as Internationale Schriftsteller- und Übersetzerhaus verdankt seine Gründung einer gemeinsamen Initiative des lettischen Kulturministeriums, des Rates der Stadt Ventspils und des Lettischen Literaturzentrums. Ziel der Begegnungsstätte sind die Förderung der lettischen Literatur, der Dialog zwischen den Kulturen sowie die Eingliederung der lettischen Literatur in den internationalen Austausch. Zugleich soll die Dezentralisierung der Literaturlandschaft Lettlands vorangetrieben und in den Regionen ein lebendiges kulturelles Umfeld geschaffen werden.
Das Internationale Schriftsteller - und Übersetzerhaus bietet professionellen Literaturübersetzern und Schriftstellern:
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426, fakss: +371 63623596
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
![]() |
Kurzemes Prozas lasījumu fināls. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku rīkoja ikgadējo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”. Konkursam tika iesniegti 23 darbi, bet klātienes lasījumos 30.novembrī piedalījās 20 autori ar saviem darbiem. Žūrija galveno balvu – dalība festivālā “Prozas lasījumi” Rīgā - piešķīra Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”, kā arī Marikai Indānei piešķirts žurnāla Domuzīme gada abonements un honorārs150 euro apmērā. Marika Indāne uzstāsies Rīgā, Prozas lasījumi, 8.decembrī, pl 11.00 Prozas brokastīs. Otro vietu saņēma Ligita Paegle Muceniece par darbu “Psihopāti”. Arī Ligitai Paeglei balvā ir piešķirts žurnāla “Domuzīme” gada abonements un honorārs 150 euro apmērā. Šogad tika piešķirtas arī vairākas specbalvas: Ventspils muzejs specbalvu piešķīra Kristine Juckovica par darbu “Bizbizmārīte”, Ventspils bibliotēka savu specbalvu piešķīra Imants Liepiņš par darbu “Uzstājīga dauzīšanās pie durvīm”. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja specbalvu piešķīra Ilze Krišlauka par darbu "Lielā pazušana" un konkursa debitantam Artim Gustovskim par darbu “Sapītie likteņi”. Balvā ir vienas nedēļas rezidence Rakstnieku mājā. Un auditorijas balsojumā pirmo vietu ieguva Kristīne Jučkoviča par darbu “Bizbizmārīte”, otro vietu ieguva Evija Martukāne-Laganovska par darbu “Utins manā mazdārziņā” un trešo vietu ieguva Marika Indāne par darbu “Mīļākais gadalaiks”. Konkursa žūrijā strādāja literāti: Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un literatūrzinātniece Andra Konste. Konkursu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.
Apsveicam visus dalībniekus! |
![]() |
Konkurss “Kurzemes prozas lasījumi 2024” Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Ventspils bibliotēku organizēs ikgadējo reģionālo konkursu “Kurzemes Prozas lasījumi”, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi” ietvaros. Visa vecuma Kurzemes autori, kuri raksta prozu, aicināti pieteikties “Kurzemes prozas lasījumiem 2024”, iesniedzot jaunu, nepublicētu prozas darbu. Pirmās kārtas pieteikumi līdz 2024. gada 19. novembrim nosūtāmi Ventspils bibliotēkai Akmeņu ielā 2, Ventspilī LV-3601, e-pasts biblioteka@ventspils.lv. Konkursa žūrija, izvērtējot iesūtītos darbus, līdz 25. novembrim paziņos, kurus autorus uzaicinās piedalīties konkursa otrajā kārtā, kas notiks klātienē 30. novembrī plkst. 12.00 Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, Annas ielā 13, Ventspilī. Uzaicinātos autorus informēs personīgi un viņu vārdus izziņos Ventspils bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.ventspils.lv un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas tīmekļa vietnē www.ventspilshouse.lv. Pēc konkursa otrās kārtas žūrijas vērtējuma tiks noteikts labākais/-ie – iepriekš nepublicētais/-ie – darbs/-i, ar kuriem autorus uzaicinās klātienē piedalīties festivāla “Prozas lasījumi 2024” pasākumos, kas notiks decembra sākumā Rīgā. Konkursa žūrijas sastāvā darbosies literāti Jānis Vādons, Ieva Rupenheite un Dace Meiere, kā arī Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura un rakstniekmājas ilggadējā vadītāja Andra Konste.
