Jānis Rokpelnis (Latvija)

Jānis Rokpelnis, dzimis 1945. gadā, ir latviešu dzejnieks, esejists, rakstnieks un zinātnieks. No 1963. līdz 1969. gadam viņš studēja psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas Valsts universitātē. Viņam ir teoloģijas un filozofijas grāds . Strādājis kā profesionāls rakstnieks, redaktors, literārais konsultants Rakstnieku savienībā, kultūras vēstures un tēlotājmākslas pasniedzējs, kā arī ieņēmis nozīmīgus amatus dažādās ar literatūru, kultūru un kino saistītās organizācijās. Rokpelnis ir Latvijas Rakstnieku savienības un citu literāro biedrību biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, un saņēmis dažādas nozīmīgas stipendijas, balvas un prēmijas, tostarp prestižo Baltijas Asamblejas balvu (2000. gadā), kā arī daudzus nozīmīgus valsts apbalvojumus. Viņš ir viens no pirmajiem savas paaudzes autoriem, kurš savos darbos ieviesa ironijas un dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, apvienojot tās savā unikālajā lirismā un rakstības stilā. Rokpelni ciena gan viņa vienaudži, gan jaunās paaudzes dzejnieki un topošie radošie autori, tāpēc līdzās teoloģiskiem tekstiem viņš ir izdevis arī neskaitāmus dzejas krājumus, kas atzinīgi novērtēti sabiedrībā un atzīti ar balvām. Rokpelnis ir autors astoņiem dzejoļu krājumiem, dokumentāla romāna, daiļliteratūras romāna, eseju krājumu, biogrāfiska darba par dzejnieku Knutu Skujenieku, grāmatas bērniem, kā arī libreta, filmu scenāriju, rakstu un dažādu citu tekstu autors. Rokpeļņa dzeja ir tulkota vairāk nekā 20 valodās un iekļauta daudzās antoloģijās ārzemēs. Viņa grāmatas izdotas krievu, lietuviešu, itāļu, franču un angļu valodā.

Lauris Gundars (Latvija)

Dramaturgs, scenārists, rakstnieks, režisors, pasniedzējs.

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvas laureāts. Vairāku godalgotu grāmatu bērniem autors, kas tulkotas sešās valodās. Uzrakstījis divus romānus – “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.”  Ir Latvijas  literatūras gada balvas LALIGABA lasītāju balvas laureāts.

Grāmatas par rakstīšanu teātrim un kino DRAMÁTICA jeb Racionālā poētika (2 izdevumi latviešu valodā, tulkojumi angļu, krievu, arābu valodā) autors. 40 lugu un adaptāciju, 16 pilnmetrāžas spēlfilmu scenāriju, 4 TV seriālu autors. Iestudējis 31 izrādi kā režisors, vairākas no tām apbalvotas un nominētas kā sezonas labākās izrādes.

www.laurisgundars.lv 

Aiva Birbele (Latvija) 

2024.gadā uz Latvijas skatuvēm profesionālu aktieru izpildījumā varēja skatīt 5 manu lugu ietudējumus - “Tāda es esmu”, “Mačo”, “Stīvais randiņš”, “Rabarberu vīns” un “Vīrietis, kurš gaida”.
Panākumus amatieru skatē guva lugas “Bīstama Biruta” iestudējums.
Scenāriste un/vai dialogu autore seriāliem “Māja pie ezera”, “Terapeite bez grāda”, “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, “Ugunsgrēks.Atgriešanās.”
Rakstu “Kultūrdevai” un “Kinorakstiem”.

Inga Mežaraupe (Latvija)

Esmu studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijā un dāņu valodu Latvijā un Dānijā. Pirmie bērnu grāmatu tulkojumi publicēti 1995. gadā. Vēlāk tulkoti tādi autori kā Pēters Hēgs (“Smillas jaunkundzes sniega izjūta”, 1997; “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture“, 2005 – tulkojums saņēmis Literatūras gada balvu; “Ziloņkopēju bērni”, 2018 — saņēmis Sudraba tintnīcu), Jergens-Francs Jākobsens (“Barbara”, 2000), Karena Bliksena (“Atriebes ceļi”, 2009) un Sērens Kirkegors (“Bailes un trīsas”, 2010; “Slimība uz nāvi”, 2013).
Patlaban tulkoju Suzannas Brēgeres romānu “Nefrīta kaķis” — ģimenes sāgu, kuras darbība daļēji norisinās Rīgā.

Rīna Šmelere (Rina Schmeller, Vacija)

Rīna Šmelere (1986) studējusi Salīdzināmo literatūru un Sociālo un kultūras antropoloģiju Berlīnē. Kopš 2018. gada viņa raksta literārus tekstus. 2020. gadā piedalījās Berlīnes Literārā kolokvija “Rakstnieku darbnīcas proza” programmā. 2024. gadā viņa pabeidza Leipcigas Universitātes Literārās rakstīšanas maģistrantūras programmu, debitējot ar darbu par līdzatkarības tēmu. Viņa ir saņēmusi rezidenču stipendijas, pēdējo reizi - mākslinieku rezidencē “mare-artists” Hamburgā un mākslinieku rezidencē “otte1” Ekernfērdē. Viņa ir publicējusi literārus tekstus žurnālos “Sprache im technischen Zeitalter” (No. 237), “Tippgemeinschaft” (2023 & 2024) un “Edit” (No. 91). Viņa dzīvo un strādā Leipcigā un Lībekā.

