris Pūrītis

    Pēters Brūveris

    Raita Kozlovska

    Ramona Indriksone

    Ramona Umblija

    Rasa Bugavičute-Pēce

    Reinis Vējiņš

    Rimands Ceplis

    Rita Tura

    Roalds Dobrovenskis

    Roberts Vilsons

    Rolande Bebere

    Ruslans Abgunovs

    Ruta Štelmahere

    Sandija Kalniņa

    Sandra  Rutmane

    Sandra Ratniece

    Sandra Sabīne Jaundāldere

    Sandra Vensko

    Sergejs Timofejevs

    Signe Viška

    Silvij Brice

    Solveiga Elsberga

    Svens Kuzmins

    Toms Treibergs

    Uldis Bērziņš

    Uldis Rudaks

    Una Sedleniece

    Valdis Bisenieks

    Valdis Ķikāns

    Valters Dakša

    Valts Ernštreits

    Vasilijs Karasjovs

    Velta Kaltiņa

    Viesturs Vecgrāvis

    Vija Birkova

    Viktors Avotiņš

    Vilis Kasims

    Vilis Lācītis

    Vladis Spāre

    Zanda Tereško

    Zigrīda Āre

    Zigurds  Skābardis

Lielbritānija
  • James Woodall

    Marc Dubin

    Michael Curtis

    Ben Payne

    Andy Killeen

    Dickie Beau

    Paul McDonal

    Kirill Kobrin

    Nick Brooks

    Jonathan Davidson

    Andy Killeen

    Kerry Hudson

    Graem Burnet

    Ryan van Winkle

    Rhys Trimble

    Jude Cowan Montague

    Richard O'Brien

    Aliide Naylor

    Anna Maria Espsater

    Emmi Itaranta

    Michael Amherst

    Lorna Scott Fox

    Sarah James

    Chris Rose

    Jeff Phelps

    Isabel Galleymore

    Pietro Bortone

    Bryn Roberts

Lietuva
  • Andrius Jakučiūnas

    Arūnas Spraunius

    Arvydas Juozaitis

    Audronė Urbonaitė

    Aušra Jurgutienė

    Aušra Kaziliūnaitė

    Bronė Balčienė

    Dangė Čebatariūnaitė

    Darius Šimonis

    Diana Bučiute

    Erika Drungytė

    Gabija Grušaitė

    Gabrielė Labanauskaitė

    Herkus Kunčius

    Ieva Toleikytė

    Ieva Venskevičiūtė

    Irena Aleksaitė

    Jone Ramunytė

    Jurga Tumasonytė

    Jurgis Algimantas Banevičius

    Jurgita Mykutitė

    Kęstutis Kasparas

    Laimantas Jonušys

    Laura Liubinavičiute

    Laurynas Katkus

    Lina Itagaki

    Linas Rybelis

    Mariuss Burokas

    Medeinė Tribinevičius

    Paulina  Pukytė

    Rasa Drazdauskiene

    Rūta Jonynaite Kumžiene

    Sigitas  Poškus

    Stase Gervienė

    Tomas Butkus

    Tomas Čepaitis

    Tomas Sinkariukas

    Tomas Taškauskas

    Undine Radzevičiutė

    Violeta Šoblinskaitė

    Violeta Tauragienė

    Vladas Braziūnas

    Vytautas Dekšnys

    Zigmantas Ardickas

    Zita Marys

Luksemburga
  • Nora Wagener

Meksika
  • Selma Ancira
Moldāvija
  • Irina Nechit Popa

    Anzhela Nechayeva

    Valeriu Buyev

Nīderlande
  • Remco Ekkers

    Jurrian Benshop

    Jan Willem van den Bosch

    Jeroen Theunissen

    Ydelet Westra

    Maarten van der Werf

    Leen Van Den Broucke

    Elodie  Glerum

Norvēģija
  • Agnar  Lirhus

    Øystein Hauge

    Carl Johansen

    Caterina Cattaneo

    Gunstein Bakke

    Erlend Skaret

    Gunnar Vaerness

    Per Kristian C Nielsen

Polija
  • Krzysztof Szyrszen

    Krystyna Rodowska

    Wojciech Pestka

    Kristina Rodowska

    Zofia  Beszczyńska

    Kazimierz Brakoniecki

    Krystyna Rodowska

    Marta Jordan

    Olga Anna Wiewiora

    Karolina Kuszyk

    Joanna Lech

    Ryszard Wojnakowski

    Tomasz Ososinsky

    Andriej Moskwin

    Alicja Rosé

    Marta Dybula

    Miłosz  Waligórski

    Catherine Karpovic

    Jędrzej Morawiecki

Portugāle
  • José Riço Direitinho

    Cristina Carvalho

    Cristina Drios

    João Reis

    Nuno Garcia

Rumānija
  • Luminita Raut

Serbija
  • Ljiljana Maleti Vojvodic

    Aleksandar Mandic

    Vera Horvat

Slovēnija
  • Lenart Zajc

    Damijan Šinigoj

    Maja Gal Štromar

    Gašper Malej

    Jasmin Brajovic Frelih

    Maja Vidmar

    Urban Vovk

    Suzana Koncut

    Stana Anzelj

Somija
  • Annika Idstrom

    Marja Haapio

    Jari Loisa

    Jouni Nikula

    Marja Harkonen

    Margaretha Hupa

    Jouko Vanhanen

    Mira Hovila

    Seppo Hovila

    Heidi Granquist

    Tiina Torrpa

    Gungerd Wikholm-Östling

    Christian Brandt

    Heli Laksonen

    Jaana Nikula

    Tom Paxal

    Helena Sinervo

    Esa Salminen

    Anja Lampela

    Marja Bjork

    Henrika Andersson

    Christian Brandt

    Annika Suna

    Marja Leinonen

    Mårten Westö

    Maija Kauhanen

    Ville Hytönen

    Aki Salmela

    Suvi Karjalainen

Spānija
  • Jose Luis Reina Palazon

    Use Lahoz

    Mercedes Cebrian

    Francisca Romeral

    Alba Dedeu

    Anibal Campos

    Anibal Campos

    Núria Añó

    Mercedes Cebrián Coello

    Madeline Conner

    Cristian Camara Outes

Šveice
  • Gilberto Isella

    Urs Faes

    Dominik Bernet

    Rolf Lappert

    Alex Gfeler

    Thomas Kadelbach

    Alain Freudiger

    Cristoph Lienhard

    Michele Minelli

    Svenja Herrmann

    Virgilio Masciadri

    Doris Wirth

    Johanna Lier

    Gael Bandelier

    Erika Frey Timillero

Tatarstāna
  • Radif Kashapof

Turcija

Ataol Behramoulgu

Ali Enver Ercan

Ummugul Bostanci

Hakki Kurtulus

Melik Saracoglu

Ayser Ali

Suat Baran

Cemal Ener

Tozan Alkan

Nihan Kaya

Haydar Ergülen

Muhsine Arda

Nedim Gursel

Ukraina
  • Jurij Sadlovsky

    Oleksandr Irvanets

    Maryna Sokolyan

