SRTM interneta lapa www.ventspilshouse.lv

инистерство культуры Латвии в сотрудничестве с Думой города Вентспилс и Латвийским литературным центром основало в 2006 году Международный дом писателя и переводчика, имея цель способствовать развитию литературы в Латвии, облегчить диалог культур и вовлечение латвийского литературного процесса в международный контекст, а также ускорить децентрализацию процесса развития латвийской литературы, обеспечивая соответствующую культурную среду в регионах Латвии.
Международный дом писателя и переводчика предлагает писателям и переводчикам всех стран:

место для творчества в одном из красивейших городов Латвии на побережье Балтийского моря – Вентспилсе;
возможность проживания и работы в Международном доме писателя и переводчика в течение 4 недель;
возможность получения поощрительной стипендии 320 EUR при проживании в течение 4 недель, благодаря поддержке Государственного фонда Капитала Культуры;
встречи с писателями и переводчиками из разных стран;
возможность участия в коллективных творческих проектах – фестивалях, семинарах.

Претендовать на возможность творческой работы и стипендию может любой профессиональный литератор, для чего требуется заполнить анкету.

Контактная информация:
ООО «Международный дом писателя и переводчика»
Ветспилс Улица Аннас, 13
LV – 3601 Латвия

Тел.: +371 63623595
Факс: +371 63623596
E-mail: ventspilshouse@ventspilshouse.lv

Ventspils Mājas vadītāja
Andra Konste
andra.konsteventspilshouse.lv
+371 29207353, +371 63623595

Ventspils Mājas projektu asistente
Juta Pīrāga
jutaipiragaigmail.com
+371 26407382

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
Fakss: + 371 63623596
ventspilshouseventspilshouse.lv

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Ieva Balode
ieva.balodeventspilshouse.lv
+371 26449426, fakss: +371 63623596

Ventspils Mājas grāmatvede
Iveta Līberga
iveta.libergaventspilshouse.lv
+371 26176424

Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

Ventspils Mājas Starptautisko projektu koordinatore
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas
inga.bodnarjukagmail.com
Mob.tālr.: +371 25936493

Ventspils Mājas saimniecības vadītāja
Zeltīte Freiberga
zeltite.freibergaventspilshouse.lv
+371 26589712, +371 63623596

Rekvizīti:
SIA "Starptautiskā Rakstnieku un
tulkotāju māja"
Reģistrācijas Nr. 41203024801

Swedbank
Konta Nr.
LV68TREL9220920000000

Swedbank
Konta Nr.
LV67HABA0551010754947

Kontakti
Ventspils Starptautiskā Rakstnieku
un tulkotāju māja
Annas iela 13, Ventspils, LV - 3601, Latvija
Tel. Nr. +371 63623595
Fakss: + 371 63623596
ventspilshouseventspilshouse.lv

Jonas Stenbacka

Zviedru tulkotājs Jonas Stenbacka viesosies Ventspilī

Zviedru tulkotājs Jonass Stenbacka, pateicoties Zviedrijas - Latvijas sadarbības programmai, viesosies Ventspilī februārī, martā un aprīlī, lai intensīvi apgūtu latviešu valodu un tulkotu latviešu literatūru.

Jonass labprāt tulko plašu literāro žanru klāstu, bet jo īpaši vēsturisko un kriminālo fantastiku. Kā viņš vienmēr saka: "Valoda, kultūra un vēsture ir ietītas vienā lielā noslēpumā". Dzimis Kopenhāgenā, Dānijā, māte dānietei un Zviedrijas soms tēvs, audzināts daudzvalodīgā vidē un jaunībā pārcēlies uz Somiju. Jonass jau agrīnā dzīves posmā saprata daudzvalodības priekšrocības un interese par valodām viņam sekojusi visa mūža garumā.

Viņš ieguvis valodu maģistra grādu Upsalas universitātē, Zviedrijā, koncentrējoties uz Baltijas valstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valodām. Viņam nav dabiskas saiknes ar Baltijas reģionu. Viņš visu laiku ir uzskatījis, ka trīs Baltijas valstu valodas, kultūra un vēsture ir aizraujoša, jo tās ir bijušas valodas krustpunktā starp Austrumiem un Rietumiem. Viņš uzskata, ka literāro darbu tulkošana nav tikai uzdevums, bet gan kā piedzīvojums, kurā jūs varat pastāvīgi virzīt savas robežas tālāk un izbaudīt problēmas, kā atrast veidu, kā izteikt latviešu valodas oriģināltekstu būtību zviedru valodā un kā pārvest latviešu literatūras garu zviedru valodā.

