a Casa Internacional de Escritores y Traductores ha sido fundada en 2006 por el Ministerio de Cultura de Letonia en cooperación con el Ayuntamiento de la ciudad de Véntspils y el Centro Literario de Letonia con el fin de promover el desarrollo de la literatura en Letonia, de facilitar el diálogo entre las culturas, de poner el proceso literario letón en un amplio contexto internacional y de contribuir a la descentralización cultural del país, proporcionando un entorno favorable para su avance en las distintas regiones.
La CIET ofrece a los escritores y a los traductores de todo el mundo:
Cualquier persona que se dedique profesionalmente a la literatura está invitada a residir y a trabajar en la CIET de Véntspils. Para solicitar la estancia y la beca es suficiente rellenar el siguiente cuestionario.
Ventspils Mājas vadītāja
Andra
Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595
Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371
26449426, fakss: +371 63623596
Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta
Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371
26176424
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493
Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371
26589712, +371 63623596
Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku
un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801
Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000
Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947
Devīto reizi Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Ventspils valstspilsētas pašvaldība pasniegs starptautisko balvu rakstniecībā Sudraba tintnīca par šajā rezidenču vietā tapušu darbu dzejā, prozā un tulkošanā uz un no latviešu valodas. Apbalvošanas ceremonija notiks 16.oktobrī pl. 19.00 koncertzālē “Latvija” koncerta “Atgriešanās Ventspilī” ietvaros. Balva ir izveidota, lai novērtētu izcilākos Rakstnieku un tulkotāju mājā tapušos darbus un godinātu autorus. Žūrijas komisija šogad lēma balvas piešķirt – Dzejā – dzejniecei Lindai Mencei (Gabarajevai) par dzejas krājumu "Apļi". Prozā - rakstniekam Svenam Kuzminam par romānu “Skaistums un nemiers”. Tulkošanā no latviešu valodas – lietuviešu tulkotājai Laurai Laurušaitei par Lietuvas literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” 2024.gada 10. numura, kas veltīts latviešu literatūrai, izveidi. Tulkošanā uz latviešu valodu - tulkotājai Intai Šmitei par franču autores Delfīnes de Vigānas darba “Balstīts patiesos notikumos” tulkojumu latviešu valodā. Balvas Sudraba tintnīca tiek piešķirtas katru otro gadu. Balva ir 900 EUR. Balvas veidolu ir izdomājis un izgatavojis mākslinieks Jānis Kupčs, ņemot par pamatu Rakstnieku mājas 18.gs kamīna podiņu gleznojumus. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, novērtējot Latvijā pazīstamu un nopelniem bagātu autoru devumu, kā arī jaunu, bet spilgtu debitantu veikumu, pasniedz arī divas Izcilības stipendijas - Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam un jaunam, daudzsološam literātam. Šogad tās tiks piešķirtas – mākslas vēsturniekiem Imantam Lancmanim un Laumai Lancmanei, kā arī jaunajam dzejniekam Robertam Vilsonam. Izcilības stipendijas tiek piešķirtas katru gadu. Stipendijas lielums ir 500 EUR un četru nedēļu dzīvošana Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā. Sudraba tintnīcu par Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā radītu darbu dzejā, prozā un tulkošanā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniedza 2008. gadā. Tolaik laureāti bija Agnese Krivade, Latvija, (dzeja), Kevins