    Larysa Andriyevska

    Halyna Tkachuk

    Oleh Kotsarev

    Julija Stakhivska

    Andriy Lyubka

    Bohdana Matiyash

    Kateryna Babkina

    Nataliya Pasichnyk

    Roman Skyba

    Yana Dubinianska

    Anastasiia Melnichenko

    Oleksandr Ilchenko

    Rustem Zhangozha

    Iren Likovich

    Ivan   Riabtchii

    Olena Maksymenko

    Kseniya Kharchenko

    Iryna Vikyrchak

    Oleksandr Mihed

    Oleh Kotsarev

    Olga Boinitska

    Nataliia Belchenko

    Julia Pochynok

    Galina Babak

    Halyna Shyyan

    Volodimir Hurzhi

    Ivan Riabchyi

    Artem Soproniuk

    Veronika Mironova

    Veronika Malugina

    Yuliya Dzhugastryanska

    Volodymyr Tymchuk

    Petro Tarashchuk

    Daryna Gladun

    Lesyk Panasiuk

    Maksim Matkovsky

    Irina Markova

    Veronika Sutunkina

    Lina Melnyk

    Оксана Степаненко

    Stanislaw Tsalyk

    Katerina Devdera

    Inna Volosevych

    Ivan Ivashchenko

    Tanja Postavna

    Kateryna Moskalenko

Ungārija
  • Karoly Mehes

    Janos Terey

    Márta Patak

Vācija
  • Klaus-Jürgen Liedtke

    Eveline Passet

    Raimund Petschner

    Ulja Krautwald

    Heidrun Voigt

    Arturs Bekers

    Dorothea Trottenberg

    Thomas Grob

    Kevin Vennemman

    Berthold Forssman

    Heide Hasskerl

    Christian Hussel

    Wieland Borchardt

    Roswitha Haring

    Marianne Wendt

    Christian Schiller

    Christina Griebel

    Dirk Dobbrow

    Susann Reck

    Anja Frisch

    Thomas Podhostnik

    Jörg Jacob

    Michael Meinicke

    Manuela Eickenroth

    Ilja Braun

    Rita Koening

    Xochil Schutz

    Synke Koehler

    Christian Hussel

    Lil Reif

    Sonja Ruf

    Sylvia Degen

    Walter Laufenberg

    Crauss       

    Monika Walther

    Orla Wolf

    Ruth Loosli

    Frauke Pahlke

    Inka Bach

    Synke Koehler

    Manja Prakels

    Markus Liske

    Annete Herzog

    Karl Heinz Heydecke

    Bodo Morshäuser

    Heike Fink

    Anja Kootz

    Johann Mass

    Paul Kleinert

    Svea Weis

    Johann Christoph Mass

    Fabian Delleman

    Franziska Zwerg

    Karin Betz

    Doris Wirth

    Petra Huber

    Lilian Peter

    Tobias Roth

    Johanna Hansen

    Léa Lescure

    Jutta Blume

    Anna Jäger

    Ilya Chlaki

    Gabriela Leopold

    Christiane Bauermeister

    Elina Kritzokat

    Anna Hetzer

    Gerlinda Rauwolf

    Anne von Canal

    Slavo Šerc

    Moritz Rauchhaus

    Leonhar Seidl

    Markus Sahr

    Lena Bruns

    Stepha Quitterer

    Markus Lindner

    Eva Christina Zeller

    Ulrike Anna Bleier

    Ambika Tomphson

    Katrin Sobotha-Heidelk

    Andra Schwarz

    Birgit Niehaus

    Ralph Grüneberger

    Barbara Linner

    Arno Dahmer

    Riikka Uhlig

Valsts
  • Vārds Uzvārds
Valsts
  • Vārds Uzvārds
Valsts
  • Vārds Uzvārds
Valsts
  • Vārds Uzvārds
Ziemeļmaķedonija
  • Elizabeta Lindner

    Katica Garoshka Acevska

Zviedrija
  • Gunilla Forsen

    Juris Rozītis

    Anre Bengtsson

    Tobias Berggren

    Lukas Salby

    Peter  Tornqvist

    Maria Tapaninen

    Magnus Alkarp

    Håkan Lindgren

    Leif Janson

    Erik Bergqvist

    Jonas Steinbacka

Valodas Māja

Filmas režisore Ināra Kolmane,

scenārija un teksta autore Nora Ikstena,

operators Ints Žodziņš.

Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs

un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko.

Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam.

 

Mājas 10 gadu jubileja 2016.gadā

Mājas 5 gadu jubileja 2011.gadā

Rudens 2020

Vatsons

Vatsons un ēnas.

S burts

IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam.

Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.

Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.

Latvian Literature Award 2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.

Platforma " Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.

S burts

IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam...

Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.

Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.

Latvian Literature Award 2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.

Platforma "Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.
Lasīt vairāk

Ventspils logo Kultūras Ministrijas logo
S burts

IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam.

Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu.

Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus KM budžetā. Ventspils Māja Valsts kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursos piesakās finansējumam radošā procesa nodrošinājumam.

Latvian Literature Award 2016.gadā Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbība tika būtiski paplašināta, izveidojot platformu "Latvian Literature", kas veicina latviešu literatūras atpazīstamību un izplatīšanu ārvalstīs, nodrošina starptautisku sadarbību starp izdevējiem, literārajiem aģentiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizācijām, kas strādā literatūras un izdevējdarbības jomā.

Platforma " Latvian Literature" tika izveidota, sadarbojoties trim lielākajām Latvijas literārajām institūcijām: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Izdevēju asociācija.