|
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Jānis Rokpelnis (Latvija) Jānis Rokpelnis, dzimis 1945. gadā, ir latviešu dzejnieks, esejists, rakstnieks un zinātnieks. No 1963. līdz 1969. gadam viņš studēja psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas Valsts universitātē. Viņam ir teoloģijas un filozofijas grāds . Strādājis kā profesionāls rakstnieks, redaktors, literārais konsultants Rakstnieku savienībā, kultūras vēstures un tēlotājmākslas pasniedzējs, kā arī ieņēmis nozīmīgus amatus dažādās ar literatūru, kultūru un kino saistītās organizācijās. Rokpelnis ir Latvijas Rakstnieku savienības un citu literāro biedrību biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, un saņēmis dažādas nozīmīgas stipendijas, balvas un prēmijas, tostarp prestižo Baltijas Asamblejas balvu (2000. gadā), kā arī daudzus nozīmīgus valsts apbalvojumus. Viņš ir viens no pirmajiem savas paaudzes autoriem, kurš savos darbos ieviesa ironijas un dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, apvienojot tās savā unikālajā lirismā un rakstības stilā. Rokpelni ciena gan viņa vienaudži, gan jaunās paaudzes dzejnieki un topošie radošie autori, tāpēc līdzās teoloģiskiem tekstiem viņš ir izdevis arī neskaitāmus dzejas krājumus, kas atzinīgi novērtēti sabiedrībā un atzīti ar balvām. Rokpelnis ir autors astoņiem dzejoļu krājumiem, dokumentāla romāna, daiļliteratūras romāna, eseju krājumu, biogrāfiska darba par dzejnieku Knutu Skujenieku, grāmatas bērniem, kā arī libreta, filmu scenāriju, rakstu un dažādu citu tekstu autors. Rokpeļņa dzeja ir tulkota vairāk nekā 20 valodās un iekļauta daudzās antoloģijās ārzemēs. Viņa grāmatas izdotas krievu, lietuviešu, itāļu, franču un angļu valodā. Mirja Hovila (Somija) Mirja Hovila ir tulkotāja, atdzejotāja un izdevēja no Somijas. Tulkojusi literatūru no zviedru, norvēģu, angļu, itāļu un latviešu valodas. 2016. gadā dibinājusi izdevniecību “Paperiporo” (“Papīra ziemeļbriedis”), kas specializējas latviešu literatūrai. Astoņu gadu laikā tulkojusi un izdevusi 14 latviešu grāmatas, citu starpā Vizmas Belševicas klasisko triloģiju “Bille”, četras Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmatas – Juri viņa pirmo reizi satika tieši Ventspilī – un piecas dzejas izlases: Aleksandra Čaka, Jura Kronberga un Kārļa Vērdiņa dzeju kā arī divas antoloģijas. Mācījusi latviešu un itāļu valodu pieaugušajiem un strādājusi par latviešu un itāļu valodas mutvārdu tulci, ir līdzautore latviešu valodas mācību grāmatai un sarunvārdnīcai. Mirja ir saņēmusi Latvijas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu, Aleksandra Čaka biedrības nozīmīti un Ventspilī Sudraba tintnīcu. 2024. gadā viņa saņema Atzinības rakstu bērnu un jauniešu literatūras konkursā par Sabīnes Košeļevas un Anitas Rupeikas grāmatas “Gurķis Elmāŗs, kas dikti krenķējās” tulkojumu. Ventspilsmājā viņa ir bijusi vairākas reizes un vienmēr ar lielāko prieku atgriezas. Tagad viņa darbojas ar dzejas un īsprozas tulkošanu. Lauris Gundars (Latvija) Dramaturgs, scenārists, rakstnieks, režisors, pasniedzējs. Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvas laureāts. Vairāku godalgotu grāmatu bērniem autors, kas tulkotas sešās valodās. Uzrakstījis divus romānus – “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.” Ir Latvijas literatūras gada balvas LALIGABA lasītāju balvas laureāts. Grāmatas par rakstīšanu teātrim un kino DRAMÁTICA jeb Racionālā poētika (2 izdevumi latviešu valodā, tulkojumi angļu, krievu, arābu valodā) autors. 40 lugu un adaptāciju, 16 pilnmetrāžas spēlfilmu scenāriju, 4 TV seriālu autors. Iestudējis 31 izrādi kā režisors, vairākas no tām apbalvotas un nominētas kā sezonas labākās izrādes.