Vennemans, Vācija, (proza), Sergejs Moreino, Latvija (tulkošana), 2010. gadā: Kristīna Ehina, Igaunija (dzeja), Andra Manfelde, Latvija (proza), Aleksandrs Zapoļs, Latvija (tulkošana), 2012. gadā: Eduards Aivars, Latvija (dzeja), Inga Žolude Latvija (proza), Dace Meiere, Latvija (tulkošana), 2014.gadā: Gundega Repše, Latvija (proza), Inese Zandere, Latvija (dzeja), Naira Hačatrjana, Armēnija (tulkošana), 2016.gadā: Maima Grīnberga, Latvija (tulkošana), Jānis Rokpelnis, Latvija (dzeja), Nora Ikstena, Latvija (proza), 2018.gadā: Gunta Šnipke, Latvija (dzeja), Sun Vei, Ķīna (proza), Margarita Karbonaro, Itālija (tulkošana no latviešu valodas), Inga Mežaraupe, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu), 2020.gadā: Katrīna Rudzīte, Latvija (dzeja), Kirils Kobrins, Krievija (proza), Džeids Vils, ASV, (tulkošana no latviešu valodas), Dens Dimiņš, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). 2022.gadā: Vladas Braziunas, Lietuva (dzeja), Lauris Gundars, Latvija (proza), Mirja Hovila, Somija (tulkošana no latviešu valodas), Kaspars Zalāns, Latvija (tulkošana uz latviešu valodu). Izcilības stipendijas līdz šim piešķirtas šādiem nopelniem bagātiem autoriem: Valdim Biseniekam, Andrim Kolbergam, Knutam Skujeniekam, Imantam Auziņam, Uldim Bērziņam, Leonam Briedim, Intai Čaklai, Gundegai Blumbergai, Jurim Zvirgzdiņam, Gundegai Grīnumai, Viesturam Vecgrāvim, Viktoram Avotiņam, Guntaram Godiņam, Ievai Lešinskai-Geiberei, Jānim Lejiņam, Ērikam Hānbergam Un šādiem jauniem perspektīviem literātiem: Andrim Ogriņam, Arvim Vigulam, Artim Ostupam, Alisei Zariņai, Jānim Vādonam, Jānim Joņevam, Zandai Tereško, Svenam Kuzminam, Kristai Annai Belševicai, Valteram Dakšam, Marijai Luīzei Meļķei, Vasilijam Karasjovam, Akselam Hiršam, Jūlijai Dibovskai. Šogad žūrijas komisijā strādāja: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos - Ineta Tamane, Pārventas bibliotēkas vadītāja – Solvita Štekerhofa, dzejniece - Ieva Rupenheite, Ventspils Bibliotēkas direktore - Astra Pumpura, dzejniece – Inga Pizāne, dzejnieks, tulkotājs - Edvīns Raups, tulkotāja - Dace Meiere, tulkotājs - Dens Dimiņš. |
Nominācijas komisijas informācija par SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekļa amata kandidātu atlases un novērtēšanas procesu Atklātu konkursu uz SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (turpmāk – Sabiedrība) valdes locekļa amatu, atbilstoši Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumam un Ventspils valstspilsētas pašvaldības 2023.gada 1.decembra rīkojumu Nr.1-19/198-1, organizēja Nominācijas komisija (turpmāk – Komisija), kurā tika iekļauti Sabiedrības kapitāla daļu turētāju pārstāvji un neatkarīgie eksperti: Komisijas locekļi ar balsstiesībām: Nominācijas komisijas priekšsēdētājs – Ventspils valstspilsētas pašvaldības pārstāvis, Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Aldis Ābele, Nominācijas komisijas locekļi – Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas eksperte Līga Buševica, Literatūras un grāmatniecības padomes loceklis, dzejnieks, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils domes administrācija” Personāla nodaļas vadītājas vietnieces p.i. Terēze Zviedrāne. Komisijas locekļi bez balsstiesībām: Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora 1.vietniece – Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāja Rita Ozoliņa, Ventspils valstspilsētas pašvaldības Likumības komisijas locekle Evita Sormule. Atklāts konkurss uz vakanto valdes locekļa amatu tika izsludināts 2024. gada 29. janvārī Sabiedrības, Nodarbinātības valsts aģentūras, CV-Online vakanču