R burts

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk

Ziemeļvalstu - Baltijas valstu rezidences

 

NCP

Pateicoties Ziemeļvalstu ministru padomes Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programmai kopš 2009. gada līdz 2024.gadam ir piešķirtas 440 EUR lielas stipendijas vismaz 50 autoriem un tulkotājiem no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

Ziemeļvalstu ministru padomes programmai var pieteikties ikviens Ziemļvalstu un Baltijas valstu profesionāls autors un tulkotājs, aizpildot pieteikuma anketu www.ventspilshouse.lv

Līdz šim Ziemeļvalstu – Baltijas valstu stipendiju ir saņēmuši: Tobias Breggren (Zviedrija), Mirja un Seppo Hovila (Somija), Caterina Cattaneo (Norvēģija), Hrafn Andrés Harðarson (Islande), Juris Kronbergs (Zviedrija/Latvija), Andres Ehin (Igaunija), Ly Ehin (Igaunija), Andrei Ivanov (Igaunija), Kare Bluitgen (Dānija), Gunstein Bakke (Norvēģija), Andrius Jakuciunas (Lietuva), Heidi Granquist (Somija), Stase Gerviene (Lietuva), Helena Sinervo (Somija), Esa Salminen (Somija), Tom Paxal (Somija), Vladas Braziunas (Lietuva); Laimantas Jonušys (Lietuva), Anja Lampela, Marja Bjork (Somija), Henrika Andersson (Somija), Mårten Westö (Somija), Jone Ramunyte (Lietuva), Irena Aleksaite (Lietuva), Contra (Igaunija), Aki Salmela (Somija),Maija Laura Kauhanen (Somija), Erik Bergqvist (Zviedrija), Irena Aleksaite (Lietuva),  Ville Hytönen (Somija/Igaunija), Heli Laaksonen (Somija), Maarja Kangro (Igaunija), Maarja Partna (Igaunija), Gunnar Saeterhaug Waerness (Norvēģija),  Aušra Kaziliunaite (Lietuva), Annika Suna (Somija), Daila Ozola (Latvija/Igaunija), Aki Salmela (Somija), Lina Itagaki (Lietuva), Henrika Madelene Andersson (Finland), Reijo Roos (Estonia), Poul Lynggaard Damgaard (Danmark), Mirja Leea Lyylikki Hovila (Finland), Rakel Helmsdal (Faroe island), Peeter Sauter (Estonia), Jüri Talvet (Estonia), Reeli Reinaus (Estonia), Heli Allik (Estonia), Aiste Zemaityte (Lithuania), Olev Remsu (Estonia), Gunstein Bakke (Norway, Joanna Ellmann (Estonia), Minna Saarelma-Paukkala (Finland), Kuido Merits (Estonia), Contra (Estonia), Maryliis Teinfeldt-Grins (Igaunija), Laura Liubinavičiute (Lietuva) u.c.

 

Juris Kronbergs

Translation in Motion tulkošanas rezidences

 

TiM

Ventspils Māja kopā ar Eiropas literāras tulkošanas centru apvienību RECIT īsteno trīs gadu (2021 – 2023) Radošās Eiropas projektu Translation in Motion (TiM), lai veicinātu literatūras tulkojumu apmaiņu starp ES valstīm un Rietum Balkānu valstīm. Projektā piedalās - Francija (Arla), Serbija (Belgrada), Melnkalne (Cetinje), Zviedrija  (Gotlande), Maķedonija (Skopje), Bulgārija  (Sofija),  Albānija (Tirāna) un Lielbritānija (Norviča).  

Ventspils Māja projektā cer piesaistīt profesionālus tulkotājus, kas varētu kļūt nākotnē par latviešu literatūras tulkotājiem uz kādu no Rietum Balkānu valodām, kā arī izveidot ciešāku sadarbību ar Rietum Balkānu valstu literārajām organizācijām.

Izsludinātā konkursa rezultātā maķedoniešu tulkotāja Elizabeta Lindner un serbu  tulkotāja Vera Horvat  ir apstiprinātas kā literārās tulkošanas rezidences uzvarētāja un viesojās Ventspilī 2021. un 2022.gadā, lai mācītos latviešu valodu un tulkotu mūsdienu latviešu dzeniekus maķedoniešu un serbu valodā.

Latvijas Literatūras gada balva

LALIGABA

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir gada nozīmīgākais notikums literatūras nozarē Latvijā. Tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par gada izcilākajiem Latvijas rakstniecībā publicētajiem darbiem.

Par balvas norisi kopīgi rūpējas un to kopīgi organizē: Ventspils Māja un Latvijas Rakstnieku savienība. Balvu atbalsta - Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.

Balva “Sudraba tintnīca”

 

Sudraba Tintnīca

Ventspils Māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība katru otro gadu pasniedz starptautisku balvu “Sudraba tintnīca” rakstniecībā par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas.

Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos rakstnieku mājā tapušos darbus un godinātu autorus un tulkotājus. Balvas apmērs ir 900 EUR, bet balvas veidola autors ir mākslinieks Jānis Kupčs.

Balvu līdz šim ir saņēmuši šādi autori, dzejnieki un tulkotāji:

2022.gadā: Vladas Braziūnas (Dzeja), Lauris Gundars (Proza), Mirja Hovila (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns (tulkošana uz latviešu valodu)

2020.gadā Katrīna Rudzīte (Dzeja), Kirills Kobrins (proza), Dens Dimiņš (tulkošana uz latviešu valodu), Jayde Will (tulkošana no latviešu valodas)

2018.gadā Gunta Šnipke (dzeja), Sun Vei (Ķīna, proza), Margherita Carbonaro (Itālija, tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe (tulkošana uz latviešu valodu)

2016.gadā Maima Grīnberga (tulkošana) Jānis Rokpelnis (dzeja) Nora Ikstena (proza)

2014.gadā Gundega Repše (proza), Inese Zandere (Dzeja), Naira Hačatrjana (Armēnija, tulkošana)

2012. gadā Eduards Aivars (dzeja), Inga Žolude (proza), Dace Meiere (tulkošana)

2010. gadā Kristīna Ehina (Igaunija, dzeja), Andra Manfelde (proza), Aleksandrs Zapoļs, (tulkošana), Maira Asare (lasītāju balva)

2008. gadā laureāti bija Agnese Krivade (dzeja), Kevins Vennemans (Vācija, proza), Sergejs Moreino (tulkošanā)

Ventspils pilsētas domes stipendijas

 

Ventspils

Ventspils pilsētas dome ik gadus piešķir divas izcilības stipendijas Latvijas autoriem - jaunam, daudzsološam un nopelniem bagātam. Stipendija paredz naudas balvu 500 EUR un vienu mēnesi Ventspils Mājā.  

Stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai lešinskai-Geiberei un Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam.

Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Tomam Treibergam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai - Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei,  Elvīrai Blomai, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, un Jūlijai Dibovskai.