Šī mēneša rezidenti

	Ilze Jansone dzimusi 1982. gadā, Cēsīs, tagad dzīvo Rīgā. Viņai ir doktora grāds teoloģijā. Strādājusi Latvijas Universitātē par vecāko pētnieci līdz 2018. gadam. Pagaidām viņa ir pilna laika rakstniece. Izdevusi garstāstu “Viņpus stikla” (2006), romānu “Insomnia” (2010), stāstu krājumu “Umurkumurs jeb ardievas feminismam” (2013), romānu “Vienīgais” (2015) un romānu “Vīru lietas” (2020). Daiļliteratūras galvenā uzmanība ir pievērsta stāstījumiem par cilvēka attieksmi pret reliģiju, viņu reliģisko krīzi, dažādām eksistenciālām dilemmām un jautājumiem par dzīves jēgu. Ilze Jansone ir Latvijas Rakstnieku savienības biedre.
	Dzintars Tilaks No 1995. īdz 2005. gadam ir iznākušas vairākas grāmatas, kurās esmu bijis viens no autoriem līdz 2005.gadā sākās mana aktīvais posms rakstniecībā. Lielākoties tie ir stāsti un romāni, lai gan rakstīta ir arī dzeja. Šobrīd dzeja lai paliek dziesmu tekstiem, kas top sadarbībā ar vairākiem mūziķiem, taču sev paturu prozas izteiksmi, lielākoties pēdējā laikā rakstot jaunākiem lasītājiem. Esmu pagodināts ar to, ka pāris grāmatas ir iekļautas skolas ieteicamās literatūras sarakstā, un esmu priecīgs, ka rakstīt mani mudina paši jaunie lasītāji. Taču ik pēc pāris gadiem top arī kāds darbs pieaugušajiem. Šobrīd manā literārajā pūrā ir 15 izdotas grāmatas. Ar literatūru un cita veida rakstniecību esmu saistīts strādājot Latvijas Radio Radioteātrī, kur top manis veidotie gan paša, gan citu autoru darbu dramatizējumi. Esmu Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 2016.gada. Bibliogrāfija. 1."Sirdslietu aģenta ritmiskas domas" (dzeja) - Nordik - 2005. 2." Labi, ka tā" (īsie stāsti, autora ilustrācijas) - Jumava- 2010. 3." Latvi- jā, latvi-nē" (erudīcija)- Jumava-2011. 4."Laika atkārtojums" (stāsti) - Madris - 2013. 5."Latviskās sirdslietas" (psiholoģija, attiecības) -Pētergailis- 2013. 6."Sirds nemiers" (romāns) -Lauku Avīze- 2014. 7."Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības" (ironisks romāns)- Zvaigzne ABC -2016. 8."Čomiņš" (stāsts bērniem) - Zvaigzne ABC - 2016. 9. „Populārām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes” (dokumentāla fantāzija) – Zvaigzne ABC – 2017. 10. „Pārdaugava” (teksti, fotogrāfijas, dzeja) –Pārdaugavas izpilddirekcija-2017. 11. „Oki doki. Kad mēs augām” (stāsti bērniem, autora ilustrācijas) – Zvaigzne ABC -2017. 12. „Labo blēņu vasara” (romāns bērniem)-Zvaigzne ABC-2018. 13. „Piedzīvojumu meistari” (romāns bērniem)–Zvaigzne ABC – 2019. 14. „Papus Tru” (stāsts bērniem, autora ilustrācijas) – Zvaigzne ABC-2019. 15. „Šausmiņa” (romāns bērniem, autora ilustrācijas)–Zvaigzne ABC – 2020. Izdošanā : „Kūlenis” (spriedzes romāns) –Zvaigzne ABC