portālā un Ventspils portālā. Kandidātu pieteikšanas termiņš bija līdz 2024. gada 18. februārim. Sabiedrības valdes locekļa amatam tika saņemti un izskatīti divu kandidātu iesniegtie pieteikumi. Kandidāti uz Sabiedrības valdes locekļa amatu tika vērtēti trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta valdes locekļu amata kandidātu iesniegto dokumentu analīze, lai pārbaudītu un izvērtētu kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām minimālajām prasībām, 2. kārtā tika veikta padziļināta kandidāta iesniegtās informācijas izpēte un analīze, bet 3. kārtā tika organizēta intervija ar kandidātu, kuras laikā Komisija izvērtēja kandidāta pieredzi, stratēģisko redzējumu un profesionālās zināšanas, kā arī kandidāta iesniegto stratēģisko redzējumu. Nominācijas process notika gan klātienē, gan attālināti. Kandidāti tika vērtēti, balstoties uz vērtēšanas kritērijiem, kurus Komisija, pamatojoties uz Sabiedrības dalībnieku izvirzītajām prasībām valdes locekļa kandidātam, Komisijas 2024. gada 22. janvāra sēdē. Apkopojot konkursa trīs kārtu vērtējumus, Nominācijas komisija 2024. gada 20. martā pieņēma lēmumu Sabiedrības valdes locekļa amatā izvirzīt kapitāla daļu turētajiem galīgā lēmuma pieņemšanai vienu atbilstošāko kandidātu. |
Tiek izsludināts konkurss uz valdes locekļa amatu Ventspils valstspilsētas pašvaldība (reģ. Nr. 40900038010) izsludina pieteikšanos atklātam konkursam uz SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” (turpmāk – Sabiedrība) valdes locekļa amatu. Pielikumā: sludinājums un konkursa nolikums. |
Silvija Pareski (Itālija) Silvija Pareski ir literatūras tulkotāja no angļu valodas itāļu valodā. Viņa ir iztulkojusi vairāk nekā 80 amerikāņu un angļu autoru grāmatas, tostarp Džonatanu Fransenu, Kormaku Makartiju, Donu DeLiljo, Zadiju Smitu, Ernestu Hemingveju, Aizeku B. Singeru. Pašlaik viņa strādā pie Ernesta Hemingveja “Ardievas ieročiem” jauna tulkojuma, ko 2025. gadā publicēs izdevniecība Mondadori. Viņa ir arī sarakstījusi stāstu grāmatu (“I jeans di Bruce Springsteen e altri sogni americani”, Giunti, 2016) un grāmatu par tulkošanu “Fra le righe. Il piacere di tradurre”, kas iznāks septembrī izdevniecībā Laterza. Džīna Atkina (Lielbritānija) Džīna Atkina trešo dzejas krājumu “High Nowhere” IDP izdeva 2023. gadā. Par krājumu ir saņemtas labas atsauksmes. Džīnas Atkinas dzeja ir uzvarējusi konkursos, iekļauta vairākās antoloģijās un pārraidīta BBC Radio 4. Viņa bieži sadarbojas ar māksliniekiem un dažādām sociālām grupām, un ļoti gaida savu mēneša rezidenci Ventspils Rakstnieku namā. Ieva Dubova (Latvija/Lielbritānija) Ieva Dubova ir godalgota pianiste, komponiste un skaņu māksliniece, kas izslavēta ar novatoriskām un new-age klasiskās mūzikas interpretācijām. Ieva nāk no Cēsīm un tagad dzīvo Ņūkāslā pie Tainas. Ieva savu amatu pilnveidoja Trinity Laban Mūzikas un dejas konservatorijā pie Aleksandra Ardakova (BMus) un Ņūkāslas Universitātē (MMus) pie Roba Mackay. Ar dinamisku karjeru, kas aptver izrādes visā Eiropā, neskaitāmas radio uzstāšanās un daudznozaru sadarbību, Ievas darbs ir saņēmis plašu kritiķu atzinību. Viņas kompozīcijas un sadarbības projekti ir atskaņoti kanālos BBC Radio 3, BBC Introducing, BBC Sounds, Radio Resonance un Exhale FM. Viņas jaunāko klavierprelūdiju kolekciju ir ievērojis žurnāls The Journal of the International Alliance for Women in Music, un tā pirmatskaņojums noticis prestižās vietās, piemēram, Karaliskajā Albertholā, un Vācijā pie cienījamās koncertpianistes Annas Helleres televīzijas programmas Moving Classics - Nedēļas komponists - ietvaros.