Gadagrāmata

 

Gadagrāmata

Gadagrāmatu Ventspils māja izdod kopš 2008.gada, katru otro gadu, apkopojot Māja radītu tekstu fragmentus, kā arī tulkojot latviešu tekstus uz angļu valodu un ārvalstu autoru tekstus uz latviešu valodu. Grāmata kalpo kā lieliska jaunākās nepublicētās gan latviešu, gan ārvalstu literatūras izlase, kā arī tā ir latviešu literatūras paraugtulkojumu avots, ko var izmantot literatūras eksporta nolūkos.

Visu Gadagrāmatu mākslinieki ir Aivars Vilipsons un Katrīna Vasiļevska.

Grāmatas ir pieejamas Mājas bibliotēkā.

2008 Gadagrāmata, saturs pdf

2010 Gadagrāmata, saturs pdf

2012 Gadagrāmata,  saturs pdf

2014 Gadagrāmata, saturs pdf

2016 Gadagrāmata, saturs pdf

2018 Gadagrāmata, saturs pdf

2020 Gadagrāmata, saturs pdf

2022 Gadagrāmata, saturs pdf

2022 Gadagrāmata saturs pdf

2024 GadagrāmataSadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi 

 

Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi”

 

Ventspils Māja

Lai veicināto literāros procesus reģionā, Ventspils Māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku un festivālu “Prozas lasījumi” rīko  literāru konkursu “Kurzemes prozas lasījumi”.

Konkursā prozas darbus var iesniegt visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu. Laureātus izvēlas pieci žūrijas locekļi un balva ir dalība festivālā Rīgā “Prozas lasījumi”.

Kurzemes prozas lasījumu laureāti ir:

2023 Gunta Šnipke, Marika Pudule - Indāne

2022 Gunta Šnipke, Ēriks Vilsons

2021 Jana Egle, Anna Paula Gruzdiņa, Ligita Paegle

2020 Laura Mierkalne, Krišs Grunte, Guna Roze

2019 Gunta Šnipke, Rūta Holandere

2018 Guna Roze, Alise Redviņa, Laura Mierkalne

2017 Guna Roze, Gundega Rezevska

2016 Linda Skranda, Laura Vinogradova

2015 Jana Egle, Undīne Arāja, Ilga Liepiņa

2014 Nauris Lukševics un Mārtiņš Lindenbergs

Nolikums

Radošās rakstniecības studijas

 

Via Cultura

Ventspils Māja katru gadu Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībniekiem kopā ar Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas „Rakstniecības studijas” studentiem piedāvā pieredzes apmaiņas seminārus radošajā rakstniecībā, aicinot Mājas rezidentus vadīt lekcijas, rakstniecības un tulkošanas prakstiskās darbnīcas, kā arī sniegt savu pieredzi jaunajiem autoriem.

Dzejniece Laura Andersone saka: „Tas vienmēr ir labs un interesants piedzīvojums! Iepazīties tuvāk un uzzināt autora radošo pieredzi, rakstīšanas paņēmienus vai iedvesmas avotus, dažkārt arī nelielu daļu no autora dzīvesstāsta ir gana saistoši, jo ne vienu riezi vien ar kādu no autoriem jūties „uz viena viļņa” – kā līdzīgs ar līdzīgu satikušies.”

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā

 

Baltvilks

Sadarbībā ar Bērnu un jaunatnes literatūras padomi Ventspils Māja organizē Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, kas ir augstākā atzinība bērnu literatūras jomā Latvijā – rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem un māksliniekiem.

Ventspils Māja Jāņa Baltvilka balvas laureātiem piedāvā vienu mēnesi rezidencē.

 

Ukraiņu literāro rezidenču programma

karogs

 

Pateicoties Ziemeļvalstu ministru padomes atbalsta programmai Ukrainas autoriem no 2023.gada līdz 2024.gadam Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja ir uzaicinājusi rezidencē 19 Ukrainas literātus un nodrošinājusi 440 EUR lielas stipendijas, sedzot arī ceļa izdevumus. 

Tā kā programmas darbības laiks ir pagarināts līdz 2026. gadam, ikviens profesionāls Ukrainas autors un tulkotājs ir aicināts pieteikties rezidencei, aizpildot pieteikuma anketu www.ventspilshouse.lv

Līdz šim Nordic Culture Point stipendiju ir saņēmuši šādi Ukrainas autori:  Zanna Sloniowska, Tetiana Postavna, Maryna Ponomarenko, Roksolana Zharkova, Anastasiia Marchenko, Lina Melnyk, Inna Volosevych, Olha Boinitska, Kateryna Devdera, Zanna Sloniowska, Ivan Riabchyi, Olha Svyripa, Petro Tarashchuk, Nataliia Matolinets, Mariana Kozulina, Ganna Yovka, Larysa Andriievska, Nataliia Belchenko, Olena Stepanenko

 

 

Informācija par kapitālsabiedrību

Mērķi:

Sabiedrības stratēģiskais mērķi, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10.augusta MK rīkojumam Nr. 542 ir: nodrošināt Latvijas literatūras iekļaušanos starptautiskā apritē un tās attīstību, sniegt atbalstu literārā darba veikšanai daudzfunkcionālā starptautisku rakstnieku un tulkotāju centrā, palielināt Latvijas literatūras prestižu un atpazīstamību Latvijā, kā arī veicināt literatūras eksportu ārvalstīs.

SRTM statūti

SRTM stratēģija

SRTM valdes sastāvs un pilnvarojuma termiņi

SRTM organizatoriskā struktūra

Informācijas par pasākumiem korupcijas riska novēršanai 2024.gadā

Informācija par saņemto valsts vai pašvaldības finansējumu un tā izlietojumu

Veiktās iemaksas valsts vai pašvaldības budžetā

Atalgojuma politikas pamatprincipi

SRTM logo  JPG LV melnbalts   PDF LV melnbalts  PNG LV melnbalts  AI LV melnbalts  EPS LV melnbalts

                       JPG LV krāsaisns     PDF LV krāsains      PNG LV krāsains    AI LV krāsains     EPS LV krāsains

                       JPG EN black           PDF EN black          PNG EN black         AI EN black         EPS EN black

                       JPG EN colour         PDF EN colour        PNG EN colour       AI EN colour       EPS EN colour

Pārskati:

2025. gada 1.ceturksnis

 

2024.gada 1.ceturksnis

2024.gada 1. pusgads

2024.gada 9 mēneši

2024.gada pārskats

Revidentu ziņojums 2024

Rezultatīvie rādītāji

Stratēģijas finanšu un nefinanšu mērķu izpilde

 