	Haralds Matulis Latviešu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks. Studējis filozofiju un sociālo antropoloģiju Latvijas universitātē, kino Dānijā un kompozīciju mūzikā. Vairāk nekā 100 publikāciju, gleznu un sabiedrisku iniciatīvu autors. Nozīmīgākie literārie darbi: dzejprozas grāmata Eksistenciālisms, īsprozas krājums Vidusšķiras problēmas (2018, Latvijas Literatūras gada balva par spilgtāko debiju), Daniila Harmsa Prozas izlases (2014) tulkojums. Strādā pie grāmatas "Dzejoļi par mīlestību un".
	Jonass Stenbacka Zviedru tulkotājs Jonass Stenbacka, pateicoties Zviedrijas - Latvijas sadarbības programmai, viesosies Ventspilī februārī, martā un aprīlī, lai intensīvi apgūtu latviešu valodu un tulkotu Latviešu literatūru. Jonass labprāt tulko plašu literāro žanru klāstu, bet jo īpaši vēsturisko un kriminālo fantastiku. Kā viņš vienmēr saka: "Valoda, kultūra un vēsture ir ietītas vienā lielā noslēpumā". Dzimis Kopenhāgenā, Dānijā, māte dānietei un Zviedrijas soms tēvs, audzināts daudzvalodīgā vidē un jaunībā pārcēlies uz Somiju. Jonass jau agrīnā dzīves posmā saprata daudzvalodības priekšrocības un interese par valodām viņam sekojusi visa mūža garumā. Viņš ieguvis valodu maģistra grādu Upsalas universitātē, Zviedrijā, koncentrējoties uz Baltijas valstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valodām. Viņam nav dabiskas saiknes ar Baltijas reģionu. Viņš visu laiku ir uzskatījis, ka trīs Baltijas valstu valodas, kultūra un vēsture ir aizraujoša, jo tās ir bijušas valodas krustpunktā starp Austrumiem un Rietumiem. Viņš uzskata, ka literāro darbu tulkošana nav tikai uzdevums, bet gan kā piedzīvojums, kurā jūs varat pastāvīgi virzīt savas robežas tālāk un izbaudīt problēmas, kā atrast veidu, kā izteikt latviešu valodas oriģināltekstu būtību zviedru valodā un kā pārvest latviešu literatūras garu zviedru valodā.
	Iveta Šimkus ir maģistra grāds filozofijā, viņa beigusi Rakstnieku savienības un Latvijas Universitātes rīkotos Rakstniecības teorijas un prakses kursus, J. Rokpeļņa dzejas meistardarbnīcu. Dzejoļu krājumi "Prombūtne" un "Pēc tam", kā arī dzejoļu kopas, stāsti presē, Domuzīmē.
	Jānis Ābele Kino autors Jānis Ābele absolvēja Latvijas Kultūras akadēmijas audiovizuālās režijas maģistrantūras kursu 2014. gadā ar īsfilmu "Augstāk par zemi". Šī filma ieguva Grand Prix 33. starptautiskajā īsfilmu festivālā "Tous Courts" Eksānprovānsā, Francijā. Iegūtā balva bija pamats režisora debijas pilnmetrāžas filmai "7 miljardi gadu pirms pasaules gala", kura uz ekrāniem iznāca 2018. gadā. Tikai gadu vēlāk klajā nāca jau viņa otrā pilnmetrāžas spēlfilmas "Jelgava '94", kura balstīta uz Jāņa Joņeva plašu atzinību guvušā romāna motīviem. Darbs pie šīs filmas Jānim Ābelem atnesa nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" labākā režisora kategorijā. Šobrīd Jānis Ābele strādā pie savas trešās pilnmetrāžas spēlfilmas.