Džūda Montāga (Lielbritānija) Džūda Montāga ir dzejniece un rakstniece, kas dzīvo Heistingsā, Saseksā. Viņa jau desmit gadus studē Dainas un dzied latviešu tautas dziesmas Lielbritānijā un veido iknedēļas radio raidījumu Resonance FM. Šī ir viņas pirmā padziļinātā sadarbība ar latviešu komponisti Ievu Dubovu – viņas izstrādās jaunu dziesmu grāmatu par dabas un tautas dziesmu tēmām. Linda Šterna (Latvija) Linda Šterna (1999) - dramaturģe, scenāriste, dzejas, prozas un fotogrāfijas mīle. 2022. gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Drāmas un teksta studijās. Paralēli studijām ieguvusi sertifikātu meistarklasēs Prāgā, "Archa" teātra rīkotajā vasaras skolā - “International Summer School of Theatre in Social Context”, kā arī Valmieras teātra festivāla meistarklasēs izpratusi bērnu un jauniešu lomu teātrī. Ieguvusi 3.vietu Latvijas Nacionālā teātra rīkotajā lugu makšķerēšanas konkursā. Asistējusi dramaturģi starptautiskajā projektā ROTKHO (L.Twarkowski, Dailes teātris), asistējusi scenāristu jauniešu seriālā JAUNAIS NORM (A.Viegliņš, Go3), rakstījusi XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku kokļu mūzikas lielkoncerta dramaturģiju un piedalījusies citos projektos. Pašlaik studē Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju maģistrantūrā. Neva Mičeva (Bulgārija) Neva Mičeva ir dzimusi 1973. gadā un ir literatūras tulkotāja un ārštata kultūras žurnāliste, kas īpaši pievēršas filmu kritikai. Viņai ir maģistra grāds itāļu filoloģijā Sofijas universitātē un maģistra grāds žurnālistikā Madrides CEU San Pablo universitātē. Viņa tulko no itāļu, spāņu, katalāņu, krievu un angļu valodas bulgāru valodā un ir nodrošinājusi daudzu rakstnieku un dramaturgu, tostarp Italo Calvino, Antonio Tabucchi, Manuel Puig, Havier Marías, Roberto Bolaño un Dino Buzzati versijas bulgāru valodā. Daila Ozola (Latvija) Daila Ozola. Tulkotāja. 2018. gadā Liepājas Universitātes maģistratūrā absolvēja Rakstniecības studijas, kopš tā laika tulko un atdzejo no igauņu valodas. Bērnu grāmatas "KLIK-KLIK!" autore. Contra (Igaunija) Contra jeb Margus Konnula ir dzejnieks, bērnu grāmtu rakstnieks un tulkotājs no Urvastes Dienvidigaunijā – ļoti unikāls dzejnieks etnofutūrists. Dzimis 1974. gadā, strādājis par angļu valodas skolotāju un pasta darbinieku, bijis televīzijas scenārists un televīzijas raidījumu vadītājs. Arī ārštata dzejnieks un Tartu jauno autoru asociācijas biedrs, vada saimniecību Veru apriņķī. Viņa pirmais dzejas krājums ar nosaukumu “Ohoh!” tika publicēts 1995. gadā. Viņš ir autodidakts latviešu valodā un kādu laiku pavadījis Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju namā Ventspilī, kur pabeidza darbu pie latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma tulkošanas, ko igauņu valodā izdevis apgāds Jumalikud Ilmutused. Viņš turpina tulkot latviešu dzeju. Marika Pudule-Indāne (Latvija) Marika Pudule-Indāne ir latviešu rakstniece un dramaturģe, kura ieguvusi atzinību ar savu debijas lugu "Briksdāles ledājs", kas pirmizrādi piedzīvoja 2022. gadā. Kā arī 2023.gadā ieguva balvu Kurzemes prozas lasījumu konkursā. Evita Hofmane (Latvija) Evita Hofmane ir rakstniece, žurnāliste, strādā kultūras jomā. Katrīna Zanona (Austrija) neatkarīga māksliniece un rakstniece, dzīvo Austrijā Katharina Zanon dzimusi 1990. gadā un augusi Tirolē, studējusi tēlotājmākslu Vīnē un Lincā. Stipendija viņu atveda uz Ķīnu, kur viņa divus gadus turpināja studijas Guandžou Tēlotājmākslas akadēmijā un 2018. gadā ieguva maģistra grādu. Ramona Indriksone (Latvija) Ramona Indriksone. Studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā sociālo karitatīvo darbu un Liepājas Universitātē pabeidzu sociālā darba maģistrantūru. Vēlāk, strādājot bērnu krīzes centrā, uzkrātā pieredze pārtapa pirmajos stāstos, un tie tika aizsūtīti uz Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju. Uzsāku un pabeidzu mācības Ingas Žoludes prozas meistardarbnīcā.Šī mēneša rezidenti
Dzīvo Rīgā un Valmierā. Latvijas Rakstnieku savienības biedre. 2017. gadā absolvējusi „Literārās Akadēmijas” Prozas meistardarbnīcu. Īsprozas publikācijas Latvijas Rakstnieku savienības mēnešrakstā „konTEKSTS”, literatūras un filozofijas interneta žurnālā „Punctum”, rakstu krājumā kultūrai un brīvai domai „Jaunā Gaita”, žurnālā „Domuzīme” un laikraksta „Latvijas Avīze” pielikumā „Kultūrzīmes”. Piedalījusies Prozas lasījumos Rīgā.