2023.gada 1.ceturksnis

2023.gada 1.pusgads

2023.gada 9 mēneši

2023.gada pārskats

Revidentu ziņojums-2023

Rezultatīvie rādītāji

Stratēģijas finanšu un nefinanšu mērķu izpilde

 

2022.gada 1.ceturksnis

2022.gada 1.pusgads

2022.gada 9 mēneši

2022.gada pārskats

Revidentu ziņojums-2022

Rezultatīvie rādītāji

 

2021.gada 1.ceturksnis

2021.gada 1.pusgads

2021.gada 9 mēneši

2021.gada pārskats

Revidentu ziņojums-2021

Rezultatīvie rādītāji

 

2020.gada 1.ceturksnis

2020.gada 1.pusgads

2020.gada 9 mēneši

2020.gada pārskats un revidentu ziņojums

Rezultatīvie rādītāji

 

2019.gada 1.ceturksnis

2019.gada 1.pusgads

2019.gada 9 mēneši

2019.gada pārskats un revidentu ziņojums 

Rezultatīvie rādītāji

 

2018. gada 1.ceturksnis

2018. gada 1.pusgads

2018. gada 9 mēneši

2018.gada pārskats un revidentu ziņojums

Rezultatīvie rādītāji

 

2017.gada 1.ceturksnis

2017.gada 1.pusgads

2017.gada 9 mēneši

2017.gada pārskats

Rezultatīvie rādītāji

 

Informācija par dalībnieku sapulcēm

2025.gads

27.04.2025. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:

 

  1. Sabiedrības 2024. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2024. gada pārskata apstiprināšana un 2024. gada peļņas izlietojums.
  2. Sabiedrības 2025. pārskata gada zvērināta revidenta ievēlēšana.

16.01.2025. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2025.gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. Sabiedrības 2024.gada budžeta izpildes apstiprināšana.

2024.gads

12.12.2024. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2024.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.

25.04.2024. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:

  1. Sabiedrības 2023. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2023. gada pārskata apstiprināšana un 2023. gada peļņas izlietojums.
  2. Sabiedrības 2024. pārskata gada zvērināta revidenta ievēlēšana.
  3. Sabiedrības valdes locekļa ievēlēšana un valdes locekļa amata atlīdzības noteikšana.

15.01.2024. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. Sabiedrības 2024. gada budžeta apstiprināšana.
3. Sabiedrības valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.

2023.gads

07.12.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.

18.09.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Par Sabiedrības valdes locekles iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekles amata.
2. Par Sabiedrības valdes locekļa kandidātu.
3. Par Sabiedrības valdes locekļa prēmēšanu.

08.06.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2023.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2. Sabiedrības valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.

05.04.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2022. gada pārskata apstiprināšana un 2022.gada zaudējumu segšana.
2.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2023. pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un iecelšana.

05.01.2023. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2022.gada budžeta izpildes akceptēšana.
2. Sabiedrības 2023.gada budžeta izpildes apstiprināšana.
3. Sabiedrības statūtu grozījumu apstiprināšana.

2022.gads

20.12.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Sabiedrības 2022.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2. Sabiedrības statūtu grozījumi.

22.07.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1. Par Pilnvarojuma līguma noslēgšanu ar SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes priekšsēdētāju A.Konsti.

28.03.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2021. gada pārskata apstiprināšana un 2021.gada  zaudējumu segšana.
2.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.
3.                 Par grozījumu veikšanu 2022.gada 14.janvāra SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” dalībnieku sapulces 4.punkta nolēmumā (protokola Nr. 1-10/50).

14.01.2022. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2022. gada budžeta apstiprināšana.
3.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” štatu saraksta izmaiņu apstiprināšana.
4.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata atlīdzības palielināšanas apstiprināšana.
5.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” vidēja termiņa darbības  stratēģijas apstiprināšana.

2021.gads

14.12.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                  SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.

09.04.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.          SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2020. gada pārskata apstiprināšana un 2020.gada peļņas izlietošana.
2.          SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021.gada pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.

15.01.2021. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                  SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2.                  SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2021. gada budžeta apstiprināšana.

2020.gads

04.12.2020. kapitālsabiedrības valde sasauc dalībnieku sapulci sakarā ar lēmuma pieņemšanu par:
1.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.
2.                 Noteikt SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” vispārējo stratēģisko mērķi.

15.07.2020.

1.                  SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada budžeta grozījumu apstiprināšana.

29.04.2020.

1.         SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2019.gada pārskata un revidenta atzinuma izskatīšana, 2019. gada pārskata apstiprināšana un 2019.gada zaudējumu segšana.
2.          SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020.gada pārskata gada zvērināta revidenta kandidatūras izskatīšana un ievēlēšana.

09.01.2020.

1.                 SIA „StarptautiskāRakstnieku un tulkotāju māja” 2019. gada budžeta izpildes akceptēšana.
2.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” 2020. gada budžeta apstiprināšana.
3.                 SIA „Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” štatu saraksta apstiprināšana.

 

V burts

entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.

Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.

Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.

Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.

Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.

Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.

Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.

R burts

entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.

Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.

Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. .. Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.

Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.

Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.

Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.

Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
Lasīt vairāk

First slide
BIBLIOTĒKA
Second slide
REZIDENTU ISTABA
Third slide
ĒDAMISTABA
Third slide
PIRTS TELPA
Previous Next
V burts

entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.

Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.

Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.

Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.

Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.

Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.

Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.

R burts

entspils mājas rezidence iekārtota Ventspils pilsētai piederošā bijušā rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā, telpās. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem.

Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm - tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas ar interneta pieslēgumu, lasītava, pasākumu zāle, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna.

Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas un divas rezidenču telpas kā arī pati Māja ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. .. Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt.

Mājas virtuve ir pilnvērtīgi aprīkota, tur atrodas divi ledusskapji, divas elektriskās plītis un trauku mazgājamā mašīna, Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns.

Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot četrus velosipēdus.

Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika.

Mājā ir kaķis Vatsons. Informācija tiem, kam ir alerģija.
Lasīt vairāk

First slide
BIBLIOTĒKA
Second slide
REZIDENTU ISTABA
Third slide
ĒDAMISTABA
Third slide
PIRTS TELPA
Previous Next

  • Rezidences programmas nolikums
  • Tulkotāju programmas nolikums
  • Rezidences līgums
  • Rezidences atskaite
  • Iekšējās kārtības noteikumi
  • SRTM Personas datu aizsardzības principi

Rezidenču programma

 

VKKF

Pamatojoties uz Eiropas un pasaules pieredzi radošo procesu veicināšanā un starptautiskās literārās aprites nodrošināšanā Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Ventspils pilsētu un Valsts Kultūrakapitāla fonda finansiālu atbalstu veikusi vērienīga projekta – Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas Ventspilī – īstenošanu.

Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros.

Iespēja pieteikties radošajam darbam Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā ir Latvijas autoriem, Latvijas literatūras tulkotājiem, ārvalstu daiļliteratūras tulkotājiem, ārvalstu autoriem, Latvijas un ārvalstu pētniekiem, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar literatūru.

Pieteikuma anketas pieejamas Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas interneta mājas lapā. Pieteikumus pieņem elektroniskā formā un pa pastu.

Pieteikumā ietilpst: pieteikuma anketa ar informāciju par pretendenta autobiogrāfiju, iecerētā radošā darba aprakstu un plānoto rezidences laiku (rezidences laikam pieteikties vēlams ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms plānotā rezidences sākuma).

Iespējamo rezidentu pieteikumus pieņem un izvērtē Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas izveidotā ekspertu komisija. Komisija izskata pieteikumus un pieņem lēmumu pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos. Ar izvēlēto rezidentu Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāja māja slēdz līgumu par stipendijas piešķiršanu un materiālajām vērtībām, kas uz rezidences laiku tiek nodotas viņa rīcībā.

Rezidenču programmas finansējumu veido Valsts Kultūrakapitāla fonda atbalsts (stipendija 320 EUR par 4 nedēļām) radošā darba veikšanai Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāja mājā, par kuras piešķiršanu lemj Ekspertu komisija.

Atskaite par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā pavadīto laiku un veikto radošo darbu rezidentam jānodod 10 (desmit) darba dienu laikā pēc rezidences beigām. Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāja mājas administrācijai ir tiesības pieprasīt finansējuma atmaksu gadījumā, ja rezidents nav ievērojis Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas iekšējās kārtības noteikumus un nav veicis atbilstošu radošo darbu. Ir izstrādāti atsevišķi noteikumi par gadījumiem, ja rakstnieks kavē vai vispār neierodas rezidencē, kā arī īpaši iekšējās kārtības noteikumi pandēmijas apstākļos.

Nolikums

 

Tulkotāju programma

 

KM

Tiek īstenota KM programma par Latvijas literatūras tulkošanas veicināšanu.

Programma veicina profesionālu tulkotāju apzināšanu un iesaistīšanu latviešu valodas apguvē, lai tulkotu latviešu literatūru.

Tulkotāju programmas mērķis ir dot iespēju ārvalstu tulkotājiem, atrodoties rezidencē, papildināt latviešu valodas zināšanās, lai veicinātu augstvērtīgu latviešu literatūras oriģināldarbu tulkošanu citās valodās.

Tiesības iesniegt pieteikumus Tulkotāju rezidenču programmu konkursā ir ārvalstu tulkotājiem, kas tulko vai plāno tulkot latviešu literatūru.

Tulkotāju rezidenču programmas konkursa pieteikuma forma tiek pieņemta elektroniskā veidā (ventspilshouse@ventspilshouse.lv) un pa pastu (Annas iela 13, Ventspils LV-3601) visa kalendārā gada garumā. Pieteikuma anketas forma pieejama arī www.ventspilshouse.lv mājas lapā. Papildus pieteikuma formai nepieciešams iesniegt arī motivācijas vēstuli, aprakstot, kādēļ vēlas piedalīties Tulkotāju rezidenču programmā, norādīt līdz šim tulkoto latviešu literatūras darbu sarakstu, kā arī minēt nākotnes ieceres latviešu literatūras tulkošanā.

Līdz šim tulkotāju programmā ar KM atbalstu piedalījušies:

Jose Reina Luis Palazon (Spānija), Margherita Carbonaro (Itālija), Jayde Will (Amerika), Maya Gogoladze (Gruzija), Olga Anna Wieviora (Polija), Alexander Filuyta (Vācija) and Emmanuele Sandron (Beļģija), Anja Lampela (Somija), Ryan wan Winkle (Lielbritānija), Sven Otto (Vācija), Lil Reif (Vācija), Rhys Trimble (Lielbritānija), Richard O’Brien (Lielbritānija), Jonas Stenbacka (Zviedrija), Kevin M Platt (Amerika), Laimantas Jonušys (Lietuva), Elizabeta Lindner (Ziemeļmaķedonija), Lina Melnik (Ukraina), Brenda Lelie (Nīderlande), Vera Horvat (Serbija)

Plāno piedalīties – Aymi Kurosawa (Japāna), Milosz Waligorski (Polija)

Nolikums

 

Inga Pizane

Inga Pizāne

Inga Pizāne (1986) ir dzejas krājumu “Tu neesi sniegs”(2016) un “Siena, ko nosiltināt” (2019) un "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" (2022) autore. Pabeigusi dzejas meistardarbnīcas Literārajā Akadēmijā pie Jāņa Rokpeļņa un Ronalda Brieža, kuri secīgi bijuši abu pirmo grāmatu redaktori. Par grāmatu “Siena, ko nosiltināt” autorei piešķirta Ojāra Vācieša prēmija (2020). Uzstājusies Amerikas Dzejas festivālā Ņujorkā, kā arī vairākos Eiropas Dzejas festivāla pasākumos Lielbritānijā, Slovākijā, Lietuvā un citur. 2018. gadā amerikāņu izdevniecība A Midsummer Night’s Press izdeva autores grāmatu Having Never Met Džeida Vila atdzejojumā. Turpina publicētis latviešu un ārzemju izdevumos. Aizraujas ar fotogrāfiju un kino. Nevar savu dzīvi iedomāties bez puķēm.

 

Nora Ikstena

Nora Ikstena

Nora Ikstena (1969) – rakstniece. Raksta stāstus, romānus, biogrāfijas un esejas. Noras Ikstenas darbi tulkoti angļu, vācu, franču, krievu, igauņu, lietuviešu, maķedoniešu, dāņu, zviedru, gruzīnu, hindu, itāliešu u.c. valodās. Rakstniece aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos. Saņēmusi Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā.

Guntars Godiņš

Guntars Godiņš

Guntars Godiņš (1958) – dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs. Dzejā ienācis 70. gadu otrajā pusē, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes (arī Māris Melgalvs, Pēters Brūveris, Egils Zirnis), kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu skatījumu uz dzīves vērtību sistēmu atšķirībā no iepriekšējo paaudžu latviešu dzejniekiem. Piecu dzejoļu krājumu autors, kura dzejā sākotnēji lirisko, nedaudz vēlāk – ironisko, dusmīgo, epatējošo balsi, arī poētiskos eksperimentus grafiskajā dzejā nomaina poētisks vērojums, uzmanības koncentrēšana uz mirkli, sīkajām lietām un klusumu. Tulkojis un atdzejojis ap 40 darbu, reizē būdams kultūrpolitiķis, kas padziļina literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā.