Valodas Māja Filmas režisore Ināra Kolmane, scenārija un teksta autore Nora Ikstena, operators Ints Žodziņš. Montāžas režisors Jānis Juhņēvičs un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Filma tapusi pateicoties Ventspils pilsētas domes atbalstam.
	Covid 19 izraisītā pandēmija ir apstādinājusi Ventspils Mājas sabiedrisko dzīvi, bet kaķu dzīve neapstājas. Mājas kaķis Vatsons un pavasaris.
	Vatsons un grāmatas.
	Vatsons un ēnas.

IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus. Valsts kultūrkapitāla fonds kultūras programmu konkursā katru gadu Ventspils Mājai piešķir finansējumu radošā procesa nodrošinājumam. Papildus finansējums Mājas literāro pasākumu nodrošināšanai un stipendijām ir pateicoties Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programai kopš 2009. gada līdz 2020.gadam. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, atklāt Ventspili pilsētu, kur satiekas vēsture un rītdiena, un Baltijas jūras piekrasti vienu no skaistākajām un iedvesmojošākajām krasta līnijām Eiropā, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem no Latvijas, Baltijas valstīm, Eiropas un pasaules, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Ventspils Māja atvērta arī semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas darbnīcām un cita veida radošiem pasākumiem.

akstnieki un tulkotāji bieži mēdz apgalvot, ka viņu īstās mājas ir valoda. Lai kādās mēlēs viņi runātu un radītu, lai kur dzīvotu, lai kur ceļotu, patiesi, vienīgās viņu īstās mājas ir valoda. Vienlaikus racionāls un iracionāls brīnums, kas palīdz pārradīt realitāti. Izteikt, stāstīt savu un pasaules pieredzi dzejā, prozā, dramaturģijā, tulkojumos... Angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa uzskatīja, ka no laicīgās pasaules labumiem nekas daudz, lai radītu, rakstniekam nav vajadzīgs, tikai nauda un sava istaba. Mūsdienu pasaulē, kurā rakstnieks kā ikviens sabiedrības pilsonis ir ierauts ikdienas nervozajā plūdumā, šī vajadzība saasinājusies kā jelkad. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka tik iecienītas un mīlētas īpaši Eiropā kļuvušas rakstnieku un tulkotāju radošās mājas. Uz brīdi tu esi prom no ierastās dzīves, prom no ikdienas un saistošiem dzīves pienākumiem un atļaujies dārgo prieku būt pilna laika rakstniekam. Tu pārradi realitāti un esi kopā ar saviem domubiedriem, brāļiem un māsām valodā, un tevi pārņem mierinoša sajūta, ka ir daudz tādu šajā racionālajā un pragmātiskajā pasaulē, kas velta sevi grūtajam, skaistajam un ekskluzīvajam valodas darbam. Visbijas mājai Gotlandē, Lediga mājai Amerikā, Casa Pantrova Šveicē, Kesmu mājai Igaunijā un daudzām, daudzām citām tagad pievienojas Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja Latvijā. Šeit plašajā pasaules kartē ir vēl viens punkts, kur dzīvo valoda, kur satiekas pieredzes, kas katra savā valodā stāsta to pašu mūžseno mistēriju, kurā piedalās dzīve, nāve un mīlestība. Bijusī vēsturiskā rātsnama māja, kas atrodas laukumā starp atjaunoto pilsētas bibliotēku un luterāņu baznīcu pārtapusi rakstnieku un tulkotāju mājā, dodot iespēju strādāt un satikties domubiedriem no visas plašās pasaules. Radīšanas celles, mūsdienīgi aprīkotas, tomēr nezaudējušas vēstures pieskārienu gatavas mājīgi uzņemt valodas ceļiniekus. Mājas iekšējais dārzs un šķīstītava jeb pirts patiesi rada sajūtu, ka pašam rakstīšanas procesam ir kāds sakars ar ticību, dievišķām atklāsmēm un padošanos grēcīgiem priekiem. Te viss ir vienuviet vientulība un sarunas, darbs un atelpa, dienišķā maize un vīns. Darba nogurdināts šīs mājas iemītnieks var doties klejojumos pa Ventspili sakoptu piejūras pilsētu, kuras katrā mājā, ieliņā, sētā un laukumā pagātne ir tikpat svarīga kā nākotne. Un, izgājis cauri zaļam parkam, valodas ceļinieks pēkšņi attopas jūras krastā. Un viņam ir brīvība doties, kurp acis rāda, uz vienu vai otru pusi kilometriem tālu stiepsies skaista, baltu smilšu krasta līnija. Tikai debesis, jūra vienā, zaļa meža strēle otrā pusē un gājējs, kas min krasta smilti un atbrīvo savas domas radīšanas mirklim. Kas zina, varbūt tieši te, Ventspils valodas mājā, taps šī gadsimta skaistākie valodas dzīves un mīlestības stāsti. Lai top! Nora Ikstena Lasīt vairāk

IA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” ir bezpeļņas organizācija, kuras izveides mērķis ir radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru, kas veicinātu literatūras attīstību, sekmētu starpkultūru dialogu un Latvijas literāro procesu iekļaušanos starptautiskā apritē, kā arī veicinātu literatūras.. attīstības procesa decentralizāciju Latvijā, attīstot atbilstošu kultūrvidi arī Latvijas reģionos. Ideja izveidot šādu vietu Latvijā pieder rakstniecei Norai Ikstenai, to atbalstīja kultūras ministre Helēna Demakova, atrodot veiksmīgu sadarbības risinājumu ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu un Latvijas Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju jeb Ventspils Māja ir vieta literātu radošam darbam. 2005. gada valsts budžetā tika atvēlēti līdzekļi ēkas rekonstrukcijai un iekārtošanai radošās rezidences vajadzībām. Kultūras ministrija no valsts budžeta 2006. gadam piesaistījusi LVL 85 000 Mājas darbības uzsākšanai un nodrošināšanai. Finansējums Mājas darbības pamatfunkciju nodrošināšanai tiek plānots ik gadus. Valsts kultūrkapitāla fonds kultūras programmu konkursā katru gadu Ventspils Mājai piešķir finansējumu radošā procesa nodrošinājumam. Papildus finansējums Mājas literāro pasākumu nodrošināšanai un stipendijām ir pateicoties Nordic Culture Point Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programai kopš 2009. gada līdz 2020.gadam. Ventspils Māja rakstniekiem un tulkotājiem piedāvā: vietu radošam darbam vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām Baltijas jūras krastā Ventspilī, iespēju dzīvot un strādāt Ventspils Mājā 4 nedēļas, atklāt Ventspili pilsētu, kur satiekas vēsture un rītdiena, un Baltijas jūras piekrasti vienu no skaistākajām un iedvesmojošākajām krasta līnijām Eiropā, satikties ar citiem rakstniekiem un tulkotājiem no Latvijas, Baltijas valstīm, Eiropas un pasaules, iespēju iesaistīties radošos sadarbības projektos festivālos, semināros. Ventspils Māja atvērta arī semināriem, konferencēm, pieredzes apmaiņas darbnīcām un cita veida radošiem pasākumiem. Lasīt vairāk