Aiva Birbele (Latvija) 2024.gadā uz Latvijas skatuvēm profesionālu aktieru izpildījumā varēja skatīt 5 manu lugu ietudējumus - “Tāda es esmu”, “Mačo”, “Stīvais randiņš”, “Rabarberu vīns” un “Vīrietis, kurš gaida”. Inga Mežaraupe (Latvija) Esmu studējusi latviešu valodu un literatūru Latvijā un dāņu valodu Latvijā un Dānijā. Pirmie bērnu grāmatu tulkojumi publicēti 1995. gadā. Vēlāk tulkoti tādi autori kā Pēters Hēgs (“Smillas jaunkundzes sniega izjūta”, 1997; “Divdesmitā gadsimta sapņu vēsture“, 2005 – tulkojums saņēmis Literatūras gada balvu; “Ziloņkopēju bērni”, 2018 — saņēmis Sudraba tintnīcu), Jergens-Francs Jākobsens (“Barbara”, 2000), Karena Bliksena (“Atriebes ceļi”, 2009) un Sērens Kirkegors (“Bailes un trīsas”, 2010; “Slimība uz nāvi”, 2013). Rīna Šmelere (Rina Schmeller, Vacija) Rīna Šmelere (1986) studējusi Salīdzināmo literatūru un Sociālo un kultūras antropoloģiju Berlīnē. Kopš 2018. gada viņa raksta literārus tekstus. 2020. gadā piedalījās Berlīnes Literārā kolokvija “Rakstnieku darbnīcas proza” programmā. 2024. gadā viņa pabeidza Leipcigas Universitātes Literārās rakstīšanas maģistrantūras programmu, debitējot ar darbu par līdzatkarības tēmu. Viņa ir saņēmusi rezidenču stipendijas, pēdējo reizi - mākslinieku rezidencē “mare-artists” Hamburgā un mākslinieku rezidencē “otte1” Ekernfērdē. Viņa ir publicējusi literārus tekstus žurnālos “Sprache im technischen Zeitalter” (No. 237), “Tippgemeinschaft” (2023 & 2024) un “Edit” (No. 91). Viņa dzīvo un strādā Leipcigā un Lībekā. Tetiana Belimova (Ukraina) Tetiana Belimova savu dzīvi ir veltījusi literatūrai. Viņa ir ukraiņu rakstniece un literatūras pasniedzēja Tarasa Ševčenko Kijivas Nacionālajā universitātē, kā arī Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā pēta mūsdienu ukraiņu literatūru. Tetiana ir publicējusi četrus romānus: “Kyiv.ua” (2013), “Brīvā pasaule” (2014), “Vainīgie cilvēki” (2021), “Kāda cita vaina” (2023) un stāstu krājumu “Rožu ievārījums” (2015). Viņas darbi ir iekļauti daudzos prozas krājumos, žurnālos un atlasīti lasījumiem Nacionālajā radio. Daži stāsti ir tulkoti arī baltkrievu un angļu valodā. Tetianas Beļimovas darbi 2013., 2014. un 2021. gadā ieguva balvas starptautiskajā literārajā konkursā “Vārda kronēšana”. Tetiana ir dzimusi un dzīvo Kijivā. Viņa ir precējusies un ir trīs bērni. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Tetiana kopā ar bērniem pārcēlās uz Austriju, kur dzīvoja līdz 23. augustam, un šajā laikā viņa bija stipendiāte Vīnes Universitātē. Viņa saņēma Austrijas Kultūras, mākslas un sporta ministrijas stipendiju, lai uzrakstītu dokumentālu darbu “Patvērums”, kura dažas nodaļas tika publicētas vietnē Facebook. 2023. gadā Tetiana nolēma atgriezties mājās Kijivā. Viņas vīrs kopš 2023. gada ir Ukrainas bruņoto spēku dalībnieks Pirmajā tanku brigādē. Tetianas Beļimovas lielākais sapnis ir miers Ukrainā. Rezidenci atbalsta Nordisk Kulturkontakt. Katerina Dementeva (Latvija) Katerina Dementeva (dz. 1989) ir feminisma un kvīru rakstniece un starpdisciplināra māksliniece, kura dzīvo Rīgā. Savos darbos viņa apvieno literatūru, materiālo un nemateriālo mākslu un digitālo stāstniecību, lai pētītu radošuma un feministiskās reprezentācijas tēmas. Katerinas darbi ir publicēti dažādos neatkarīgos izdevumos - zines, žurnālos un pagrīdes izdevumos. Katerina ir sabiedrības iesaistes aizstāve, viņa brīvprātīgi piedalās bēgļu atbalsta pasākumos, praida pasākumos un mākslas festivālos. Serhijs Matirka (Siarhei Matyrka, Baltkrievija) Serhijs