Raimonds Ķirķis

Raimonds Ķirķis

Raimonds Ķirķis (1997) – dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studējis kultūras teoriju un menedžmentu Latvijas Kultūras akadēmijā, šobrīd studē maģistrantūrā LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Kopš 2018. gada strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Tulkojis Vistana Hjū Odena, T. S. Eliota, Sohrāba Sepehrī, Forūgas Farohzādas un citu dzejnieku darbus. Viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Arta Ostupa sastādītajā un Valtera Dakšas izdotajā jauno dzejnieku antoloģijā "Kā pārvarēt niezi galvaskausā". Vadījis literatūras raidījumu "Bron-Hīts" radio NABA. Kopš 2016. gada publicē recenzijas un rakstus izdevumos "Punctum", "Satori", "Domuzīme", "Diena" un "Teātra vēstnesis". 2019. gadā saņēmis Normunda Naumaņa Gada balvas 2018 Jaunā kritiķa veicināšanas godalgu. 2019. gada nogalē iznācis Raimonda Ķirķa debijas dzejas krājums "Kartes", par kuru viņš saņēmis Dzejas dienu balvu 2020, kā arī nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija".

Dens Dimiņš

Dens Dimiņš

Dens Dimiņš (1974) tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis Selīna, Hansa Hennija Jāna, Mišela Velbeka, Vladislava Todorova, Aleka Popova, Meņa Kumandareja, Konstantina Kavafja, Oidiras Avas Olafsdotiras, Einara Maura Gudmundsona u. c. autoru darbus. Līdzdarbojies ievērojamā grieķu rakstnieka Nika Kazantzaka darba “Kristus pēdējais kārdinājums” latviskošanā. Iztulkojis piecus Mišela Velbeka romānus, par romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2008. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu. Otrreiz šo balvu ieguvis 2015. gadā par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu.

 

O burts

STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne.

O burts

STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā.. (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne. Lasīt vairāk

First slide
VENTSPILS PLUDMALE
Second slide
VENTSPILS PLUDMALE
Third slide
VENTSPILS BIBLIOTĒKA
Third slide
TIRGUS
Third slide
OSTAS IELAS PROMENĀDE
Third slide
SKULPTŪRA "KUĢU VĒROTĀJS" OSTAS IELAS PROMENĀDĒ
Previous Next
N burts

ams Ventspilī, kura pašreizējā adrese ir Annas ielā 13, celts XVIII gadsimtā kā pilsoņa dzīvojamais nams. Senākais zināmais Annas ielas pieminējums atrodams 1797. gada Ventspils kartē. Ielas nosaukums saglabājies nemainīgs vairākus gadsimtus, 1948. gadā tā pārdēvēta par Ugunsdzēsēju ielu. 1989. gadā atjaunots ielas vēsturiskais nosaukums. Spriežot pēc novērojumiem arheoloģiskajā kultūras slānī, kas ir vienīgais izziņas avots par apbūves senumu šajā pilsētas daļā, jādomā, ka pirms esošās apbūves kāda cita senāka šai gruntsgabalā diez vai bijusi. Ir apzināti rakstiskie avoti, kas liecina, ka tagadējā Tirgus laukuma apbūves sākumi attiecināmi jau uz XVII gadsimtu, arī iepriekšējais pilsētas rātsnams atradies Tirgus laukuma dienvidu malā. Ēkas attēls nav saglabājies, bet no rakstītām ziņām var izlobīt, ka tā bijusi vienstāva celtne ar simetrisku fasādi un nelielu tornīti vidusdaļā. Ilgstoši tika plānots tornītī uzstādīt pulksteni, bet, vai to arī izdarīja, nav zināms. Tagadējo Tirgus laukumu droši vien tolaik sauca par rātslaukumu. Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas ev. lut. Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību. Tolaik tagadējo Rātslaukumu sauca par Štrauha laukumu. Acīmredzot, jau vismaz kopš XVIII gadsimta sākuma šī apkaime bija izvēlēta par reprezentablas apbūves vietu. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās jau minētajā vietā pie Tirgus laukuma, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka tā bija vai nu jāpamet, vai kapitāli jāremontē. Tad pilsētas rāte no Pētera fon Heikinga par 3 250 sudraba rubļiem nopirka māju pretī nesen uzceltajai baznīcai. Par Heikingu ģimeni ziņu maz, nav arī zināms, vai ēku cēlusi šī ģimene. Ir saglabājušās ziņas par kādu Ventspils hauptmani (1801-1827) Johanu Frīdrihu Kazimiru fon Heikingu, kurš miris 1827. gadā 75 gadu vecumā un tātad nav varējis celt namu tagadējā Annas ielā 13, un par Jakobīni, baronesi fon Heikingu, kas apprecējusi Ventspils zeltkali Krīgeru un mirusi 1855. gadā. Savukārt A. Rihtera "Kurzemes Adresu grāmatā par 1912. gadu" minēts barons A. Heikings. Tātad šī ģimene ilgstoši dzīvojusi Ventspilī, tomēr pilsoņu reģistrā, kas gan nav pilnīgs, XVIII gadsimtā nav nevienas atbilstošas kandidatūras mūs interesējošā nama būvētājam. XIX gadsimta beigās bija doma celt jaunu rātsnama ēku. Pazīstamais Liepājas pilsētas arhitekts (1871-1902) Pauls Makss Berči izstrādāja projektu, taču tas netika īstenots. Namā Annas ielā 13 Ventspils rāte, pēc tam Ventspils dome atradās līdz pat neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai, jo nav ziņu, ka ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā tā būtu atradusies citur. Pēc tam Ventspils pilsētas valde atradās Tirgus laukuma austrumu malā tagadējā tiesas namā Katrīnas ielā 14. 1927. gadā par 50 000 latu pilsēta nopirka citas Ventspils patrīciešu dzimtas Gūtšmitu celto dzīvojamo namu Kuldīgas ielā 2, kur pilsētas valde atradās līdz 1940. gadam. Nams Annas ielā 13 saistīts ar vairāku Ventspils kultūras iestāžu pirmsākumiem. Te jau kopš dibināšanas 1919. gadā atradās pilsētas bibliotēka, kura 1937. gadā beidzot apmetās savā pastāvīgajā mītnē Akmeņu ielā 2, ēkā, kuru šai vajadzībai pilsētas valde atpirka no Latvijas kredītbankas. Šajā ēkā tika izveidots arī vēlākais pilsētas muzejs 1928. gadā dibinātais Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs, kuru 1939. gadā pārcēla uz plašākām telpām Kuldīgas ielā 2 pilsētas valdes namā. Savukārt līdzšinējās bibliotēkas telpas vecajā rātsnamā atdeva ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēju depo blakus rātsnamam atradās jau sen. Sākotnēji tā bija koka celtne, celta ap XIX gadsimta vidu, tajā izvietojās pilsētai piederošās ugunsdzēšanas ierīces. 1872. gadā depo celtni ar visām ierīcēm nodeva 1871. gadā dibinātajai Ventspils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. 1937. gadā ēka bija jau savu laiku nokalpojusi un tās vietā uzcēla jaunu. Materiāls tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju.