entspils pilsētas dome, Komunālā pārvalde un būvuzņēmējs SIA “Pilsbūve” veiksmīgi vadījuši un īstenojuši bijušā pilsētas rātsnama, kas celts XVIII gadsimtā un atrodas Ventspils kultūrvēsturiskajā centrā blakus jaunajai bibliotēkai, restaurāciju un iekārtošanu. (Nama arhitekts un interjera veidotājs Ēriks Cērpiņš.) Ēka pārbūvēta, piemērota radošam darbam un literārām aktivitātēm, tur iekārtotas septiņas mājīgas rezidenču telpas, datortelpa ar 2 datoriem un interneta pieslēgumu, neliela lasītava, virtuve, bezmaksas autostāvvieta, neliels dārzs, ērtas atpūtas telpas un sauna. Tā nodota rakstnieku un tulkotāju rīcībā uz 40 gadiem. Mājā vienlaicīgi var uzturēties 9 rezidenti. Visas rezidentu telpas ir aprīkotas ar interneta pieslēgumu, bet telpās nav datoru un stacionāro telefonu. Ir divas divvietīgas rezidenču telpas. Divas rezidenču telpas ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Rezidentiem ir pieejams viss sadzīvei nepieciešamais - gultas pārklāji, dvieļi, veļas mašīna, gludeklis, matu fēns, putekļu sūcējs, telpu tīrīšanas līdzekļi utt. Mājas virtuvē ir viss nepieciešamais ēst gatavošanai - divi ledusskapji, divas elektriskās plītis, tējas vārāmais, tosteris, trauku mazgājamā mašīna. Māla traukus Ventspils Mājai īpaši gatavoja mākslinieks Arnis Preiss. Īpaši jauka virtuvē ir ar malku kurināmā krāsns. Māja piedāvā rezidentiem arī izmantot divus velosipēdus. Mājā ir kamīnzāle nelieliem pasākumiem līdz 40 cilvēkiem, radošām darbnīcām, prāta vētrām. Pasākumu vajadzībām ir pieejams projektors, ekrāns, televizors, mūzikas atskaņotājs un biroja tehnika. Mājā ir kaķis Rudis. Informacija tiem, kam ir alerģija.

BIBLIOTĒKA

REZIDENTU ISTABA

ĒDAMISTABA

PIRTS TELPA

Residency program

Based on European and world experience in promoting creative processes and ensuring international literary circulation, the Ministry of Culture of the Republic of Latvia in cooperation with the city of Ventspils and with a financial support by the State Culture Capital Foundation has implemented an ambitious project - the International Writers’ and Translators’ House in Ventspils.

Ventspils House offers writers and translators: a place for creative work in one of the most beautiful Latvian cities on the Baltic coast in Ventspils, an opportunity to live and work in Ventspils House for 4 weeks, meet other writers and translators, an opportunity to get involved in creative cooperation projects at festivals and seminars.

Latvian authors, Latvian literary translators, foreign fiction translators, foreign authors, Latvian and foreign researchers whose research work is related to literature have the opportunity to apply for creative work at the International Writers’ and Translators’ House.

Application forms are available on the website of the International Writers’ and Translators’ House. Applications are accepted electronically and by post.

The application includes: an application form with information about the applicant's autobiography, a description of the intended creative work and the planned period of residence (it is desirable to apply for the residence no later than 2 months before the planned start of residence).

Applications from potential residents are accepted and evaluated by an expert commission set up by the International Writers’ and Translators’ House. The Commission shall examine the applications and take a decision as necessary, but at least once every two months. The International Writers’ and Translators’ House makes an agreement with the selected resident on the scholarship and the material values, which are made available to him for the duration of the residence.

The funding of the residency program consists of State Culture Capital Foundation support (scholarship 320 EUR for 4 weeks) for creative work at the International Writers’ and Translators’ House, the award of which is decided by the Commission of Experts.

A report on the time spent at the International Writers’ and Translators’ House and the creative work performed must be submitted to the resident within 10 (ten) working days after the end of the residence. The administration of the International Writers’ and Translators’ House has the right to request a refund if the resident has not complied with the internal rules of the International Writers’ and Translators’ House and has not performed appropriate creative work. There are separate rules for cases where a writer is late or absent, as well as special internal rules in the event of a pandemic.

Translators’ program

The Ministry of Culture program is being implemented to promote the translation of Latvian literature.

The program promotes the identification and involvement of professional translators in the studies of the Latvian language in order to translate Latvian literature.

The aim of the translators’ program is to enable foreign translators to improve their knowledge of the Latvian language while residing in order to promote the translation of high-quality original works of Latvian literature into other languages.

Foreign translators who translate or plan to translate Latvian literature have the right to submit applications for the Translators' Residence Program competition.

The application form for the translator residency program is accepted electronically (ventspilshouse@ventspilshouse.lv) and by post (Annas Street 13, Ventspils LV-3601) throughout the calendar year. The application form is also available on the website www.ventspilshouse.lv. In addition to the application form, it is necessary to submit a motivation letter describing why you want to participate in the Translators' Residence program, indicate the list of Latvian literary works translated so far, as well as mention future intentions in translating Latvian literature.