Tetiana Belimova (Ukraina)

Tetiana Belimova savu dzīvi ir veltījusi literatūrai. Viņa ir ukraiņu rakstniece un literatūras pasniedzēja Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālajā universitātē, kā arī Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā pēta mūsdienu ukraiņu literatūru.

Tetiana ir publicējusi četrus romānus: “Kyiv.ua” (2013), “Brīvā pasaule” (2014), “Vainīgie cilvēki” (2021), “Kāda cita vaina” (2023) un stāstu krājumu “Rožu ievārījums” (2015). 

Viņas darbi ir iekļauti daudzos prozas krājumos, žurnālos un atlasīti lasījumiem Nacionālajā radio. Daži stāsti ir tulkoti arī baltkrievu un angļu valodā.

Tetianas Beļimovas darbi 2013., 2014. un 2021. gadā ieguva balvas starptautiskajā literārajā konkursā “Vārda kronēšana”.

Tetiana ir dzimusi un dzīvo Kijivā. Viņa ir precējusies un ir trīs bērni. Pēc Krievijas  iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Tetiana kopā ar bērniem pārcēlās uz Austriju, kur dzīvoja līdz 23. augustam, un šajā laikā viņa bija stipendiāte Vīnes Universitātē. Viņa saņēma Austrijas Kultūras, mākslas un sporta ministrijas stipendiju, lai uzrakstītu dokumentālu darbu “Patvērums”, kura dažas nodaļas tika publicētas vietnē Facebook.

2023. gadā Tetiana nolēma atgriezties mājās Kijivā. Viņas vīrs kopš 2023. gada ir Ukrainas bruņoto spēku dalībnieks Pirmajā tanku brigādē.

Tetianas Beļimovas lielākais sapnis ir miers Ukrainā.

Rezidenci atbalsta Nordisk Kulturkontakt.

Katerina Dementeva (Latvija)

Katerina Dementeva (dz. 1989) ir feminisma un kvīru rakstniece un starpdisciplināra māksliniece, kura dzīvo Rīgā. Savos darbos viņa apvieno literatūru, materiālo un nemateriālo mākslu un digitālo stāstniecību, lai pētītu radošuma un feministiskās reprezentācijas tēmas.

Katerinas darbi ir publicēti dažādos neatkarīgos izdevumos - zines, žurnālos un pagrīdes izdevumos.

Katerina ir sabiedrības iesaistes aizstāve, viņa brīvprātīgi piedalās bēgļu atbalsta pasākumos, praida pasākumos un mākslas festivālos.

Serhijs Matirka (Siarhei Matyrka, Baltkrievija)

Serhijs Matirka (1985) tulko vācu un angļu literatūru baltkrievu valodā.

Balvas un nominācijas:

F. Skota Ficdžeralda “Lielais Getsbijs” (F. Scott Fitzgerald “The Great Gatsby”)

Sherman-Prize 2020 par labāko tulkoto darbu bērniem un Bahdanoviča balvas nominācija par grāmatu “Неверагодныя гісторыі на дабранач” (Erwin Moser “Fantastische Gute-Nacht-Geschichten”)

Sherman-Prize 2023 par labāko tulkoto darbu bērniem  “Крабат” (Otfried Preiußler “Krabat”)

Agnese Kasparova (Latvija)

Agnese Kasparova tulko romānus un teātra lugas, galvenokārt no franču valodas latviešu valodā.

Jaunākie tulkojumi - Ežēna Jonesko “Piezīmes par un pret” un “Degunradži”, Semjuela Beketa “Stāsti un teksti par neko”. Pašreizējais projekts - vairāku mūsdienu franču autoru lugu tulkojumi, kas tiks izdoti lasīšanai un iestudēšanai.

Evelīna Andžāne (Latvija)

Evelīna Andžāne (1995) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. Viņa ir latviešu literārā žurnāla Punctum komandas locekle un literatūras festivāla Punctum līdzorganizatore. Viņas dzejoļi, raksti un recenzijas publicēti tādos latviešu literatūras un kultūras žurnālos kā Satori, Strāva, Žoklis, Punctum u. c. Evelīnas dzejoļi ir tulkoti igauņu valodā literārajam žurnālam Värske Rõhk, kā arī angļu valodā izstādei “House of Hard Knocks” (“Klauvju nams”) mākslas galerijā “NOASS” Latvijā, kas tapusi sadarbībā ar starptautisku vizuālo mākslinieku kolektīvu no Cīrihes. Kopš 2017. gada viņa ir piedalījusies kolektīvi un individuāli dažādos dzejas lasījumos, performancēs, rakstnieku nometnēs, Dzejas dienās, kā arī Latvijas PEN organizētajos politiskās dzejas lasījumos un pasaules dzejnieču balsīm veltītajos lasījumos “Atdzeja. Sievietes” u.c. Kopā ar latviešu dzejnieci Annu Auziņu tulkojusi ukraiņu dzejnieces, feministes un aktīvistes Gaļinas Rymbu grāmatu “Ты - будущее” (“Tu - nākotne”), kas iznāca 2024. gadā. Evelīnas dzejā liela interese ir par ķermeni, seksualitāti, slimībām un traumām. Pašlaik viņa strādā pie savas debijas dzejas grāmatas.