N burts

ams Ventspilī, kura pašreizējā adrese ir Annas ielā 13, celts XVIII gadsimtā kā pilsoņa dzīvojamais nams. Senākais zināmais Annas ielas pieminējums atrodams 1797. gada Ventspils kartē. Ielas nosaukums saglabājies nemainīgs vairākus gadsimtus, 1948. gadā tā pārdēvēta par Ugunsdzēsēju ielu. 1989. gadā atjaunots ielas vēsturiskais nosaukums. Spriežot pēc novērojumiem arheoloģiskajā kultūras slānī, kas .. ir vienīgais izziņas avots par apbūves senumu šajā pilsētas daļā, jādomā, ka pirms esošās apbūves kāda cita senāka šai gruntsgabalā diez vai bijusi. Ir apzināti rakstiskie avoti, kas liecina, ka tagadējā Tirgus laukuma apbūves sākumi attiecināmi jau uz XVII gadsimtu, arī iepriekšējais pilsētas rātsnams atradies Tirgus laukuma dienvidu malā. Ēkas attēls nav saglabājies, bet no rakstītām ziņām var izlobīt, ka tā bijusi vienstāva celtne ar simetrisku fasādi un nelielu tornīti vidusdaļā. Ilgstoši tika plānots tornītī uzstādīt pulksteni, bet, vai to arī izdarīja, nav zināms. Tagadējo Tirgus laukumu droši vien tolaik sauca par rātslaukumu. Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas ev. lut. Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību. Tolaik tagadējo Rātslaukumu sauca par Štrauha laukumu. Acīmredzot, jau vismaz kopš XVIII gadsimta sākuma šī apkaime bija izvēlēta par reprezentablas apbūves vietu. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās jau minētajā vietā pie Tirgus laukuma, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka tā bija vai nu jāpamet, vai kapitāli jāremontē. Tad pilsētas rāte no Pētera fon Heikinga par 3 250 sudraba rubļiem nopirka māju pretī nesen uzceltajai baznīcai. Par Heikingu ģimeni ziņu maz, nav arī zināms, vai ēku cēlusi šī ģimene. Ir saglabājušās ziņas par kādu Ventspils hauptmani (1801-1827) Johanu Frīdrihu Kazimiru fon Heikingu, kurš miris 1827. gadā 75 gadu vecumā un tātad nav varējis celt namu tagadējā Annas ielā 13, un par Jakobīni, baronesi fon Heikingu, kas apprecējusi Ventspils zeltkali Krīgeru un mirusi 1855. gadā. Savukārt A. Rihtera "Kurzemes Adresu grāmatā par 1912. gadu" minēts barons A. Heikings. Tātad šī ģimene ilgstoši dzīvojusi Ventspilī, tomēr pilsoņu reģistrā, kas gan nav pilnīgs, XVIII gadsimtā nav nevienas atbilstošas kandidatūras mūs interesējošā nama būvētājam. XIX gadsimta beigās bija doma celt jaunu rātsnama ēku. Pazīstamais Liepājas pilsētas arhitekts (1871-1902) Pauls Makss Berči izstrādāja projektu, taču tas netika īstenots. Namā Annas ielā 13 Ventspils rāte, pēc tam Ventspils dome atradās līdz pat neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai, jo nav ziņu, ka ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā tā būtu atradusies citur. Pēc tam Ventspils pilsētas valde atradās Tirgus laukuma austrumu malā tagadējā tiesas namā Katrīnas ielā 14. 1927. gadā par 50 000 latu pilsēta nopirka citas Ventspils patrīciešu dzimtas Gūtšmitu celto dzīvojamo namu Kuldīgas ielā 2, kur pilsētas valde atradās līdz 1940. gadam. Nams Annas ielā 13 saistīts ar vairāku Ventspils kultūras iestāžu pirmsākumiem. Te jau kopš dibināšanas 1919. gadā atradās pilsētas bibliotēka, kura 1937. gadā beidzot apmetās savā pastāvīgajā mītnē Akmeņu ielā 2, ēkā, kuru šai vajadzībai pilsētas valde atpirka no Latvijas kredītbankas. Šajā ēkā tika izveidots arī vēlākais pilsētas muzejs 1928. gadā dibinātais Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs, kuru 1939. gadā pārcēla uz plašākām telpām Kuldīgas ielā 2 pilsētas valdes namā. Savukārt līdzšinējās bibliotēkas telpas vecajā rātsnamā atdeva ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēju depo blakus rātsnamam atradās jau sen. Sākotnēji tā bija koka celtne, celta ap XIX gadsimta vidu, tajā izvietojās pilsētai piederošās ugunsdzēšanas ierīces. 1872. gadā depo celtni ar visām ierīcēm nodeva 1871. gadā dibinātajai Ventspils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. 1937. gadā ēka bija jau savu laiku nokalpojusi un tās vietā uzcēla jaunu. Materiāls tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju. Lasīt vairāk

SADARBĪBAS PARTNERI
Kultūras Ministrija
Latvian Literature
Ventspils Valstspilsētas pašvaldība
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Ventspils bibliotēka
Latvijas Rakstnieku savienība
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Transartists
Resartis
RECIT Eiropas tulkotāju māju asociācija
Eiropas Komisijas programma "Radošā Eiropa"
Ziemeļvalstu ministru padome

CITAS SAITES
Literature Across Frontiers
Britu Padome Latvijā
Šveices Mākslas Padome Pro Helvetia
Gētes Institūts
Franču Institūts
Dāņu Kultūras Institūts
ASV Vēstniecība Latvijā
logo attēls

LV EN FR DE ES

© SRTM, 2021