In February-April 2021, Swedish translator Jonas Stenbacka participates in the program with the support of the Swedish-Latvian cooperation fund.

In May-June 2021, with the support of the Ministry of Culture, US translator Kevin M Platt plans to participate.

In August and September 2021, Italian translator Margherita Carbonaro plans to participate in the program who has already published three books of Latvian literature in Italian - Noras Ikstena's "Mother's Milk" and Zigmunds Skujiņš's "Flesh Colors Dominoes", Regina Ezera “Well” and who is currently translating Reginas Ezera’s "Man Needs a Dog".

So far, the following translators have participated in the translation program with the support of MoC: Jose Reina Luis Palazon (Spain), Margherita Carbonaro (Italy), Jayde Will (America), Maya Gogoladze (Georgia), Olga Anna Wieviora (Poland), Alexander Filuyta (Germany) and Emmanuele Sandron (Belgique), Anja Lampela (Finland), Ryan wan Winkle (Great Britain, Sven Otto, Lil Reif (Germany), Rhys Trimble (Great Britain), Richard O'Brien (GB)

	Ieva Kolmane Translator and literary critic, lecturer. Editor-in-Chief of the literary monthly "Karogs" (2003-2011) and Chairwoman of the Latvian Writers' Union (2005-2011), currently a public relations specialist at AKKA / LAA.
	Gundega Repše Writer, publicist. Graduated from the Department of Art History and Theory of the Latvian Academy of Arts. She has worked in the magazine "Liesma", in the newspapers "Labrīt", "Izglītība un Kultūra", in the literary monthly "Karogs". One of the brightest representatives of Latvian prose of the 90s. Author of several novels, collections of stories, biographical works, essays and documentary prose books. Actively involved in cultural and social life processes.
	Svens Kuzmins Writer, actor, artist. Author of the collection of stories "City Shamans" (2016) and the novel "Hohma" (2019). Director and actor of the Ethics Theater "Nerten", creator of the radio show "Dear Readers. Etudes on Literature". Sven Kuzmin's stories have been translated into English, Russian, Lithuanian, Estonian and Spanish.
	Aleksandrs Zapoļs Poet, translator. Has been publishing poetry in the Latvian and Russian press since the late 1990s. Since 1999 he has been working in the text group "Orbīta" of Russian poets, created almanacs "Orbīta" (since 2000), participated in poetry readings and performances in various countries. Translated the poetry of Latvian poets into Russian.
	Dens Dimiņš Translates fiction from French, Icelandic, Greek, Italian, Bulgarian, Dutch, German, Russian and Albanian. His translations into Latvian are highly esteemed. They include Sjón's The Blue Fox from Icelandic, as well as the novels of Michel Houellebecq, Louis-Ferdinand Céline and others.

STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne.