2019. gadā saņēmusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta balvu “Baltais zvirbulis”.
2021. gada rudenī izdevniecībā “Latvijas Mediji” nāca klajā stāstu krājums “Durvis”. 2022. gadā grāmata tika iekļauta Latvijas Literatūras gada balvas garajā sarakstā spilgtākās debijas kategorijā.
2024. gada janvārī dienasgaismu ieraudzīja romāns "Simulacra".
Abu grāmatu iznākšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aktualitātes: https://www.facebook.com/AutoreEvitaHofmane
Ventspils Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā turpināšu rakstīt savu otro romānu.
mājas lapa: www.katharinazanon.com
Ceļojot Katrīna atklāja savu aizraušanos ar rakstīšanu. Publicētajos sirreālajos stāstos attēlotas sabiedrībā neiederīgu cilvēku dzīves, kurus viņa satikusi savos ceļojumos. Literārajā darbā viņu īpaši interesē reģionu akcenti. Viņa arī plāno pasniegt radošo rakstīšanu jauniešiem.
Nesen publicēto stāstu saraksts:
2024 stāsts “Es Bese Weibele” Dolomitenštates tiešsaistes žurnālā
2024 dialektu stāsts "Am Besn Weibele" DUM 110-2024 Dialektausgabe
2024 stāsts “Der Sonnenwinkel” #kkl Magazin 36
2023 stāsts “Aufgwocht” #kkl Magazin 35
2023 stāsts „In Swiner’s Leckermäulchen“, 9. BubenreutherLiteraturwettbewerb, BoD Verlag, ISBN-13: 9783758307065
2023 stāsts “Spielerleben” in Facetten 2023, Literarisches Jahrbuch der Stadt Linz, izdevums Linz, ISBN: 978-3-99126-238-1
2023 fragments no teksta “Igors” Textland Oberösterreich, kuvee, Verein zur Förderung Kunstschaffender in Oberösterreich
2023 dialektu stāsts “Poschtbustrip” žurnālā DUMDas Ultimative Magazin 106/2023, Dialektausgabe
Mani stāsti publicēti izdevumos “Domuzīme”, “KonTEKSTS”, “Jaunā Gaita”, “Satori” un “Punctummagazine”.
No 2022. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedre.
Izdevniecībā Zvaigzne ABC izdots stāstu krājums “Pāris metru zem ūdens”/2019/ un romāni “Es biju cita”/2021/, ”Es vedīšu tevi mājās” /2023/ .
2023. rudenī apgādā iznāca “Latviešu rakstnieku suņu stāsti” un “Latviešu rakstnieku kaķu stāsti", kuros publicēti divi mani stāsti "Pūciņa"un "Grēta".
Piedalījās vieglās valodas konkursā ar stāstu “Karameles”, un stāsts iekļauts šā gada jūnijā SIA Valters un Rapa iznākušajā grāmatā “Stāsti vieglajā valodā 1.”
Augustā izdevniecībā “Latvijas Mediji” man iznācis vakara romāns “Vienas plaukstas attālumā.”
Patlaban rakstu garstāstu par adopcijas tēmu. Šīs tēmas pieteikums guva atbalstu Akka.la 22. stipendiju konkursā un VKKF 2.konkursā par radošo stipendiju. Šo garstāstu vēlos turpināt rakstīt radošās rezidences laikā Ventspilī.
Foto: Juris Rozenbergs
Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam. |
|
Mājas 10 gadu jubileja 2016.gadā |
|
Mājas 5 gadu jubileja 2011.gadā |
|
Rudens 2020 |
|
Vatsons un ēnas. |
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus. Valsts kultūrkapitāla fonds kultūras programmu konkursā katru gadu Ventspils Mājai piešķir finansējumu radošā procesa nodrošinājumam. Papildus finansējums Mājas literāro pasākumu nodrošināšanai un stipendijām ir pateicoties Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programai kopš 2009. gada līdz 2020.gadam. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, atklāt Ventspili pilsētu, kur satiekas vēsture un rītdiena, un Baltijas jūras piekrasti vienu no skaistākajām un iedvesmojošākajām krasta līnijām Eiropā, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem no Latvijas, Baltijas valstīm, Eiropas un pasaules, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Ventspils Māja atvērta arī semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas darbnīcām un cita veida radošiem pasākumiem.
akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk
IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Fi