Matirka (1985) tulko vācu un angļu literatūru baltkrievu valodā. Balvas un nominācijas: F. Skota Ficdžeralda “Lielais Getsbijs” (F. Scott Fitzgerald “The Great Gatsby”) Sherman-Prize 2020 par labāko tulkoto darbu bērniem un Bahdanoviča balvas nominācija par grāmatu “Неверагодныя гісторыі на дабранач” (Erwin Moser “Fantastische Gute-Nacht-Geschichten”) Sherman-Prize 2023 par labāko tulkoto darbu bērniem “Крабат” (Otfried Preiußler “Krabat”) Agnese Kasparova (Latvija) Agnese Kasparova tulko romānus un teātra lugas, galvenokārt no franču valodas latviešu valodā. Jaunākie tulkojumi - Ežēna Jonesko “Piezīmes par un pret” un “Degunradži”, Semjuela Beketa “Stāsti un teksti par neko”. Pašreizējais projekts - vairāku mūsdienu franču autoru lugu tulkojumi, kas tiks izdoti lasīšanai un iestudēšanai. Evelīna Andžāne (Latvija) Evelīna Andžāne (1995) ir latviešu dzejniece un tulkotāja. Viņa ir latviešu literārā žurnāla Punctum komandas locekle un literatūras festivāla Punctum līdzorganizatore. Viņas dzejoļi, raksti un recenzijas publicēti tādos latviešu literatūras un kultūras žurnālos kā Satori, Strāva, Žoklis, Punctum u. c. Evelīnas dzejoļi ir tulkoti igauņu valodā literārajam žurnālam Värske Rõhk, kā arī angļu valodā izstādei “House of Hard Knocks” (“Klauvju nams”) mākslas galerijā “NOASS” Latvijā, kas tapusi sadarbībā ar starptautisku vizuālo mākslinieku kolektīvu no Cīrihes. Kopš 2017. gada viņa ir piedalījusies kolektīvi un individuāli dažādos dzejas lasījumos, performancēs, rakstnieku nometnēs, Dzejas dienās, kā arī Latvijas PEN organizētajos politiskās dzejas lasījumos un pasaules dzejnieču balsīm veltītajos lasījumos “Atdzeja. Sievietes” u.c. Kopā ar latviešu dzejnieci Annu Auziņu tulkojusi ukraiņu dzejnieces, feministes un aktīvistes Gaļinas Rymbu grāmatu “Ты - будущее” (“Tu - nākotne”), kas iznāca 2024. gadā. Evelīnas dzejā liela interese ir par ķermeni, seksualitāti, slimībām un traumām. Pašlaik viņa strādā pie savas debijas dzejas grāmatas.Šī mēneša rezidenti
Panākumus amatieru skatē guva lugas “Bīstama Biruta” iestudējums.
Scenāriste un/vai dialogu autore seriāliem “Māja pie ezera”, “Terapeite bez grāda”, “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, “Ugunsgrēks.Atgriešanās.”
Rakstu “Kultūrdevai” un “Kinorakstiem”.
Patlaban tulkoju Suzannas Brēgeres romānu “Nefrīta kaķis” — ģimenes sāgu, kuras darbība daļēji norisinās Rīgā.
Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam. |
|
Mājas 10 gadu jubileja 2016.gadā |
|
Mājas 5 gadu jubileja 2011.gadā |
|
Rudens 2020 |
|
|
Vatsons un ēnas. |
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus. Valsts kultūrkapitāla fonds kultūras programmu konkursā katru gadu Ventspils Mājai piešķir finansējumu radošā procesa nodrošinājumam. Papildus finansējums Mājas literāro pasākumu nodrošināšanai un stipendijām ir pateicoties Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programai kopš 2009. gada līdz 2020.gadam. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, atklāt Ventspili pilsētu, kur satiekas vēsture un rītdiena, un Baltijas jūras piekrasti vienu no skaistākajām un iedvesmojošākajām krasta līnijām Eiropā, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem no Latvijas, Baltijas valstīm, Eiropas un pasaules, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Ventspils Māja atvērta arī semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas darbnīcām un cita veida radošiem pasākumiem.
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var