STAS PILSĒTA AR VAIRĀK KĀ 700 GADU SENU VĒSTURI Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tiek pieņemts, ka pilsēta pastāv kopš 1290. gada, jo šajā gadā vēstures dokumentos pirmo reizi minēta Livonijas ordeņa pils Ventspilī. Pils cēlāji Livonijas ordeņa brāļi Ventspils pili apdzīvoja Livonijas ordeņvalsts pastāvēšanas laikā.. (13. gadsimts 16. gadsimta vidus). Livonijas ordenis bija Vācu jeb Teitoņu ordeņa atzars Livonijā. 1442. gada dokumentā minēts, ka pilī dzīvo 7 bruņinieki, glabājas bruņojums 32 vīriem, ir 6 lielgabali un arī citi ieroči. Pils Ventas krastā stāv vēl šobaltdien, un tā ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām tik pilnīgā telpiskā apjomā. Pašreiz pilī (Jāņa iela 17) atrodas Ventspils Muzejs. Pēc fasāžu restaurācijas 1997. gadā, ēka atguva savu 19. gadsimta izskatu. Pie pils pamazām veidojās pilsēta. Diemžēl viduslaiku ēkas (izņemot pili) nav saglabājušās. Vien ielu tīklojums ļauj nojaust, ka senākā pilsētas daļa atradusies starp Užavas, Skroderu, Lielās un Peldu ielām. Par viduslaikiem atgādina arī katoļu svēto Sofijas, Annas, Katrīnas un Ģertrūdes vārdos nosauktās ielas. Tās savus nosaukumus ieguvušas vēl līdz baznīcas reformācijai. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija pazīstama kā ostas pilsēta, tā bija Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības Hanzas locekle. Livonijas ordeņvalstij nebija lemts pastavēt ilgāk par 16. gadsimta vidu. Mainoties varām, Ventspils kļuva par Polijai-Lietuvai pakļautās Kurzmes un Zemgales hercogistes sastāvdaļu. Hercogistes laikos pilsēta piedzīvoja pirmo ekonomisko uzplaukumu, kas notika Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642 -1682). Tad pilsēta bija pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils burenieki devās uz hercogistes kolonijām Gambiju un Tobago salu. Pilsētā saglabjājusies ēka (Tirgus laukumā 1), kas celta tieši hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Tiek uzskatīts, ka to cēlis Ventspils tirgotājs, rātskungs (iespējams, arī birģermeistars) Hanss Vandermans. Par to, ka ēka celta 1646. gadā liecina manierisma stila bareljefs (domājams, kamīna virsdaļa), kas iemūrēts kādas iekštelpas sienā. Uz tā rakstīts “Anno 1646, Renov. 1764”, un iniciāļi “H.W.”. 18. gadsimtā ēkas īpašnieks bijis tirgotājs Ulrihs Johans Brauns. Viņa laikā māja atjaunota, par ko liecina gadu skaitlis “1764” bareljefā. Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodega, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā gāja bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. Pēc nostāstiem, pilsētā palikušas tikai 7 ģimenes. 1795. gadā Kurzemes un Zemgales hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. Ventspils kļuva par Kurzemes guberņas pilsētu, kopš 1819. gada par apriņķa pilsētu. 19. gadsimta vidū sāka atdzīvoties osta, darbību atsāka kuģubūvētava. 19. gadsmita 50. gados Ventspilī bija jau ap 4400 iedzīvotāju. 19. gadsimta 80. gados pilsētas rāte tika nomainīta ar Krievijas pilsētām raskturīgo domi. Ventspilī pamazām ienāca krievu administrācijas pārstāvji, ierēdņi, militārpersonas, papildinot līdz tam vācisko pilsētnieku sastāvu. 19. gadsimta beigās Krievija nolēma modernizēt Ventspils ostu, vienlaikus izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils kļuva par nozīmīgu Krievijas preču (galvenokārt labības un sviesta) eskportostu. Strauji izauga arī visa pilsēta iedzīvotāju skaits no 7 tūkstošiem 1897. gadā pieauga līdz 29 tūkstošiem 1914. gadā. 1918. gadā pēc valsts neatkarības palsudināšnanas Ventspils kļuva par Latvijas Republikas apriņķa pilsētu. 1921. gadā ievērojami paplašināja pilsētas teritoriju, pievienojot tuvējos ciemus. No 4,5 kvadrātkilometriem pilsētas teritorija izauga līdz 27,5 kvadrātkilomteriem. Latvijas brīvvalsts laikā dibināti zvejnieku kooperatīvi, celtas skolas un pilsētas slimnīca, atklāta Tautas konservatorija. 1939. gadā Ventspilī sāka būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. PSRS armijas daļas ienāca Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas PSRS līgumu. 1940. gadā Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS sastāvā ventspilniekus skāra tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tika nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 1941. gada 14. jūnijā padomju vara no Ventspils deportēja tirgotājus, uzņēmējus inteliģences pārstāvjus, militārpersonas, mežziņus un mežsargus. Šī laika represijās Ventspils un apriņķis zaudēja ap 1000 iedzīvotāju. Represijas tuprinājās arī pēc 2. pasaules kara. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tilta dārzā pie Ventas uzstādīja piemiņas zīmi padomju varas upuriem. Pēc 2. pasaules kara Ventspils turpināja attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. 20 gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados Ventspils kļuva par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu. 1961. gadā uzcēla naftas pārsūknēšanas bāzi, 70. gados ostas rūpnīcu. 1977. gadā sāka eksportēt akrilskābes nitrilu, 1978. gadā amonjaku, 1980. gadā metanolu. Daudz eskportēja arī sausās kravas, īpaši kālija sāli. 1963. gadā uzceltais dzelzbetona tilts pār Ventu tiek izmtots vēl šodien. Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) notiek strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Mainās pilsētvide, Ventspils veidojas ne tikai par attīstītu tranzītostu, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, veidojas jauni uzņēmumi... Informāciju sagatavoja Līga Gabrāne. Lasīt vairāk

VENTSPILS PLUDMALE

VENTSPILS BIBLIOTĒKA

TIRGUS

OSTAS IELAS PROMENĀDE

SKULPTŪRA "KUĢU VĒROTĀJS" OSTAS IELAS PROMENĀDĒ

ams Ventspilī, kura pašreizējā adrese ir Annas ielā 13, celts XVIII gadsimtā kā pilsoņa dzīvojamais nams. Senākais zināmais Annas ielas pieminējums atrodams 1797. gada Ventspils kartē. Ielas nosaukums saglabājies nemainīgs vairākus gadsimtus, 1948. gadā tā pārdēvēta par Ugunsdzēsēju ielu. 1989. gadā atjaunots ielas vēsturiskais nosaukums. Spriežot pēc novērojumiem arheoloģiskajā kultūras slānī, kas ir vienīgais izziņas avots par apbūves senumu šajā pilsētas daļā, jādomā, ka pirms esošās apbūves kāda cita senāka šai gruntsgabalā diez vai bijusi. Ir apzināti rakstiskie avoti, kas liecina, ka tagadējā Tirgus laukuma apbūves sākumi attiecināmi jau uz XVII gadsimtu, arī iepriekšējais pilsētas rātsnams atradies Tirgus laukuma dienvidu malā. Ēkas attēls nav saglabājies, bet no rakstītām ziņām var izlobīt, ka tā bijusi vienstāva celtne ar simetrisku fasādi un nelielu tornīti vidusdaļā. Ilgstoši tika plānots tornītī uzstādīt pulksteni, bet, vai to arī izdarīja, nav zināms. Tagadējo Tirgus laukumu droši vien tolaik sauca par rātslaukumu. Tagadējā Rātslaukuma austrumu malā paceļas ev. lut. Nikolaja baznīca, uzbūvēta 1835. gadā. Baznīcu bija iecerēts būvēt jau apmēram 100 gadus agrāk, bet tās pabeigšanu XVIII gadsimtā aizkavēja kari un mēra epidēmija. Ilgu laiku tagadējās baznīcas vietā atradās nepabeigtā dievnama mūri, kas bija jānojauc, sākot jauno celtniecību. Tolaik tagadējo Rātslaukumu sauca par Štrauha laukumu. Acīmredzot, jau vismaz kopš XVIII gadsimta sākuma šī apkaime bija izvēlēta par reprezentablas apbūves vietu. Līdz XIX gadsimta vidum rātsnams atradās jau minētajā vietā pie Tirgus laukuma, bet ap 1850. gadu ēkas stāvoklis bija tik slikts, ka tā bija vai nu jāpamet, vai kapitāli jāremontē. Tad pilsētas rāte no Pētera fon Heikinga par 3 250 sudraba rubļiem nopirka māju pretī nesen uzceltajai baznīcai. Par Heikingu ģimeni ziņu maz, nav arī zināms, vai ēku cēlusi šī ģimene. Ir saglabājušās ziņas par kādu Ventspils hauptmani (1801-1827) Johanu Frīdrihu Kazimiru fon Heikingu, kurš miris 1827. gadā 75 gadu vecumā un tātad nav varējis celt namu tagadējā Annas ielā 13, un par Jakobīni, baronesi fon Heikingu, kas apprecējusi Ventspils zeltkali Krīgeru un mirusi 1855. gadā. Savukārt A. Rihtera "Kurzemes Adresu grāmatā par 1912. gadu" minēts barons A. Heikings. Tātad šī ģimene ilgstoši dzīvojusi Ventspilī, tomēr pilsoņu reģistrā, kas gan nav pilnīgs, XVIII gadsimtā nav nevienas atbilstošas kandidatūras mūs interesējošā nama būvētājam. XIX gadsimta beigās bija doma celt jaunu rātsnama ēku. Pazīstamais Liepājas pilsētas arhitekts (1871-1902) Pauls Makss Berči izstrādāja projektu, taču tas netika īstenots. Namā Annas ielā 13 Ventspils rāte, pēc tam Ventspils dome atradās līdz pat neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanai, jo nav ziņu, ka ķeizariskās Vācijas okupācijas laikā tā būtu atradusies citur. Pēc tam Ventspils pilsētas valde atradās Tirgus laukuma austrumu malā tagadējā tiesas namā Katrīnas ielā 14. 1927. gadā par 50 000 latu pilsēta nopirka citas Ventspils patrīciešu dzimtas Gūtšmitu celto dzīvojamo namu Kuldīgas ielā 2, kur pilsētas valde atradās līdz 1940. gadam. Nams Annas ielā 13 saistīts ar vairāku Ventspils kultūras iestāžu pirmsākumiem. Te jau kopš dibināšanas 1919. gadā atradās pilsētas bibliotēka, kura 1937. gadā beidzot apmetās savā pastāvīgajā mītnē Akmeņu ielā 2, ēkā, kuru šai vajadzībai pilsētas valde atpirka no Latvijas kredītbankas. Šajā ēkā tika izveidots arī vēlākais pilsētas muzejs 1928. gadā dibinātais Ventspils skolotāju arodbiedrības muzejs, kuru 1939. gadā pārcēla uz plašākām telpām Kuldīgas ielā 2 pilsētas valdes namā. Savukārt līdzšinējās bibliotēkas telpas vecajā rātsnamā atdeva ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēju depo blakus rātsnamam atradās jau sen. Sākotnēji tā bija koka celtne, celta ap XIX gadsimta vidu, tajā izvietojās pilsētai piederošās ugunsdzēšanas ierīces. 1872. gadā depo celtni ar visām ierīcēm nodeva 1871. gadā dibinātajai Ventspils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. 1937. gadā ēka bija jau savu laiku nokalpojusi un tās vietā uzcēla jaunu. Materiāls tapis sadarbībā ar Ventspils muzeju.